Eiropas labāko līgu reitings. Otrā daļa. Ļeva Tigaja blogs

Vai atceraties, kā decembra beigās mēs ar jums iesākām varenu uzdevumu: nolēmām izstrādāt savu, jaunu Eiropas nacionālo un reģionālo līgu reitingu?

Ko, tiešām atceraties?

Nu, ja reiz tā, tad es vieglu sirdi atzīšos, ka es pats teju aizmirsu par paša ieceri. Pa karstām pēdām solīju atgriezties pie šīs tēmas aprīlī, beidzoties Eirolīgas “Top-16”, bet nu jau ir maijs.
Tiesa, šajā gadījumā nokavēšanās par četrām nedēļām nudien nav nāvējoša kļūda. Bet tagad, atvainojoties jums par sklerozi, tomēr izpildu pienākumu, ko pats uzņēmos vairāk nekā pirms mēneša.
Atgādinu, ka toreiz visos Eiropas turnīros beidzās grupu turnīru pirmās stadijas, un mēs tikai iezīmējām kontūras nākotnes reitingam. Tomēr jau toreiz mēs definējām galvenos principus: līgu punkti tiek summēti tikai pēc klubu gala vietas kontinentālajos turnīros. Tas ir, viss atkarīgs no tā, līdz kurai stadijai vienā vai otrā eirokausu turnīrā aizkļuva komanda. Un tas – cik uzvaru tā guva un cik zaudējumu pieredzēja – pilnībā netiek ņemts vērā. Lai ar tādu (un, manuprāt, pilnībā bezjēdzīgu) aprēķinu gadiem ilgi nodarbojas Eiropas futbolā. Mēs te paši esam ar ūsām, un nekāds UEFA mums nav paraugs. Darām, ko vien gribam.

Tāpat es uzreiz brīdināju, ka pirmoreiz veiktās skices dažādu turnīru nopelnītajiem punktiem pavasarī droši vien būs laboti. Nebūt ne kāda labā (pasarg Dies!), bet gan viņas augstības objektivitātes vārdā. Un patiešām, kolīdz apsēdos tā ilgāk ar kalkulatoru rokās pēc teju beigušās eirosezonas (divi turnīri no trīs jau galā, bet Eirolīgā atlicis vien “Final Four” turnīrs), tā decembra apsvērumi kļuva teju nenozīmīgi. Teiksim, toreiz es ierosināju piešķirt pa vienam punktam par iekļūšanu FIBA Eiropas kausa otrajā kārtā. Izrādījās, ka tās ir muļķības. Visu cieņu “Nymburk” un “Cmoki-Minsk” komandām, kuras galu galā neprata iekļūt šī turnīra nākamajā, tas ir, play-off, kārtā!

Redziet, es nesmīkņāju, lai gan jūs lasāt šo tekstu tās pašas līgas mājas lapā, kurā Čehijas un Baltkrievijas tieši spēlē. Ja “Nymburk” Eiropas kausā spēlētu tāpat kā VTB Vienotajā līgā, kur tas sasniedza play-off stadiju un pirms dažām dienām lika panervozēt pašam CSKA, problēmas mačoas ar tādiem gigantiem kā beļģu “Antwerp” un bulgāru “Academic” tam nerastos. Starp citu, Krasnojarskas “Jeņisej”, kas VTB Vienotās līgas čempionāta pamatturnīrā guva pusotru reizi mazāk uzvaru nekā “Nymburk” un finišēja desmitais, FIBA Eiropas kausā brīnišķā veidā iekļuva “Final four”, kur visai nopietni cīnījās ar trofejas topošo sargātāju vācu “Skyliners”.
Kāds varbūt iebildīs: tam pašam “Nymburk” Vienotā līga vienkārši ir svarīgāka par vāju eirokausu. Nu, ko, pieņemsim! Ne velti VTB Vienotā līga joprojām – gan pēc decembra aprēķiniem, gan pēc jaunajiem, labotajiem aprēķiniem – stabili iekļūst kontinenta labāko čempionātu trijniekā. Tomēr puslīdz stabila termometra vietējo čempionātu līmeņa izmērīšanai mums – tikai eirokausi. Vairāk piemēru: piemēram “Lokomotiv”, kas iekļūšanai Eirolīgas “Final Four” un gaidāmās dalības dēļ tajā, faktiski nolēma pietaupīt spēkus VTB Vienotajā līgā.

