Ceturtdaļfināls. Kopsavilkums

Mūsu mājas lapa rezumē VTB Vienotās līgas izslēgšanas spēļu ceturtdaļfināla sēriju, atceroties tās spilgtākos notikumus un varoņus.

Pārliecība. CSKA uzvar sēriju pret „Astana” ar rezultātu 3-0
CSKA bija neapstrīdams favorīts duelī pret „Astana” un spēja attaisnot ekspertu un līdzjutēju prognozes. Maskavas klubs ceturtdaļfināla gaitā ne uz mirkli neļāva apšaubīt savu pārākumu.

Lazarete
„Astana” pamatturnīra galotnē spēlēja bez savainotajiem priekšējās līnijas pārstāvjiem Nika Kanera-Medli, Peta Kalatesa, Lukšas Andriča, kuriem pēdējās spēles pret „Zenit ”gaitā pievienojās arī aizsargs Džeikovans Brauns. Kā noskaidrojās, visi šie pamatsastāva spēlētāji nepaguva atgūt veselību pirms play-off mačiem (no visas četrotnes ceturtdaļfinālā piedalījās tikai Pets Kalatess, kurš mazliet uzspēlēja trešajā mačā). Pamatturnīrā Kazahstānas kluba spēlētāji, pateicoties raksturam, paveica nelielu brīnumu un pēdējā brīdī iekļuva izslēgšanas spēlēs, tajās viņiem pret pašreizējo čempionu CSKA sastāva robi atstāja Ramūna Butauta padotos bezspēcīgus.
Pirmajā spēlē „Astana” aizvadīja divus pilnīgi dažādus puslaikus. Līdz pārtraukumam viesi praktiski kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēja ar CSKA, kas nekādi nespēja uzņemt pilnus apgriezienus. Šajā ziņā „armijniekiem” par labu nāca lielais pārtraukums, kā gaitā galvenais treneris Dimitris Itudis spēja iekurt padotajos uguntiņu. „Armijnieki” sāka spēlēt aizsardzībā pavisam citā līmenī: otrajā puslaikā „Astana” guva tikai 16 punktus...
Atgriežoties pie pārpildītās lazaretes tematikas. Kazahstānas čempions kaut kā aizlāpīja caurumus starta sastāvā, taču tādā situācijā komandas rezervistu soliņš kļuva pavisam vājš. Pienācīga atbalsta trūkums no rezervistu puses kļuva par vienu no dueļa izšķirošajiem faktoriem – dzeltenzilo „soliņa” pārstāvji guva tikai 7 punktus. Ar līderu pūlēm pietika tikai vienam puslaikam, bet sarkanzilie atklāja rezultātu sērijā ar pārliecinošu sagrāvi 103:58.

Pazušana
Otrajā mačā „Astana” komandai klājās vēl sarežģītāk. Šoreiz komanda nespēja rēķināties ne tikai ar palīdzību no soliņa, bet arī ar diviem saviem līderiem, vienīgajiem leģionāriem sastāvā Džeriju Džonsonu un Rašidu Mahalbasiču. Saspēles vadītājs un centrs tovakar vienkārši apmaldījās, gūstot tikai 10 punktus (4 no 12 no spēles). Šoreiz CSKA ieguva pārsvaru jau mača sākumā, bet sarkanzilo gala pārsvars bija „+50” (110:60).

Pārsteigums
Kalatesa atgriešanās ierindā un mājas sienu palīdzība – pirms trešās spēles „Astana” bija noskaņojusies apņēmīgi. Taču „armijnieki” tādām reizēm sagatavoja pretiniekiem pārsteigumu. Itudis sūtīja laukumā smago piecinieku ar Viktoru Hrjapu kā trešo numuru, un tas bija vērāņemams arguments. Krievi ne tikai nosedza savu trīssekunžu zonu, bet arī sestajā spēles minūtē nodrošināja sev divciparu pārsvaru, pateicoties Aleksandra Kauna un Andrjea Voronceviča dominēšanai (abi sešās minūtēs kopīgiem spēkiem guva 17 punktus). Kritums pēc spēlētāju maiņām un „Astana” mājiena par iespējamo atspēlēšanos apturēja to pašu Voronceviča un Kauna atgriešanās laukumā. Tovakar uzbrucējs vispār bija labākais. 22 minūtēs viņš realizēja 7 no 8 metieniem (19 punktu), papildinot jau tā gandrīz perfekto spēli ar 5 atlēkušajām bumbām uzbrukumā un 4 piespēlēm. CSKA turpinājumā neatslābināja tvērienu. Uzvarot ar 111:75, „armijnieki” kā pirmie iekļuva pusfinālā.

