Sergejs Čikalkins par snaiperiem mūsdienu basketbolā

Mūsu mājas lapa piedāvā jaunu ierakstu blogā „Sevišķais viedoklis”. Tā autori ir pazīstami basketbola cilvēki, un viņi stāsta par VTB Vienotās līgas interesantākajiem notikumiem, tendencēm un varoņiem.
Mūsu bloga jaunais autors ir viens no visu laiku labākajiem snaiperiem Krievijas basketbola vēsturē, bijušais „Ural-Great” un Krievijas izlases spēlētājs Sergejs Čikalkins. Savulaik pazīstamais spēlētājs pastāstīja par snaiperu pieaugošo lomu mūsdienu basketbolā un par to, kā viens precīzs metiens var ietekmēt spēles rezultātu.

Par pagātni un tagadni: Snaiperu loma vienmēr bija noteicošā basketbolā, jo tieši viņu precīzie metieni nereti izšķir spēļu likteni. Es sekoju VTB Vienotās līgas spēlēm un redzu īstus sava aroda meistarus. Protams, tie lielākoties ir leģionāri. Piemēram, teicamais Kīts Lengfords no UNIKS. Vīrs, kurs ir līmeni spēcīgāks un ātrāks par saviem kolēģiem.
Uzsvēršu, ka snaiperu līmenis ir ievērojami audzis salīdzinājumā ar to laiku, kad spēlēju es. Tiesa, tas arī nav nekāds brīnums, jo manā laikā praktiski visos klubos šajās pozīcijās spēlēja savējie, pašu audzētie basketbolisti.
Vēl viens ne mazsvarīgs faktors atšķirībā no pagātnes un tagadnes ir aizsardzība. Manas karjeras laikā nebija tik ciešas aizsardzības. Vairumā komandu bija precīza lomu sadale laukumā. Snaipera galvenais uzdevums ir spēle uzbrukumā. Uz viņu tika izspēlētas visas kombinācijas, uz viņu spēlēja komandas biedri, bet aizsardzībā tika piedoti grēciņi. Snaiperis varēja segt pretinieku mazāk bīstamo spēlētāju, un treneris viņam piedeva slinkošanu aizsardzībā tik un tā. Tagad neviens vairs neatļaujas laist muļķi aizsardzībā. Ja neatstrādā abās laukuma pusēs – sēdi uz soliņa. Audzis ne tikai spēles, bet arī ātruma līmenis. Puiši kļuvuši izturīgāki un atlētiskāki. Basketbols kļuvis par dinamisku sporta veidu, uzbrukumam tagad tērē mazāk par pusi atvēlētā laika.

Par universalitāti: VTB Vienotās līgas pirmajā četriniekā snaiperu lomas uzbrukumā nav mainījušās, bet prasības aizsardzības sakarā kļuvušas daudz augstākas. Kurš slikti spēlē aizsardzībā, mūsdienās vairs nespēj spēlēt augstā līmenī. Mūsdienu reālijās panākumu gūšanai jābūt sastāvam, kurā visi 10 spēlētāji var būt bīstami gan metienos no distances, gan būt labi aizsardzībā un veikt savu darbu profesionāli.
Mūsdienu basketbola galvenā ideja ir universalitāte. Agrāk snaiperis domāja tikai par to, kā iemest bumbu grozā. Savukārt tagad mēs reizēm novērojam, kā otrie un trešie numuri izspēlē kombinācijas it kā būtu dzimuši saspēles vadītāji, un tas ir pareizi. Svingmenam jāprot kustināt bumba uzbrukumā, jācīnās par atlēkušajām zem groziem, jāievada bumba spēlē no sānu līnijas un jāskrien aizsardzībā pa galvu, pa kaklu. Vienvirziena basketbolisti ar šauru specializāciju tagad aizvien biežāk nokļūst uz rezervistu soliņa.
Snaiperu evolūcija ir līdzīga priekšējās līnijas evolūcijai. Kā iepriekš to savā blogā norādīja Vitālijs Nosovs. Pēdējos gados parādījās saspēles vadītāji, kuri uzbrūk grozam ne sliktāk par klasiskiem snaiperiem. Komandai un galvenajam trenerim jāizmanto tie spēlētāji, kuri ir viņa rīcībā. Ja ir spēcīgs pirmais numurs, un caur viņu iet visas kombinācijas, turklāt saspēles vadītājs pats bieži ir precīzs no tālās distances, tad tas ir jāizmanto.

Par personīgo pieredzi: Runājot par manu spēli, uzreiz atmiņā nāk tie gadi, ko pavadīju „Ural-Great” kreklā. Tad uz maniem pleciem gūlās milzu spiediens un slodze – spēlēju praktiski bez maiņām, no manis tika prasīts gūt daudz punktu. Mana rezultativitāte tiešā veidā ietekmēja Sergeja Belova vadītās Permas komandas rezultātus. 2000./2001. gada sezonā bija daudz situāciju, kurās no maniem metieniem bija atkarīgi spēļu iznākumi. Dažās spēlēs es guva 30 un vairāk punktu. Tieši tāda rezultatīva spēle man padevās Ziemeļeriopas Basketbolas līgas (NEBL) finālā, kad mēs uzveicām Lietuvas „Žalgiri”, bet es guvu 38 punktus. Togad mēs kļuvām par Krievijas čempioniem, izcīnījām NEBL titulu un mani atzina par valsts labāko spēlētāju. Tā bija teicama sezona!

Par indivīdiem līgā: Sekojot VTB Vienotās līgas spēlēm, pievērsu uzmanību dažiem spēlētājiem. Visupirms jau tie ir divi aizsargi: Milošs Teodosičs un Kīts Lengfords. Sevišķi man patīk, kā laukumā darbojas kazaņiešu snaiperis. Turklāt viņš ir jau pietiekoši vecs spēlētājs un vairs nevar palielīties ar kaut kādiem izciliem fiziskajiem dotumiem. Skatījos maču „Himki” – UNIKS pagājušajā svētdienā, un uz mani tika atstāts patīkams iespaids. Lengfords guva 38 punktus, no tiem 24 jau pirmajā ceturtdaļā! Viņam ir labs ātrums, teicama spēles izpratne un satriecošs metiens. Tieši Kīts nosaka UNIKS sniegumu un atbild par komandas gala rezultātiem.

Sergejs Čikalkins,
bijušais „Ural-Great” un Krievijas izlases spēlētājs