Leģendas atgriešanās. Kas jāzina par līgas jaunpienācēju „Parma”?

Pēc septiņu gadu pārtraukuma Perma atgriezās elitē. Valērijs Gitarkins stāsta par Permas basketbola tradīcijām, atceroties leģendāro „Ural-Great” un iepazīstinot ar tā mantinieku, VTB Vienotās līgas jaunpienācēju „Parma”.

2001. gada 24. jūnijs, Kazaņa, KSK „UNIKS”
2000./2001. gada Krievijas čempionātafinālsērijas trešā spēle
UNIKS – „Ural-Great” – 77:82

„Ural-Great” liec UNIKS uz ceļiem finālsērijas trešajā mačā, uzvar sēriju „sausā” un pirmoreiz pašmāju basketbola jaunāko laiku vēsturē gāž no troņa CSKA, kas līdz tam bija čempions deviņus gadus pēc kārtas.
Lai gan permiešiem ceļš uz virsotni nebija viegls, tas bija diezgan ātrs. Kluba vēsture aizsākās 1995. gada 16. jūnijā, kad entuziastu grupa Permā izveidoja sporta veidu atbalsta fondu „Ural-Great”. Jaunajai komandai bija lemts kļūt par kulta projekti ne tikai reģionā, bet iegūt atzinību arī visā valstī. Diezgan ātri nodarbošanās klubā tā darbiniekiem kļuva par kaut ko vairāk, nekā vienkārši darbu. Došanās uz „Molot” arēnu vietējiem līdzjutējiem bija svētki un modīgs pasākums, bet pašas spēles ar komandas saspringtu cīņu – ļoti nepatīkama pieredze pretiniekiem. Divus gadus vēlāk „Ural-Great” iekļuva Superlīgā, bet vēl pēc gada iekļuva Krievijas čempionāta izslēgšanas spēlēs, kur līdz pēdējam cīnījās par bronzas medaļām, bet galu galā ieņēma 4. vietu. Permas klubs pirmoreiz ieguva tiesības pārstāvēt valsti starptautiskos turnīros. Sastāvs un sniegums uzlabojās, paralēli auga arī organizācija. Klubs pārcēlās uz septiņus tūkstošus skatītāju uzņemt spējīgo „Molot”, bet 1999. gadā treneru korpusā iesaistījās olimpiskie čempioni Sergejs Belovs un Valdemārs Homičus.
2001. gadā „Ural-Great” uzvarēja pamatturnīrā, pusfinālā divās spēlēs pievarēja „armijniekus”, bet izšķirošajā sērijā neatstāja nekādas cerības uz panākumu kazaņiešiem. Nieka sešu gadu laikā urālieši mēroja ceļu no Augstākās līgas 24. vietas līdz valsts čempionu godam, veicot revolūciju.

2009. gada 25. aprīlis, Surguta, DS „Enerģetik”
2008./2009. gada Krievijas čempionāta turnīrs par 9.-12. vietu
CSK VVS-Samara – „Ural-Great” – 87:95

Pēc gada „Ural-Great” atkārtoja panākumu, finālsērijas ceturtajā mačā vēlreiz pāspējot UNIKS Koncertu-sporta kompleksā ar tieši tādu nosaukumu, jo „Basket-hall” tobrīd vēl nebija uzbūvēts. Permieši pietuvojās triumfam rekordlielā ātrumā, taču tikpat īsa izrādījās arī kluba vēsture. Otrais čempionu tituls pēc kārtas izrādījās arī pēdējais. 2002. gadā „Ural-Great” galvenais iedvesmotājs un prezidents Sergejs Kuščenko (tagadējais VTB Vienotās līgas prezidents) pārcēlās uz CSKA biroju. Lai gan nākamajā sezonā urālieši čempionātā palika otrie, bet 2004. gadā izcīnīja Krievijas kausu, sportiskie panākumi pamazām sāka pasliktināties. Tieši tāpat kā kluba vadītāju panākumi.
Jubilejas desmitā sezona 2004./2005. gadā „Ural-Great” klubam kļuva par nopietnu pārbaudījumu laiku. Klubs sezonu sāka ar milzu parādiem. Ne pārāk labi klājās arī laukumā: 15 zaudējumi 21 spēlē pēc sezonas sākuma. 2005. gadā vadībā notika kārtējās izmaiņas, kas neuzlaboja situāciju... Finansiālu problēmu un algu parādu dēļ klubs netika pieteikts Krievijas čempionāta 2009./2010. gada sezonai un pārtrauca savu eksistenci.
Savu pēdējo spēli par Superlīgas vidusmēra komandu pārvērtusies veidojums aizvadīja Surgutā, kur tika sadalītas vietas gandarījuma turnīrā par 8.-12. vietu. Urālieši skaļi aizcirta durvis, uzvarot pēdējo ceturtdaļu pret USK VVS-Samara ar rezultātu 40:14, taču tas viņiem ļāva ieņemt vien 10. vietu.