Skaitlis
12 no 12 – „armijnieki” visa ceturtdaļfināla gaitā ne tikai pārliecinoši uzvarēja visas trīs spēles, bet arī visas 12 ceturtdaļas.

Citāts
CSKA galvenais treneris Dimitris Itudis pēc pirmās spēles:
„Ir diezgan acīmredzami, ka pirmajā un otrajā puslaikā redzējām divas dažādas ainas, visupirms jau aizsardzībā. Pauzē mēs runājām par to, ka aizsardzībā jāspēlē labāk. Galu galā pēc lielā pārtraukuma ielaidām tikai 16 punktus.”

Foto

Atriebība. „Lokomotiv-Kubaņ” sausā apspēlēja UNIKS visprincipiālākajā ceturtdaļfināla sērijā
Krasnodarieši atriebās kazaņiešiem par martā piedzīvoto zaudējumu divu spēļu summā Eiropas kausa ceturtdaļfinālā.

Izraušanās
Dienu pirms pirmās spēles „Lokomotiv” starta piecinieka spēlētājs Jevgeņijs Voronovs izmežģīja potīti. Aizsargu pazīstošie cilvēki gan zināja, ka jautājums nav par to, vai ar savu cīnītāja raksturu pazīstamais spēlētājs dosies laukumā, bet par to, cik efektīvi viņš spēlēs ar savainojumu.
Realitāte pārspēja pat visdrosmīgākās prognozes. Voronovs aizvadīja sēriju aizvadīja sēriju visaugstākajā līmenī, kļūstot par vienu no labākajiem „Lokomotiv” rindās. Sevišķi labs aizsargs bija pirmajā mačā. Kubaņiešu Tonijs Alens palīdzēja Sergejam Bazarevičam izbūvēt ap savu grozu grūti pārvaramu mūri un kļuva par neizsīkstošas enerģijas un emociju avotu savai komandai (tā vija visas sērijas laikā). Voronovs neaizmirsa arī par uzbrukumu, kļūstot par otru rezultatīvāko spēlētāju savā komandā (15 punkti). Kubaņieši otrajā ceturtdaļā sāka ciešāk spēlēt aizsardzībā un ar ātriem uzbrukumiem veica izrāvienu. Pārsvars gan nebija tikti liels, taču sarkanzaļie turpmāk kontrolēja spēles gaitu līdz pat tās beigām. Lieta tāda, ka UNIKS ne tai labākajā veidā apliecināja sevi veidošanas aspektā. Kazaņieši tā arī nespēja atgūties, pieļāva 17 kļūdas („dzelzceļniekiem” 6), bet komandas labākais snaiperis Kīts Lengfords pirmajā mačā pēc savainojuma sadziedēšanas bija nepamanāms (1 no 4 no spēles). Pirmo maču uzvarēja „Loko” (74:63).

Gaišā puse
Otrās spēles pirmajā puslaikā „Lokomotiv” aizvadīja, iespējams, savu labāko sniegumu sezonā. Krasnodarieši jau no paša sākuma sāka realizēt tālmetienus, neaizmirstot arī par opciju uzbrukumā no groza apakšas un doties ātrajos uzbrukumos. „Loko” izsita UNIKS no līdzsvara jau pirmajā ceturtdaļā un turpināja kontrolēt notikumus arī mača turpinājumā. Vislabāk dienvidnieku sniegumu raksturos pārsteidzošie skaitļi: 10 no 23 divpunktnieki, 6 no 9 tālmetieni, 19 no 19 no soda metienu līnijas, 18 piespēles un 0 kļūdu – 57:29 pēc puslaika un lieliskas izredzes uz panākumu visā mačā.

