Vojtehs Hrubans:
Izgāju jaunā līmenī kopā ar „Nymburk”

Čehijas „Nymburk” pamatturnīra pirmajā pusē pārliecinoši turas play-off zonā un tai pat laikā vēl ne reizes nav zaudējis savā laukumā. Viens no komandas līderiem Vojtehs Hrubans intervijā mūsu mājas lapai pastāstīja par lauvu progresu, rīcības brīvbiļeti no Ronena Ginsburga un jauno mēģinājumu apspēlēt CSKA svētdienas mājas spēlē.

Pēc sekmīgā sezonas starta „Nymburk” trīsreiz pēc kārtas zaudēja novembrī. Kāds bija krituma iemesls?
Mēs patiešām lieliski startējām, jo aizvadījām ļoti labu gatavošanās posmu pirms sezonas. Iespējams, kāds sacīs, ka mums paveicās ar spēļu kalendāru. Savukārt novembrī mums visas četras spēles bija izbraukumā, kur svinējām tikai vienu panākumu. Mums pretī stājās spēcīgi VTB Vienotās līgas klubi, turklāt savainojumu dēļ nebijām optimālā spēles formā. Taču, ja neņemam vērā maču ar CSKA, katrā spēlē cīnījāmies līdz pēdējam un piekāpāmies tikai galotnēs. Var teikt, ka arī veiksme ne vienmēr bija mūsu sabiedrotā.

Kad pārtraucāt zaudējumu sēriju decembrī, izjutāt atvieglojumu?
Mēs jutām atbildību līdzjutēju priekšā – pirmoreiz pēc izbraukuma tūres spēlējām savā laukumā un negribējām pievilt fanus. Galu galā mums izdevās uzvarēt „Bisons”, kas, protams, vairoja mūsu pārliecību par mūsu spēkiem.

Šosezon jūs esat kļuvis par īstu „Nymburk” līderi. Kā tas bija iespējams?
Te izcelšu vairākus faktorus: gan treneru korpusa darbs, gan savstarpējā sapratne ar komandas biedriem laukumā. Ronens Ginsburgs dod man solīdu spēles laiku, laiž laukumā izšķirošos brīžos. Galvenais treneris deva pilnu rīcības brīvību, bet komandas biedri savlaicīgi atdod man piespēles, kad esmu gatavs metienam. Jūtu, ka šī sezona man var būt izšķiroša un var dot nepieciešamo grūdienu karjeras turpinājumā. Tagad cenšos izspiest no sevis maksimumu, palīdzot čehu lauvām uzvarēt.

Kā komanda uztvēra Ronena Ginsburga atgriešanos galvenā trenera amatā?
Viņš mūs ilgu laiku trenēja pirms tam, mēs labi zināms Ronenu, tāpēc arī lieliski zinājām, ko varam gaidīt no viņa atgriešanās. Tomēr uzskatu, ka arī Ķestūtis Kemzūra paveica lielu darbu. Mēs spēlējām ātru basketbolu, labi kustinājām bumbu uzbrukumā. Kemzūra ielika nesliktus pamatus mūsu nākotnes uzvarām.

Kā Čehijā reaģē uz „Nymburk”  panākumiem līgā?
Varu teikt, ka pēc mūsu uzvarām tribīnēs kļuvis vairāk līdzjutēju – salīdzinu galvenokārt ar iepriekšējo sezonu. Tas nevar nepriecēt.

Svētdien jūs gaida tikšanās pašu laukumā ar pašreizējo čempionu CSKA. Ko gaidāt no šīs spēles?
Kā jūs zināt, „Nymburk” savā laukumā vēl ne reizes nav zaudējis. Un ļoti negribētos šo sēriju pārtraukt. Tagad vēlamies visiem pierādīt, visupirms jau paši sev un mūsu līdzjutējiem, ka varam spēlēt cienījami ar „armijniekiem”.

Novembra spēlē pacīnīties ar CSKA jums nesanāca. Kāds bija galvenais iemesls tam?
Mēs olēmām riskēt, sākot spēlēt agresīvi un ātri jau no pirmajām minūtēm, taču diemžēl CSKA izrādījās galvastiesu pārāks.

Ja ņemam vērā jūsu situāciju turnīra tabulā, kāds uzdevums ir „Nymburk” komandai šosezon?
Mūsu uzdevums vienmēr bija iekļūt izslēgšanas spēlēs. Tagad mums ir reālas izredzes to paveikt. Pamatturnīra otrajā daļā mums būs daudz izbraukuma spēļu, gaidāmi sarežģīti mači, bet es ticu, ka mēs sasniegsim izvirzīto uzdevumu.

Pēdējos piecos mačos jūsu srezultativitāte kritusies. Cik lielu uzmanību pievēršat personiskajai statistikai?
Visam ir objektīvi iemesli. Es guvu daudz punktu, kad mums bija daži savainotie manā pozīcijā. Spēlēt nācās praktiski bez maiņām, izpildot daudz metienu. Savukārt tagad visi puiši ir veseli, un tāpēc mūsu spēle bija komandiskāka un sabalansētāka. Taču, domāju, ka jūs vēl redzēsit dažas spēles, kurās es „izšaušu”.