Hoakims Koloms:
Spēlēt ar Kītu Lengfordu ir viena vienīga bauda

UNIKS, pārliecinoši apspēlējot “Ņižņij Novgorod” (3-0), iekļuva izslēgšanas spēļu pusfinālā un negrasās apstāties pie jau sasniegtā.
Viens no kazaņiešu līderiem un balvas “Labākais “sestais” spēlētājs” pretendentiem Hoakims Koloms intervijā mūsu mājas lapai pastāstīja par savu lomu komandā, novērtēja Lengforda nozīmi UNIKS panākumos, atzinās, ka ziemā Kazaņā reti gāja laukā un paskaidroja, kādā veidā pusfinālā var apspēlēt “Zenit”.

Ar ko jums personiski palika atmiņā ceturtdaļfināla sērija pret “Ņižņij Novgorod”? Var teikt, ka uzvara tika gūta bez lieka stresa?
Nē, tas tā nav. Spēles nevar saukt par vieglām, jo “Ņižņij” ir ļoti bīstams pretinieks. Mēs centāmies spēlēt racionāli un ar koncentrēšanos. Atradām pareizu balansu starp aizsardzību un uzbrukumu un pratām pabeigt sēriju trīs spēlēs.

Jūsu saikne ar Leteviusu Viljamsu katrā spēlē rada kādu efektīgu momentu – sērija pret “Ņižņij” nebija izņēmums. Jūs droši vien jau saprotat viens otru bez vārdiem? Vēl jo vairāk tāpēc, ka kopā spēlējāt arī Spānijā...
Mēs patiešām saprtoamies bez vārdiem. Katrs no mums zina, ko otrs grasās darīt nākamajā brīdī. Reizēm iepriekš izskaitļojam vairākus gājienus uz priekšu. Pagājušajā sezonā spēlējām kopā “Bilbao” klubā un neslikti sapratāmies. UNIKS turpinām pilnīgoties. Ar tādu puisi kā Viljamss viegli atrast kontaktu, tāpēc ka viņš ir atlētisks, ātrs un gudrs.

UNIKS ir neapstrīdams līderis – Kīts Lengfords, kurš kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju šosezon pamatturnīrā. Cik grūti ir spēlēt kopā ar tāda mēroga basketbola zvaigzni?
Grūti? Tieši otrādi – spēlēt ar Kītu ir viena vienīga bauda. Viņš ir viens no labākajiem snaiperiem Eiropā. Asums, ko viņš rada, palīdz visai komandai racionāli izmantot brīvo telpu laukumā. Turklāt pretinieku aizsargi visu uzmanību velta viņam, un tas nozīmē, ka pārējiem puišiem ir iespēja atvērties. Mēs labi saprotam viens otru, un es cenšos radīt viņam pēc iespējas vairāk iespēju izpildīt metienus.

Jūs lielākoties nākat laukumā no rezervistu soliņa... Spriežot pēc jūsu rezultātiem, tam nav sevišķi lielas nozīmes.
Man patiešām nav lielas nozīmes, vai nāku laukumā no pirmās minūtes vai no soliņa. Mūsdienu basketbolā tas ir sevišķi svarīgi. Es jebkurā gadījumā tieku pie sava spēles laika. Pateicoties tam, izdodas atrast nepieciešamo balansu starp starta un rezerves spēlētājiem. Domāju, svarīgāk ir tas, kurš spēlē izšķirošajās minūtēs, galotnē, nevis tas, kurš iesāk spēles. Vispār jau svarīgi ir tikai tas, kurš uzvarēs. Un jo vairāk uzvaru – jo labāk. UNIKS tiecas tieši pēc tā.

Kā jūs domājat, vai esat VTB Vienotās līgas labākā “sestā” spēlētāja titula cienīgs? Kuru jūs vēl izceltu starp sestajiem spēlētājiem?
(smejas) Man grūti teikt. Ja godīgi, tad visi puiši, kuri ir nominēti šai balvai, ir tās cienīgi. Un tie ir ļoti labi basketbolisti. Būt labāko pulkā vien jau ir vareni un pagodinoši. Bet uzvarēt – milzu gods.

Cik grūti ir atbilst Jevgeņija Pašutina prasībām? Viņš pazīstams kā asa aizsardzības basketbola piekritējs.
Strādāt ar Pašutinu man ne pavisam nav grūti. Viņa basketbola stils ļoti labi der arī man personiski. Sezonas gaitā mēs aizvien labāk sākām saprasties. Viņš dod man iespēju palikt pašam un palīdz progresēt.

Krievija ir jūsu pirmā ārzemju pieredze. Pastāstiet par adaptēšanos jums jaunā valstī!
Adaptēšanās aizritēja daudz ātrā, nekā biju iedomājies. Komandas biedri un kluba darbinieki palīdzēja man it visā iesākumā. Kazaņa ir varena pilsēta, kurā viss ir. Tiesa, ir viena problēma. Tā ir valoda. Es taču nezinu krievu valodu. Bet angļu valodā diemžēl runā ne tuvu ne visi. Taču ar laiku, izmantojot tulku, man viss kļuva saprotamāks.

Jūs līdz šim bijāt redzējis sniegu? Negaidījāt, ka ziema būs tik auksta?
Nu, ar sniegu mani neizbrīnīsi. Es tomēr Andorā dzimu un tur mums ir diezgan sniega ziemās. Taču tur, protams, nebija tik auksti. Ziemā centos retāk iet ielās Kazaņā.

Ar ko esat sevišķi sadraudzējies komandā? Instagramā var redzēt jūsu fotogrāfijas ar Artūru Milakni un Marko Baniču...
Mums ir ļoti laba atmosfēra komandas iekšienā. Tā ir taisnība, ka diezgan daudz laika pavadu kopā ar Marko Banču un Artūru Milakni. Ar Marko esam pazīstami vēl kopš spēlēšanas Spānijas čempionātā, un viņš arī runā spāniski. Vispār mums ir labs kolektīvs un mēs bieži uzturamies kopā. Reizēm vakariņojam kopā ar Viljamsu un Antonu Ponkrašovu.

Jūsu pretinieks pusfinālā ir “Zenit”. Kas jāizdara, lai apspēlēt pēterburgiešus?
Visupirms jau mums jānospēlē gudri un spēcīgi. Ir ļoti svarīgi uzvarēt mājās – tā ir atslēga uzvarai sērijā. Pretinieks tagad ir teicamā formā, tāpēc viegli nebūs.

UNIKS sezonas gaitā apspēlēja visas komandas līgā, izņemot CSKA. Ja satiksities ar “armijniekiem” finālā, varēsit ar kaut ko viņus pārsteigt?
Jādomā par tuvākajām spēlēm un nevajag skriet notikumiem pa priekšu. Mums priekšā ir sērija ar “Zenit”. Bet CSKA vēl būs jāspēkojas ar “Himki”. Pusfinālā mums pretī stāsies ļoti spēcīgs pretinieks un nopietni jānoskaņojas katrai sērijas spēlei.