Citāts
„Lokomotiv-Kubaņ” galvenais treneris Sergejs Bazarevičs pēc otrās spēles:
„Mums bija milzīgs pārsvars pirmajā puslaikā un divdesmit minūtes mēs aizvadījām, iespējams, savu labāko spēli sezonā. Puslaiku pārtraukumā mēs centāmies paskaidrot spēlētājiem, ka viss vēl nav beidzies, un laikam jau es kļūdījos dažās niansēs otrā puslaika pirmajās piecās minūtēs. No otras puses, ja mums pateiktu, ka uzvarēsim ar „+16” 7 sekundes pirms mača beigām, neviens no tā neatteiktos. Kazaņa kārtējo reizi pierādīja, ka tai ir spēlētāju, kuri zina, kā spēlēt – viņi sāka mest trīspunktniekus ar ļoti augstu realizācijas procentu. Otrajā puslaikā viņi iemeta 9 no 15. Kad mēs viņiem ļāvām to darīt, viņi ne gluži atgriezās spēlē... Tā reizēm mēdz būt, kad tu esi pārliecinošā vadībā, bet pēc tam pretinieks samazina starpību līdz 10 punktiem, un šķiet, ka viss – katastrofa. Domāju, daudziem tāda sajūta ir. Mēs parādījām gan savu spilgto, gan tumšo pusi šajos divos puslaikos.”

Tumšā puse
Nav noslēpums, ka „Lokomotiv” sezonas gaitā ne reizi vien lika panervozēt treneru korpusam un saviem līdzjutējiem, kad atslābinājās sekmīgi ritošu spēļu gaitā, un tā vietā, lai noliektu pretinieku uz ceļiem, sarīkoja lieku satraukumu galotnēs. Diez vai kāds rēķinājās ar to, ka krasnodarieši pēc pārtraukuma turpinās spēlēt tikpat labi, kā pirmajā puslaikā, taču arī tādu izgāšanos, kāda tika pieredzēja trešajā ceturtdaļā, diez vai varēja gaidīt. Lai gan te nemaz nav runa par „Loko” spēlētājiem. UNIKS nesaplīsa, bet devās laukumā otrajā puslaikā maksimāli mobilizēts un sodīja atslābinājušos pretinieku ar sešiem precīziem tālmetieniem. Pirms pēdējās ceturtdaļas no „Loko” pirmīt iespaidīgā pārsvara bija palikuši vairs tikai 12 punkti.
Tomēr sākotnējais pārsvars bija tik iespaidīgs, ka ļāva krasnodariešiem pāris reižu kļūdīties. Saprotot, ka viss var beigties ar ļoti nopietnām sekām, sarkanzaļie pakāpeniski atgriezās pie spēles sākumā sekmes dodoša basketbola. „Lokomotiv” ceturtajā ceturtdaļā stabilizēja savu stāvokli un galu galā nosargāja sava laukuma priekšrocības (89:75).

Citāts
UNIKS galvenais treneris Jevgeņijs Pašutins pēc otrās spēles:
„Mēs šodien ļoti daudz runājām ar tiesnešiem tā vietā, lai atgrieztos aizsardzībā. Tas, ka mēs šodien saņēmām piecas tehniskās, laikam ir VTB Vienotās līgas rekords visā play-off vēsturē. Nedisciplinētība un muldēšana noveda pie tā, ka mēs pārtraucām spēlēt aizsardzībā, zaudējām ritmu un koncentrēšanos. Trešajā un ceturtajā ceturtdaļā mēs sākām labāk spēlēt aizsardzībā, kontrolēt bumbu uzbrukumā, loģiskāk spēlēt pozicionālos uzbrukumos. Mēs zinām, ka tajā „Lokomotiv” nav tik spēcīgs, realizācijas procents uzreiz krītas. Trešajā spēlē mums jābeidz gausties. Tas ir kā ielu cīņās, pat tad ja teci sit piecatā un ar armatūru, jāskatās acīs pretiniekam un jāaizstāvas, nevis jāsūdzas un jāgaida, ka kāds tevi glābs.”