2013. gada 7. aprīlis, Perma, „Molot”
„Ural-Great” čempionu sastāva desmitās jubilejas spēle pret Madrides „Real” veterāniem
„Ural-Great” – „Real” – 88:82

Tiesa, spēle Surgutā tomēr izrādījās „Ural-Great” komandai ne pēdējā. 2013. gadā Permā notika čempionu titula izcīnīšanas desmitās jubilejas mačs starp vietējām leģendām un Madrides „Real” veterāniem. „Molot” laukumā atkal devās Valērijs Daineko, Sergejs Čikalkins, Vasīlijs Karasjovs, Sergejs Panovs, Ruslans Avlejevs un Mihails Mihailovs. Pārpidlītajās tribīnēs laukumā notiekošajam sekoja arī apgabala ietekmīgākie cilvēki, kuri pārliecinājās par to, ka Perma ir atkal gatava uzņemt lielo basketbolu.
Vēl viens priekšnoteikums Permas renesanses izveidē bija profesionālā kluba „Parma” izveida 2012. gadā. Komanda, kuras nosaukums attiecas uz arhaisko Permas zemes nosaukumu, nevis uz Itālijas futbolu, debitēja Krievijas čempionāta augstākajā līgā 2012./2013. gada sezonā. Permā runā, ka jaunajam basketbola veidojumam ir pareizie gēni – „Ural-Great” gēni. „Parma” treneru korpusu vada divkārtējo čempionu nemainīgais kapteinis Vjačeslavs Šušakovs, bet ģenerālmenedžera amatā tika cits „greitiešu” bijušais spēlētājs Aleksandrs Bašminovs. Kopš dibināšanas laika te akcents tiek likts uz permiešiem un Prikamskas skolas audzēkņiem, un tā ir viena no galvenajām komandas „fīčām”. Jau no paša sākuma tika izvirzīts mērķis pēc iespējas ātrāk atgriezties elitē. Nu jau tas nozīmēja iekļūt VTB Vienotajā līgā. Līdzjutēju interese bija paredzēta jau automātiski. Basketbolu kā reliģiju uztverošajiem faniem trīs gadu dīkstāve nebija viegla. Taču klubā neviens neatslābinājās un visādi uzkurināja interesi par projektu: spēļu organizētības līmenis, komandas dzīves atspoguļošana un šova elementi arēnā neatstāja nevienu vienaldzīgu.

Veterānu spēles dalībnieks „Molot” arēnā, toreizējais VTB Vienotās līgas izpilddirektors Toms Pačess atbalstīja iniciatīvu: „Laipni lūdzam līgā!”

2016. gada 22. februāris, Perma, „Molot”
Krievijas kausa izcīņas 2015/2016 fināls
„Parma” – „Zenit” – 97:65

„Parma” devās varenā priekšgājēja pēdās. Četrus gadus pēc kluba dibināšanas, turpinot likt akcentu uz vietējiem spēlētājiem, permieši lika ar sevi rēķināties ne tikai Superlīgā, bet iekļuva arī Krievijas kausa izcīņas „Final Four” kārtā, ko rīkot uzticēja tieši Permai. Izšķirošā stadija turnīrā notika jaunajam klubam zīmīgā datumā, bet viss pārējais notiekošais atgādināja laba amerikāņu kino par sportu. Plašai publikai nepazīstami puiši no Permas sarūpēja vairāk kā miljonu iedzīvotāju bagātajai pilsētai pirmo nopietni trofeju basketbolā, visai iespaidīgā manierē apspēlējot elites divīzijas pārstāvjus. Maijā „Parma” pabeidza savu tiktāl sekmīgāko sezonu ar Superlīgas bronzas godalgu izcīnīšanu. Klubs aizvien biežāk tika pieminēts kontekstā ar pievienošanos VTB Vienotajai līgai.

