Viesojoties derbijā

Cilvēku dzīvēs mēdz būt tādi brīži, kad nākas samierināties ar neizbēgamo. Jūsu komentētāja gadījumā neizbēgamais saucas Gagarina kausss un liek lielu daļu laika kliegt uz televizoru mazā istabiņā Šabalovkā. Pateicoties viedajai VTB Vienotās līgas mediju politikai, iespēja strādāt spēlēs ārpus Maskavas no notikumu vietas ir ievērojami biežāk. Uztverē starpība ir kolosāla: tas ir tāpat kā izvēlēties starp sulīgu steiku un tā augstvērtīgu fotogrāfiju. Sajust spēles nervu, redzēt rokas stiepiena attālumā spēlētāju acis, fiziski izjust basketbolistu sadursmes enerģiju – to visu nevar nodot caur augstas izšķirtspēles attēlu.

Neesmu pārliecināts, ka spēle VEF – „Kalev” izraisīja milzu interesi Krievijā, taču es tur biju un saņēmu lērumu baudas...

Neļaujoties Rīgas vilinājumam ievirzīt sevi vecpilsētas šaurajās ieliņās, mēs ar līgas ģenerāldirektora vietnieku Aleksandru Fedotovu, kuram bija jāpasniedz balvas Skotam Mačado un Jānim Timmam, kuri izcēlās martā, devāmies uz spēli tieši no lidostas. Zeltainās šprotes, dzintarīgais Valmieras alus (kas tika apdziedāts jau 2009. gadā „Sport-ekspress” lapās ar Vladimiru Možaicevu) un platīna skaistules varēja arī pagaidīt, bet basketbols – nē.

Baltijas derbijā tika izšķirts pēdējās play-off ceļazīmes liktenis. Uzvarošajai komandai tā būtu par 90% kabatā. Neskatoties uz „Kalev” četrām uzvarām pēc kārtas martā, VEF bukmeikeru acīs izskatījās tik izteikts favorīts, ka piedāvātie koeficientu nekādi nevilināja Rīgas komandas atbalstītāju azartspēļu cienītājus, bet atbraukušos fanus dzina izmisumā, no kura viņi cerēja atbrīvoties ar alu un bungu rīboņu. Lai gan līdzjutēju bija tikai ap tūkstoti, atmosfēru viņi izveidoja diezgan atbilstošu svētkiem.

Latvieši un igauņi spēli iesāka bez jebkādas iešūpošanās – uz marta mēneša labākā jaunā spēlētāja (Timma) precīzo metienu uzreiz ar rezultatīvu caurgājienu atbildēja pavasara pirmā mēneša MVP (Mačado), un sākās! Pretinieki piedāvāja viens otram vētrainu tempu un reizēm pat pamanījās minūtes laikā aizvadīt pa trīs uzbrukumiem katrs. Nelielu meistarības trūkumu (visu cieņu, bet spēlēja ne CSKA un „Himki”) komandas viegli kompensēja ar pāri malām līstošu enerģiju un nepārtrauktu entuziasmu katra laukumā nākušā spēlētāja izpildījumā (visu cieņu, bet ja CSKA un „Himki” demonstrētu tādu kaisli katrā spēlē, neviens par `NBA pat neatcerētos). Ar izrāvienu pirmās ceturtdaļas izskaņā VEF nodrošināja sev astoņu punktu pārsvaru – 30:22.

Otrajā ceturtdaļā rīdzinieki turpināja kontrolēt spēles ritējumu. Bez Timmas ļoti solīdi izskatījās arī salīdzinoši jaunie Mareks Meijeris un Jānis Bērziņš, kuriem harizmātiskā un tetovētā līdera aizbraukšanas gadījumā otrpus okeānam, par ko vietējie basketbola cienītāji runā kā par jau notikušu darījumu, nāksies uzņemties līdera nastu pilnā apmērā. „Kalev” turējās, pateicoties Mačado milzu centieniem un pateicoties saviem ne uz sekundi nerimušajiem līdzjutējiem, taču pusotru minūti pirms puslaiku pārtraukuma VEF pārsvars sasniedza maksimumu – 53:40.

Pārtraukumā mēs satikām „Kalev” prezidentu Ivaru Valdmā. Viņš nesatricināmi dzēra minerālūdeni un acīmredzami negrasījās rakstīt vēstuli tiesnešu komitejai ar lūgumu novērtēt 16 tiesnešu lēmumus spēles pirmajā puslaikā.

- Pārāk ātri spēlē, galva griežas, - viņš rezumēja pirmo puslaiku. – Labi cīnās, bet play-off uzreiz siena – kā lai apspēlē CSKA?!
- Bet kur ir Martins (Mūrseps, „Kalev” galvenā trenera asistents)?
- Aizbrauca uz Lasvegasu.
- Laimēt naudu nākamās sezonas budžetam?
- Laba ideja, nākamreiz viņu turp sūtīsim tieši tāpēc. Nē, viņam ir pokera čempionāts, mēs viņu katru gadu palaižam.
... Tā runājot, pārtraukums aizritēja nemanot.
- Īsāk sakot, mēs šodien uzvarēsim ar trīs punktiem, - negaidīti pateica Ivars. – Timmam ir trīs piezīmes, Meijerim – četras. Nospiedīsim!

Godīgi sakot, Igaunijas pasakai bija ļoti grūti noticēt, taču Alara Varrāka padotie metodiski sāka to īstenot. Atpūtu saņēmušais Mačado atkal bija hiperlietderīgs un megaefektīvs, turklāt, kā jau katram supervaronim pienākas, viņam uzradās uzticams palīgs. Rains Veidemans otrajā puslaikā ieslēdza „basketbola dieva” režīmu un sāka gūt punktus pēc caurgājieniem, izcīnīt atlēkušās bumbas uzbrukumā, precīzi mest no distances pāri pretinieku rokām, turklāt arī aizsardzībā viņš spēlēja teicami. Beidzoties trešajai ceturtdaļai, tablo vēstīja par neizšķirtu 71:71.

Pēdējā ceturtdaļa aizritēja tikpat raiti, kā iepriekšējās. Izsējot savu pārsvaru, rīdzinieki, kā šķita, nodrebēja un metās glābties kā pagadās. Savukārt „Kalev” turpināja paļauties uz Veidemanu, un tas nepievīla. Pēdējā ceturtdaļā gūstot 10 punktus, viņš uzstādīja personisko rezultativitātes rekordu VTB Vienotajā līgā un ļāva izvairīties no nervu bendēšanas galotnē. „Kalev” prezidenta prognoze teju piepildījās ar biedējošu precizitāti, taču mājinieku trīnītis līdz ar sirēnu nebija precīzs.
Tā komanda, kas pagājušajā sezonā guva tikai divas uzvaras un šosezon vairākkārt palika bez saviem līderiem, spēra kārtējo soli pretim savam sapnim par play-off.

- Gaidiet viesos Tallinā, uz jūsu play-off spēlēm ar CSKA! – pēc Baltijas derbija beigām, uzmetot visticamāko scenāriju, mēs atkal tikāmies ar Valdmā.
Tālredzīgais un allaž ironiski-optimistiskais „Kalev” prezidents palika uzticīgs sev:
- Ar CSKA būs mazliet sarežģītāk. Soliņš viņiem ir garāks... Bet, domāju, pacīnīsimies.