Apmierinājums
Otrā spēle UNIKS komandai beidzās ne tikai ar zaudējumu, bet arī Kērtisa Džerelsa izkrišanu no ierindas Ahilleja savainojuma dēļ. Taču vienīgā „tīrā” saspēles vadītāja zaudēšana netraucēja pieredzējušai komandai kārtīgi pacīkstēties ar „Loko” – trešā spēle Kazaņā bija zaļibalto labākā visā sērijā.
UNIKS komandu neapturēja arī kubaņiešu labi aizvadītais pirmais puslaiks. Viesiem „krita” no tālās distances. Kazaņieši beidzot sāka spēlē mierīgi, saudzīgi izrīkoties ar bumbu un izveidot sev labas metienu pozīcijas, iemetot no groza apakšas vai no vidējās distances. Pēdējā ceturtdaļā Jevgeņija Pašutina padoto pārsvars bija 7 punktus liels, tāpēc vietējie līdzjutēji jau sāka cerēt uz sērijas turpināšanos... Taču „Lokomotiv” sastāvā atradās cilvēks, kuram šai sakarā bija citi plāni.
Galotnē iniciatīvu uzņēmās Malkolms Dileinijs. Pēdējās piecās spēles minūtēs amerikāņu saspēles vadītājs guva 14 punktus, kas palīdzēja kubaņiešiem veikt strauju izrāvienu un nosvērt svara kausus savā labā (86:75). „Loko” pabeidza UNIKS sezonu Kazaņā, atriebās par sāpīgo zaudējumu Eiropas kausā un sasniedza pusfinālu.

Skaitlis
6-1 – „Lokomotiv” pārliecinoši šosezon apspēlēja dueli ar UNIKS (līgas pamatturnīrā un izslēgšanas spēlēs, kā arī Eiropas kausa play-off).

Citāts
„Lokomotiv-Kubaņ” galvenais treneris Sergejs Bazarevičs pēc trešās spēles:
„Uzvara sērijā ar 3-0 ir atriebība par zaudējumu Eiropas kausā, un šī ir salda atriebība. Tāpēc mani reizēm arī tracināja mūsu epizodiski vājais sniegums – mums bija jāuzvar tieši ar rezultātu 3-0 un jāpierāda, ka tas zaudējums bija nejaušība. 6-1 visās spēlēs ar UNIKS sezonas gaitā par kaut ko liecina. UNIKS spēlētājus gan jāuzslavē – neskatoties uz savainojumiem, viņi centās uzvarēt. Bet, domāju, „Lokomotiv-Kubaņ” tieši kā organizācija ir pelnījusi tikt tālāk.”

Foto

Klase. „Himki” trīs spēlēs salauza „Avtodor” pretestību
„Himki” spēja atiet no triumfa Eiropas kausā un nodemonstrēja savu līmeni duelī ar dedzīgo debitantu no Saratovas.

Pamošanās
„Avtodor” pabeidza pamatturnīru uz pozitīvas nots – astoņas uzvaras pēdējās desmit spēlēs, ieskaitot skaisto panākumu Maskavā pār CSKA. Arī „Himki” bija labā noskaņojumā, jo trīs dienas pirms ceturtdaļfināla sērijas sākuma viņi otro reizi sagrāva Spānijas „Gran Canaria” Eiropas kausa finālā un izcīnīja pagodinošo trofeju. Šis panākums atņēma himkiešiem daudz spēku: fizisko un morālo. Rims Kurtinaitis nevarēja nepārdzīvot par to, ka viņa padotajiem būs pārāk labs un labvēlīgs noskaņojums ceturtdaļfināla mačos pret „Avtodor”.
Šādas raizes, kā izrādījās, nebija veltīgas. Saratovieši ar Kortniju Fortsonu un Trevisu Pītersonu priekšgalā vareni aizvadīja pirmās spēles pirmo puslaiku, tikmēr „Himki” pietrūka viņiem ierastās enerģijas un kaisles. Ja ne pamatturnīra labākais „sestais” spēlētājs Peteri Koponens, viesu pārsvars varētu būt rakstāms diviem cipariem. Taču viss strauji mainījās pēc puslaiku pārtraukuma. Iespējams, himkieši atcerējās pagājušā gada ceturtdaļfinālu, kad, esot neapstrīdami favorīti, sensacionāli „sausā” zaudēja „Ņižņij Novgorod” komandai, taču pēc laukuma pušu maiņas līdzjutēji ieraudzīja citu komandu. Ātrums, bumbas kustība un, visbeidzot, masveidīga bombardēšana no tālās distances – dzeltenzilie uzvarēja trešo ceturtdaļu ar milzu pārsvaru (34:19). Nodrošinot sev komfortablu pārsvaru, Piemaskavas kluba basketbolisti nenomierinājās un galu galā guva iespaidīgu uzvaru ar rezultātu 99:77.