Starp citu, lēmums visai strīdīgs. Tās dēļ krasnodarieši jau zaudēja teju visas iespējas palikt Eirolīgā nākamajā sezonā – viņi tagad var rēķināties ja nu vienīgi ar wild-card. Tomēr šajā gadījumā runa pat nav par to. Vieniem klubiem ir vienas prioritātes, citiem – citas, taču kad visi kopā tiek summēri, mēs iegūstam objektīvu ainu. Tieši pie tās tad nu tagad arī pāreju.
Tātad, lūk, otrā versija sadalījumam pa punktiem, kas nopelnīti ar klubiem un to līgām par iekļūšanu vienā vai otrā eirokausa stadijā 2015./2016. gada sezonā.
 

Vēlreiz precizēju: katra komanda “de iure” saņem punktus vienu reizi – kad izkļūst no kāda turnīra. Vai arī ja – tā nemaz nemēdz būt – kad komanda triumfē turnīrā. Piemēram, tas pats “Lokomotiv” pašlaik garantēji sev (un tātad arī VTB Vienotajai līgai) vismaz 15 punktus. Un nevis pēc shēmas “3+6+10+15”.

Saprotams, ka šādi aprēķini ir subjektīvi, un tā sakarā ir arī iemesli pastrīdēties. Tomēr es centos. Salīdzināju klubu un dažādu čempionātu līmeni šajā un iepriekšējos čempionātos... Īsāko sakot, kā saka, tā arī ir. Starp citu, pēc šīs sezonas beigām nekas netraucē mums ieviest korekcijas šajā shēmā. Cita lieta, ka tiem var būt tikai sīkumaina, kosmētiska daba.

Un te nu mēs nonākam pie visinteresantākā – līgu reitingam. Pievēršu jūsu uzmanību tam, ka, viens Eirolīgas pusfināls būs pilnībā krievu, punkti par iekļūšanu finālā VTB Vienotajai līgai jau ir pieskaitīti.

Lai jūs nemulsina nuļļu skaits kolonnā “Eirolīga”dažām dalībvalstīm. Lieta tāda, ka komandas, kas izstājās no galvenā eirokausa jau pirmajā stadijā, pārcēlās uz otra līmeņa eirokausu, un viņu galīgie rezultāti atspoguļoti tieši par Eiropas kausa dalību. Tiesa, tie ir sīkumi. Galvenais tomēr ir citos faktoros: aina paveras patiešām reāla, un ļoti pat interesanta. Piemēram, ja “Fenerbahce” 15. maijā Berlīnē izcīnīt titulu, tad pirmo vietu mūsu rangā galu galā ieņems veseli trīs čempionāti vienlaikus: Spānijas, Turcijas un VTB Vienotās līgas. Un arī otrādi: ja spāņu “Baskonia” apspēlēs “Fenerbahce” pusfinālā, vai arī CSKA apspēlēs to pašu finālā, tad panākuma autors uzreiz ievedīs savu līgu līdera godā.... Lai gan – ne pilnībā. Lieta tāda, ka viens gads tomēr ir pārāk īss periods objektīvam vērtējumam. Un es grasos papildināt mūsu rangu ar divu trīs iepriekšējo sezonu rādītājiem.

Protams, ne pilnībā līdzvērtīgi, kā to dara futbola dīvaiņu no UEFA, bet ar mazliet pazeminošu koeficientu. Un tomēr. Tāpēc darbs pie “ideālās formulas” vēl nav pabeigts. Uz satikšanos vasarā šī paša bloga ietvaros!

Kaut nu es neaizmirstu...