Kuri mēs tomēr esam Eiropā?

Jautājums par VTB Vienotās līgas vietu Eiropas nacionālo līgu sarakstā varbūt nav raksturīgs svētkiem (lai gan svētki neizbēgami tuvojas), un tai pat laikā arī miglā tīts un vairākkārt bezjēdzīgi iztirzāts. Visupirms jau ar viņa augstības piāra kalpiem, kuri Krievijā ir kā mītiņš: bezjēdzīgs un nesaudzīgs.

Par laimi, sports nav nemaz tik subjektīva lieta. Pateicoties faktoram „rezultāts uz tablo”, ko ignorēt neuzdrīkstas pat visklajākie klaigātāji, jo bīstas nostādīt sevi pēdējā pamuļķa lomā. Ja reiz ir atsevišķi „rezultāti uz tablo”, tātad no tiem iespējams arī kaut ko izrēķināt, nosaucot to par rangu. Tikai tas ir jādara ar prātu, necis tā, kā, piemēram, Eiropas futbolā.

Nekad neesmu spējis aptvert, kāda suņa pēc, maigi izsakoties, apšaubāmā formule, pēc kuras UEFA nosaka eirokausu kvotu skaitu valstīm, ne tikai kādreiz tika apstiprināta, bet nu jau vairākus gadu desmitus sekmīgi darbojas. Lai gan tā pieļauj, ka komanda, kas iziet no grupas ar simtprocentīgu rezultātu, taču pēc tam uzreiz dabūjusi pērienu izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā, var dot lielāku ieguldījumu nacionālajā reitingā, nekā cita komanda, kura tika, teiksim, līdz pusfinālam. Puiši, kas tas ir?! Par ko tiek spēlēts? Par kausiem vai punktiem?

Ikvienam vismaz kaut ko sportā saprotošam cilvēkam ir skaidrs, ka vienīgā sakarīgā mēraukla komandas vai sportista rezultātam sacensībās var būt tikai beigu rezultāts. Vienkāršāk izsakoties: iegūtā vieta. Un tas, kādos apstākļos viņi pie šīs vietas tikuši, ir otršķirīgi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka mūsu gadījumā ir runa par vairāku rezultātu summēšanu. Atsevišķs klubs, nav divu domu, var uzvarēt vai zaudēt kādās sacensībās arī neveikšanās dēļ. Vai otrādi. Taču jo plašāki atlases dati, kas tiek ņemti vērā klubu, turnīru un sezonu aprēķinos – jo mazāk ietekmīgs ir varbūtības faktors uz gala rezultātiem. Un vēl viens svarīgs aspekts: turnīra rezultāta prioritāte ļauj ievērojami vienkāršot reitinga formulu. Izvairīties no tiem vairākpakāpju skaitļiem ar desmit un tūkstošdaļām, no kuriem normālam cilvēkam vienkārši pārsprāgst pušu galva.

To visu esmu sapratis jau izsenis. Un pat publicēju savu versiju tam, kā sastādīt basketbola līgu reitingu, pirms divdesmit gadiem, turklāt septiņciparu tirāžā, kas vēl arī tika izpirkts. Bet pēc tam... Aizmirsu, atstāju novārtā, novērsos uz tagadnes lietām – citiem vārdiem sakot, esmu vainīgs! Tai pat laikā atzīt savas kļūdas mēdz būt par vēlu tikai vienīgi apbedīšanas bedrē, vai ne? Un tā kā es tajā (tpu, tpu, tpu) vēl neesmu, tad kāpēc gan ne? Vēl jo vairāk tāpēc, ka basketbola reitinga reanimēšanai iemesls ir acīmredzams: tikko nupat visos trīs eirokausu turnīros beidzās pirmās kārtās un tika noskaidroti nākamo kārtu dalībnieki.

Tātat, sāksim formulēt (atvainojiet atkārtošanos!) formulu! Eirolīgā par dalību pirmajā kārtā katra komanda savas līgas reitingu papildina ar diviem punktiem, par iekļūšanu otrajā kārtā – pa pieciem, Eiropas kausā attiecīgi pa vienam un diviem punktiem (atgādinu, ka klubi, kuri izstājās no Eirolīgas jau pirmajā stadijā, nepabeidz savu dalību eirokausos, bet pārceļas uz līmeni zemākas raudzes turnīru, Eiropas kausā, un no tā viņu „divpunktu” pienesums nemainās), FIBA kausā – 0 un 1 punkts. Atsevišķi jāizceļ, ka nav runa par „pieplusošanas” sistēmu, bet gan tikai par minimālā punktu skaita nodrošināšanu. Iekļuvi Eirolīgā – garantēji valstij divus punktus, iekļuvi „Top 16” kārtā – garantēji „+5”, bet nekādā gadījumā ne „2+5”.

Tas arī viss. Ļoti vienkārši. Apakšā esošajā tabulā ir rezumēti 2015./2016. gada sezonas eirokausu pirmo kārtu rezultāti kontinenta vadošajām desmit līgām. Un man šķiet, ka šie rādītāji visai precīzi raksturo spēku samēru starp viņiem. Ne pavisam, taču daļēji arī tā. „Pavisam” būs pavasara beigās, kad mēs varēsim rezumēt sezonas kopsavilkumu, otrkārt, pabeigsim (un, iespējams, mazlietiņ palabosim punktu skaitu) mūsu reitinga formulu un, treškārt, domāju, pievienosim tai vēl arī pāris iepriekšējos gadus – pilnīgai objektivitātei. Un tad būsim laimīgi! Kāpēc ne? Nopietnu lietu, grozi kā gribi, sākam!

Starp citu, jau uz šo pagaidu tabulu ir lērums iemeslu paraudzīties uzmanīgāk. Skaidrs, ka „lielais trijnieks” Spānija-VTB Vienotā līga-Turcija ar ievērojamu pārsvaru dominē pār pārējām, bet savā starpā iet praktiski solis solī – tur lielākā rēķinu kārtošana vēl tikai priekšā. Taču pievērsiet uzmanību vācu komandu rezultātiem! Sanāk, ka tagad ceturtā Eiropā ir tieši bundeslīga, nevis Grieķija ar saviem dūžiem „Olympiacos” un „Panathinaikos”. Tiesa, neskriesim notikumiem pa priekšu! „Pao” un „Oli” vēl būs daudz iespēju pateikt savu daudzpieredzējušo spēcīgo vārdu.

Kura galu galā būs VTB Vienotā līga? Zemāk par otro vietu – diez vai. Teikšu pat vairāk: tieši to es pašlaik nosauktu par sezonas kopsavilkuma reitinga favorītu. Bet, nesteigsimies! Atgriezīsimies pie mūsu reitinga droši vien kaut kad aprīlī, kad beigsies Eirolīgas „Top 16” stadijas spēles.

Nacionālo līgu reitings eirokausos 2015./2016. gada sezonā pēc pirmās kārtas

 * - Iekavās norādīts klubu skaits katrā no eirokausu turnīriem: Eirolīga = Eiropas kauss + FIBA kauss