Basketbola valoda. Nesportiskā un tehniskā piezīme, personīgā un zonas aizsardzība

Mūsu mājas lapa piedāvā rubrikas Basketbola valoda septīto rakstu. Tajā mēs stāstām par basketbola terminiem – aizgūtiem vārdiem, specifiskiem izteicieniem un žargonu – valodu, kurā runā visi spēles dalībnieki un līdzjutēji. Katrs jēdziens tiek paskaidrots ar uzskatāmu video piemēru.
Piedāvājam jūsu uzmanībai projekta Basketbola valoda septīto rakstu, kurā mēs sīki analizēsim četrus terminus: nesportisku piezīmi, tehnisko piezīmi, personīgo un zonas aizsardzību.

Nesportiska piezīme (angliski unsportsmanlike foul)
Nesportiska piezīme ir personīgā piezīme spēlētājam, kurš, tiesnešaprāt, necentās atļautā veidā nospēlēt tieši bumbā atbilstoši noteikumiem. Nesportiska piezīme tiek pieskaitīta vainīgajam un tiek piešķirts soda metiens (metieni) pretinieku komandai, pēc kā bumba tiek nodota tai pašai komandai ievadīšanai spēlē no laukuma vidus. Parasti nesportiskas piezīmes piešķir rupju noteikumu pārkāpumu gadījumos, pēc kā pretinieku spēlētājs var gūt savainojumu, kā arī apzināti veikta piezīme situācijās, kad uzbrūkošā komanda ar lielu varbūtību tūlīt gūs punktus. Piemēram, šādas piezīmes mēdz sekot pēc ātru uzbrukumu apstādināšanas, ja spēlētājs, kurš pārkāpa noteikumus, izrādās pēdējais aizsargs ceļā uz grozu.

Tehniskā piezīme (angliski technical foul)
Tehniskā piezīme ir piezīme, kas nav gūt pēc kontakta ar pretinieku. To piešķir par nesportisku uzvedību: necienīgu izturēšanos pret pretinieku komandas spēlētājiem, tiesnešiem vai spēles komisāriem, aizvainojošiem vai provokatīviem žestiem, spēles kavēšanu, nākšanas laukumā bez tiesneša atļaujas. Tehniskā piezīme tiek piešķirta vainīgajam un tiek piešķirts soda metiens (metieni) pretinieku komandai, pēc kā bumba tiek nodota tai pašai komandai ievadīšanai spēlē no laukuma vidus.
Soda mēra līdzību dēļ nereti tiek jauktas nesportiskās un tehniskās piezīmes. Jāatceras, ka ar nesportisku piezīmi tiek sodīti tikai spēlētāji un tikai par spēles pārkāpumiem. Savukārt tehniskās piezīmes var saņemt gan paši basketbolisti laukumā, gan rezervistu uz soliņa. Tā ir saistīta ar ne spēles epizodēm, un to var piešķirt gan tad, kad bumba ir spēlē, gan tad, kad nav.

Personīgā un zonas aizsardzība (angliski personal defence un zone defence)
Basketbolā eksistē vairāki dažādi aizsardzības modeļi. Visizplatītākais ir personīgās aizsardzības modelis. Tās izmantošanā katrs aizsardzības komandas spēlētājs sedz vienu konkrētu viņam paredzētu spēlētāju. Parasti pretiniekus cenšas sadalīt atbilstoši pozīcijai. Piemēram, pret centriem spēlē centri, pret smagajiem uzbrucējiem – smagie uzbrucēji utt.

Otrs populārākais aizsardzības modelis ir zonas aizsardzība. Tās būtība ir tajā, ka katram spēlētājam jāsedz noteikta zona laukumā, nevis konkrēts spēlētājs, kā tas ir personīgajā aizsardzībā. Šāds aizsardzības tips ir gan ar plusiem, gan mīnusiem. Tā ļauj ekonomēt spēkus, kompensē atlētiskuma trūkumu un ļauj ātri pāriet no aizsardzības uzbrukumā. No otras puses, zonas aizsardzībai nepieciešama laba savstarpējā sadarbība un tā nav efektība pret komandu ar lielu skaitu snaiperu. Tās izmantošanas mīnusi nereti ir lielāki par plusiem. Tāpēc mūsdienu basketbolā zonas aizsardzību visbiežāk izmanto īslaicīgi kā pagaidu vai reserves variantu.