Atkārtojums
Otrā spēle scenārija ziņā praktiski neatšķīrās no pirmās. Līdz puslaiku pārtraukumam „Avtodor” lielā mērā pateicoties soda laukumā nepaturamajam Kirilam Fesenko sekmīgi turējās pretī favorītam. Taču trešajā ceturtdaļā „Himki” atkal parādīja sevi visā krāšņumā. Šoreiz Piemaskavas komandas basketbolisti pārliecinoši uzvarēja cīņu zem groziem, kas ļāva viņiem gūt svarīgus punktus ar otrās iespējas metieniem. Turklāt himkieši saudzīgi izrīkojās ar savām iespējām (divpunktu metienu realizācija bija 58%, turpretim saratoviešiem – tikai 35%). Uzvarot trešo ceturtdaļu ar divkāršu pārsvaru (27:13), Rima Kurtinaiša komanda attālinājās no pretiniekiem 18 punktu attālumā, bet melnibalto centieni atspēlēties pēdējā ceturtdaļā cieta neveiksmi Jegora Vjaļceva dēļ. „Himki” uzvarēja ar lielu pārsvaru 87:71, taču saprata, ka Saratovā klāsies daudz sarežģītāk.

Citāts
„Himki” galvenais treneris Rims Kurtinaitis pēc otrās spēles:
„Vēlos apsveikt puišus ar uzvaru. Viegli nebija, taču tai pat laikā nebija arī ļoti grūti. Pirmās ceturtdaļas vidū mēs ieguvām iniciatīvu, un pēc tam kontrolējām cīņas gaitu. Pretinieku nepielaidām bīstami tuvu. Esmu priecīgs, ka uzvarējām, priekšā ir izbraukuma spēle.”

Kauja
„Avtodor” līdzjutēji šosezon apliecināja sevi no vislabākās puses – saratovieši regulāri piepilda tribīnes un dzen savu komandu uz priekšu. Neviltots atbalsts ne reizi vien palīdzēja melnibaltajiem veikt varoņdarbus, un viena no tādām bija janvāra uzvara pār „Himki” ar 25 punktu pārsvaru.
Pirmais puslaiks, kā jau ierasts, aizritēja līdzīgā cīņā. Kad pienāca trešā ceturtdaļa, „Avtodor” izdarīja visu, lai neatkārtotos Piemaskavas spēļu liktenis, kad dzeltenzilie strauji kāpināja tempu un devās izrāvienos. Tribīnēs esošo skubināti, saratovieši spēja noturēt „Himki” spiedienu. Laukumā sākās basketbola „šūpoles”, un viss noveda pie saspringtas galotnes.
Tādās situācijās, kā likums, iniciatīvu uzņemas komandu līderi. „Avtodor” un „Himki” komandās spēlē, attiecīgi, Kortnijs Fortsons un Tairīzs Raiss, kuri kopā ar Nando De Kolo no CSKA pretendē uz sezonas MVP titulu. Kādam no viņiem bija jāparūpējas par savu komandu. Un par tādu spēlētāju kļuva Raiss. Amerikānis trešajā spēlē ne tikai kļuva par vienu no rezultatīvākajiem spēlētājiem, bet arī spīdoši nospēlēja aizsardzībā pret savu oponentu. Jāpiebilst gan, ka vienā no epizodēm Tairīzam ļoti palīdzēja Koponens, kurš pēdējā minūtē bloķēja garmatainā saspēles vadītāja tālmetienu. Himkiešu pārsvars tobrīd bija 3 punkti, un kas zina, kā viss beigtos, ja „Avtodor” līderis iemestu to trīnīti. Taču „Himki” izdevās apturēt Fortsonu, kas ļāva viņiem uzvarēt trešo spēli (89:87) un arī visu sēriju.

Skaitlis
47 – tik punktu guva „Himki” rezervistu spēlētāji pirmajās divās spēlēs. „Avtodor” oponenti arī izcēlās ar stabilitāti, taču nebija tik produktīvi – attiecīgi, 10 un 11 punkti.