2016. gada 31. augusts, Perma, „Molot”
Eiropas čempionāta kvalifikācijas kārta
Krievija – Bosnija un Hgercegovina – 83:54

Vēl viens svarīgs notikums un savdabīgs pārbaudījums Permai bija Krievijas izlases mačs 2017. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā. Tobrīd pilsēta jau bija oficiāli ierakstīta VTB Vienotās līgas kartē. 16. jūlijā līgas padomē tika paziņota vēsts, kas priecēja visus, kas nav vienaldzīgi pret basketbolu: „Parma” kļūs par vienu no komandām, kas piedalīsies 2016./2017. gada sezonā. Biļetes uz lielo basketbolu tika izpārdotas ilgi pirms spēles dienas. Atmosfēra „Molot” arēnā bija satriecoša – no aizkustinoša video, kas veltīts PSRS un Krievijas izlases panākumiem, līdz fanu atbalstam. Pēc Krievijas galvenā trenera Sergeja Bazareviča sacītā, atbalsts bija tik traks, ka pat traucēja viņa komandai pirmajā puslaikā. Toties pēc pārtraukuma valstsvienība adaptējās un atdarīja publikai ar pretinieku sagraušanu.
Paralēli ar šo maču notika vēl viens interesants notikums, kas tiešā veidā attiecas uz „Parma”. „Molot” arēnā notika līdzjutēju balsojums par kluba nosaukumu. Spriežot pēc izmaiņu neesamības, Permas basketbols atgriezīsies elitē ar jaunu izkārtni.

20** gada 6. jūnijā
VTB Vienotās līgas finālsērijas piektā spēle
„Parma” – CSKA

Krievijas čempionāta vēsture zina tikai vienu uzvarētāju bez CSKA – „Ural-Great”. Līgā „armijniekus” vēl reizi no troņa gāza tikai viens klubs „Himki”. „Lokomotiv-Kubaņ”, UNIKS, himkieši un citi klubi ik gadu cenšas apstīdēt CSKA pārākumu. Neskatoties uz visiem izaicinājumiem, sarkanzilie pārliecinoši turas virsotnē. Taču jūlija vidū izziņotā urāliešu atgriešanās droši vien radīja vieglas trīs dominējošajam klubam. „Parma” cenšas atbilst izslavēto novadnieku grafikam, četru gadu laikā mērojot tālu ceļu. Un lai jūs nemulsina izdomātā afiša šīs nodaļas ievadā!
Pašlaik permiešu pieteikumā nav neviena paša leģionāra. Līgas debitanta sastāvs, kurā ik gadu iekļaujas vietējie audzēkņi, uz papīra nav pārāks par Superlīgas vadošo klubu sastāviem. Urālu komanda vispār nav ievērojami mainījusies, salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām. Ko gan nevar teikt par vietējo izpildītāju meistarību. Tā viennozīmīgi ir palielinājusies. Permas kluba trumpis ir arī sastāva saspēlētība – tas ilgu laiku spēlējis kopā viena trenera vadībā. Un vēl „Parma” komandai būs līdzjutēju atbalsts. Ne tuvu ne visi no mums bijuši „Molot” arēnā „Ural-great” mačos, tomēr tā vai citādi visi zina, ka tas bija kaut kas īpašs. Ir pamats cerēt, ka septiņus tūkstošus skatītāju uzņemt spējīgajā sporta pilī kaislības sitīs augstu vilni.
Tieši tagad runas par to, vai „Parma” spēs atkārtot slavenās komandas triumfu, izskatās naivas un nepamatotas, taču basketbola atgriešanās pašpietiekamajā, spēli fanātiski mīlošajā reģionā ir varens notikums jau pats par sevi.

Valērijs Gitarkins