Citāts
„Avtodor” galvenais treneris Vladimirs Rodionovs pēc trešās spēles:
„Jūs redzējāt, ka mums asumu zaudēja Fortsons, bet viņa konkurents par pamatturnīra MVP balvu Raiss, tieši otrādi, lieliski apliecināja sevi. Visas sezonas gaitā mūsu pamata saspēles vadītājs gribēja spēlēt pa 40 minūtēm katrā mačā – un, lūk, rezultāts. Mača galotni viņš vienkārši izgāza. Raiss viņu pataisīja par klaunu. Šķiet, pirmoreiz mēs redzējām, ka Fortsons būtu tik izteikti otrajā plānā.”

Foto

Trilleris. „Ņižņij Novgorod” piecu spēļu sērijā pārspēja „Zenit”
„Zenit” un „Ņižņij Novgorod” finišēja pamatturnīrā, attiecīgi, 4. un 5. vietā. Šis pāris ar diviem līdzvērtīgiem pretiniekiem bija visgrūtāk prognozējamais ceturtdaļfinālā. Uzvarētāja noskaidrošanai bija nepieciešamas visas piecas spēles.

Prologs
Pirmā spēle Sanktpēterburgā deva noskaņojumu visai sērijai. Kā pēcspēles preses konferencē atzina Ainars Bagatskis, „spēle ritēja punkts punktā, un visu izšķīra nianses”. Iniciatīva piederēja zenītiešiem, kuri uzvarēja pirmās trīs ceturtdaļas, taču rezultāta starpība bija simboliska: 25:23, 17:16 un 13:12. Cīņa ritēja katrā laukuma centimetrā, spriedze pieauga ar katru nākamo minūti, un viss izšķīrās nervozā galotnē. „Zenit” saglabāja savu pārsvaru līdz pat pēdējai minūtei, taču 8 sekundes pirms pamatlaika beigām Gals Mekels ar tālmetienu panāca neizšķirtu. Tiesa, izraēlietis diezgan ātri pārvērtās no glābēja par antivaroni. Nākamajā pretinieku uzbrukumā aizsargs nespēja apturēt Valteru Hodžu, uzsitot pret viņu sodu. Amerikānis iemeta tikai vienu no diviem soda metieniem, taču ar to bija pietiekami, lai zilibaltie sāktu sēriju ar uzvaru – 73:72.

Kļūda un trīspunktnieks
Otrā spēle spriedzes un dramatisma ziņā ne ar ko neatšķīrās no iepriekšējās. Atkal viss izšķīrās pēdējās sekundēs, atkal viss bija atkarīgs no sīkumiem un atsevišķu uzbrukumu iznākumiem. „Ņižņij Novgorod”, atšķirībā no pirmās spēles, šoreiz 30 minūtes spēles laika bija vadībā un diktēja notikumu gaitu, taču pēdējā ceturtdaļā pēterburgieši sāka spēlēt ievērojami agresīvāk un pēdējās minūtes sāka, esot vadībā. Mājinieki varēja arī agrāk nodrošināt sev uzvaru, taču Hodža un Dmitrija Kulagina sāpīgā kļūda 15 sekundes pirms pamatlaika beigām strauji mainīja ainu. Ņižņijnovgorodieši gatavojās sists sodu, taču saņēma iespēju veikt izšķirošo uzbrukumu. Jevgeņijs Baburins savāca atlēkušo bumbu pēc Teilora Ročestija neprecīzā metiena un varonīgi izlīdzināja rezultātu. Tāpat kā pirmajā spēlē, puertorikānis centās izšķirt spēles likteni ar caurgājienu, taču šoreiz tas nebija rezultatīvs – 71:71 un pagarinājums.
Līdzīga cīņa papildlaikā atkal noveda pie tā, ka uzvarētājs bija jānoskaidra pašās beigās. Un tad savu vārdu teica melnibalto kapteinis. Rezultātam esot 81:80, Semjons Antonova 18 sekundes pirms pagarinājumā beigām līdz ar uzbrukuma laika sirēnu iemeta neticamu trīspunktnieku – bumba iekrita grozā. „Ņižņij Novgorod” izrāva uzvaru (84:80) un izlīdzināja rezultātu sērijā.

Izrāviens
Trešā spēle atkal kļuva par īstu baudu basketbola līdzjutējiem, bet „Ņižņij” un „Zenit” līdzjutēji šoreiz bija spiesti meklēt validolu 40 minūšu laikā. Pirmajā puslaikā komandas cīnījās, nesaudzējot ne sevi, ne pretinieku, bet ņižņijnovgorodieši izvirzījās vadībā art 5 punktiem, pateicoties Trejam Tompkinsam. Pēc pārtraukuma voldzinieki pat panāca divciparu pārsvaruuz neilgu brīdi, taču tad aktivizējās Kulagins. Krievs meta bumbu grozā tik pārliecinoši un viegli, it kā mestu mazus akmentiņus milzu okeānā. 14 punkti divarpus minūtēs aizsarga izpildījumā nodrošināja zenītiešiem minimālu pārsvaru pirms pēdējās ceturtdaļas.
„Zenit” komandai viss it kā ritēja neslikti. Neskatoties uz problēmām ar piezīmēm, zilibaltie prata apturēt visus „Ņižņij” centienus izlīdzināt rezultātu. Taču tuvāk pēdējās ceturtdaļas vidum nostrādāja vēl viens x-faktors. Baburins iemeta divus trīnīšus ar 16 sekunžu intervālu: nu jau melnibaltie iesāka galotni favorīta statusā (69:66).
Kopš tā brīža ņižņijnovgorodieši veica izrāvienu. „Zenit” nebija viegli aizsardzībā pārsniegtās piezīmju normas dēļ un garo spēlētāju Jevgeņija Valijeva un Kaila Lendrija nosēšanās uz soliņa dēļ. Iedvesmotie mājinieki sāka pakāpeniski attālināties no izmisīgu cīņu piedāvājušā pretinieka, uzvarot galu galā pēdējo ceturtdaļu ar iespaidīgu rezultātu 32:18. Tas voldziniekiem dāvāja arī uzvaru visā spēlē (88:75), un līdz ar to – arī vadību sērijā.

Neizbēgamais
Pagājušās sezonas vicečempions svinēja divas uzvaras pēc kārtas un tam bija teicama iespēja nokārtot sev ceļazīmi uz pusfinālu jau savā laukumā. Lai gan „Zenit” uzreiz parādīja, ka nesteidzas doties atvaļinājumā. Pēc piecām aizvadītām spēles minūtēm viesu pārsvars bija rakstāms diviem cipariem, turklāt pēterburgieši bija pamanījušies iemest 20 punktus. No soliņa nākušais Artjoms Parahovskis palīdzēja ņižņijnovgorodiešiem stabilizēt situāciju un sadeldēt deficītu. Tajā brīdī mājiniekiem bija ļoti nepieciešama palīdzība no ierastajiem līderiem, taču, aizskrienot notikumiem pa priekšu, jāatzīmē, ka „Ņižņij Novgorod” starta piecinieka spēlētāji tovakar guva gandrīz divreiz mazāk, nekā viņu oponenti no Sanktpēterburgas kluba. Voldzinieki neizmantoja drošus metienus, tāpēc „Zenit” turpināja varonīgi turēt pretinieku 4-6 punktu distancē.
Pēdējā ceturtdaļā līdzjutēji ieraudzīja klasisku play-off basketbolu. Komandas visupirms domāja par sava groza drošību, sešās minūtēs gūstot tikai pa 6 punktiem. Zilibaltie pirmie pārtrauca ieilgušo klusumu un noturēja savu pārsvaru arī galotnē (83:76). „Zenit” atlika jautājumu par pusfinālistu līdz sērijas pēdējai, piektajai spēlei. Droši vien šajā pārī citādi nemaz nevarēja būt.

Pieredze
Tāpat kā sērijas ceturtajā spēlē piektdien, izšķirošās spēles sākums labāks padevās „Zenit” komandai. Ņižņijnovgorodiešiem bumba neklausīja, savukārt pēterburgieši iemeta praktiski visu un izvirzījās vadībā ar 9:0. Tiesa, Ziemeļu galvaspilsētā diez vai kāds kusa no laimes šī iemesla dēļ – bija skaidrs, ka piektās spēles liktenis izšķirsies daudz vēlāk. „Ņižņij” atgriezās spēlē jau pirmās ceturtdaļas izskaņā. Kārtējo reizi komandu pastiprināja no soliņa nākušie Baburins un Parahovskis, un arī starta sastāva spēlētāji pakāpeniski atraisījās. Otrajā ceturtdaļā iedzinējos nonāca jau zenītieši. Karasevs meta cīņā ceturtajā spēlē nespēlējušo Kameronu Džounsu, un viņš spēja dot komandai jaunu impulsu. Pēc 20 minūtēm rezultāts mačā, tāpat kā visā sērijā, bija neizšķirts – 32:32.
Pēc spēles atsākšanās sākās vissvarīgākais. „Zenit” un „Ņižņij” līdz minimumam samazināja risku, apmainoties ar dzēlieniem ilgās pozicionālās izspēlēs. Un tad par sevi lika manīt vicečempiona un Eirolīgas Top-16 dalībnieka pieredze. Cīņās ar Eiropas vadošajiem klubiem norūdījušies ņižņijnovgorodieši izšķirošajās minūtēs spēlēja pārliecinoši. Minimāls brāķis un steiga, stingra disciplīna abās laukuma pusēs un lieliskais Terenss Kinsijs uzbrukuma smailē. Tieši amerikānis deva izšķirošo ieguldījumu, kad trešās ceturtdaļas izskaņā divarpus minūtēs guva 9 punktus. Voldzinieki izvirzījās vadībā ar 5-6 punktiem un turpināja saglabāt maksimālu koncentrēšanos arī pēdējā ceturtdaļā. Dmitrijs Kulagins un Jevgeņijs Valijevs dāvāja „Zenit” komandai cerības uz glābšanos... taču tieši uzbrucējs ar diviem nerealizētiem soda metieniem minūti pirms spēles beigām nostādīja pēterburgiešus fakta priekšā – pusfinālā iekļūst „Ņižņij Novgorod”.
Interesantas ceturtdaļfināla sērijas rezultātā „Ņižņij Novgorod” iekļuva nākamajā kārtā, kurā tiksies ar savu pāridarītāju pagājušās sezonas finālā CSKA. „Zenit” var sevi mierināt ar to, ka Sanktpēterburgas klubam debijas sezona izdevās par visiem simts.

Skaitlis
5 – sērijā starp „Zenit” un „Ņižņij Novgorod” bija nepieciešams maksimāli liels spēļu skaits, un šis duelis iekļūst VTB Vienotās līgas zelta klasikā.

Citāts
„Ņižņij Novgorod” galvenais treneris Ainars Bagatskis pēc trešās spēles:
„Tika gaidīts, ka spēle būs sarežģīta un asa. “Zenit” centās mūs pārsteigt, gandrīz pilnībā pamainot starta piecinieku. Taču es vienmēr saku, ka mums ir jāliek akcents uz mūsu pašu sniegumu. Kad izvirzījāmies vadībā ar solīdu pārsvaru, sākām spēlēt uz publiku. “Zenit” to tūlīt pat izmantoja. Pēc tam jau bija pamatoti metieni, gudrs uzbrukums. Kļuva vieglāk. Labi, ka izdevās ierobežot “Zenit” cīņā zem groziem, pirmajās divās spēlēs mums ar to bija problēmas. Vēlos šodien uzslavēt Jevgeņiju Baburinu, un ne tikai par trīnīšiem spēles izšķirošajos brīžos, bet arī par aizsardzību – viņš sekmīgi sedza Hodžu. Un paldies mūsu līdzjutējiem, es šodien vienkārši kaifoju no tribīnēs notiekošā.”

Foto

MVP
Trejs Tompkinss („Ņižņij Novgorod”). Ņižņijnovgorodieši uzvarēja visspraigākajā ceturtdaļfināla sērijā, bet 24 gadus vecais uzbrucējs tajā bija visstabilākais un lietderīgākais spēlētājs savā komandā. Tompkinss devās laukumā starta pieciniekā visās piecās spēlēs un vidēji mačā laukumā pavadīja 30 ar pusi minūtes – visvairāk melnibalto rindās. Tajā laikā Trejs vidēji guva 13,0 punktus, 7,8 atlēkušās, 1,0 piespēli, 1,0 pārtverto, 1,4 bloku un efektivitātes koeficientu 18,0. Bez abos laukuma galos svarīgā garā spēlētāja centieniem „Ņižņij” triumfs diez vai būtu iespējams.

Akcija
Leoparda atgriešanās – VTB Vienotās līgas kopīgā akcija ar „Daļņevostočnije leopardi” – izslēgšanas spēļu ceturtdaļfināla spēlēs.