Kazaņā būs savs Dreimonds Grīns? Alberts Husainovs par UNIKS perspektīvām

Aizvadītās sezonas vicečempions Kazaņas UNIKS transfēru tirgū rūpīgi pastrādājis un grasās ar saspēlētību un nodibinātām saiknēm atkal būt viens no čempionāta galvenajiem favorītiem. Speciāli VTB Vienotās līgas mājas lapai Alberts Husainovs izanalizēja kazaņiešu atjaunoto sastāvu un sniegumu pirms sezonas, kas solās būt diezgan sarežģīta.

***
Kazaņas UNIKS ir savas vēstures visniknākās un piesātinātākās sezonas priekšvakarā.Nav joka lieta nospēlēt 54 mačus tikai pamatturnīros vien (30 Eirolīgā un 24 – VTB Vienotajā līgā), no kuriem vieglas uzvaras gaidāmas maksimums 12 spēlēs.
Pagājušajā sezonā UNIKS diezgan ātri atbrīvojās no dalības Eiropas kausā, jau astotdaļfinālā sāpīgi piekāpjoties poļu „Zelena-Gora” komandai. Pēc tam VTB līgā kazaņieši metās virsū Eirolīgas mačiem novārdzinātajiem „Loko” un „Himki” kā lietuvieši uz krievu ierakumiem pēc Kuļikovskas kaujas. Šoreiz gan viss bija otrādi. Katra Eirolīgas kārta būs noietna kauja, bet uzreiz pēc tām gaidīs viltīgi mači iekšējā arēnā. Kazaņiešiem priekšā daudz saspringtu spēļu. Iedomāsimies!

- 3. novembrī pret „Fenerbahce” ar Bogdanu Boganoviču Stambulā – 6. novembrī „Himki”.

- 5. janvārī pret „Bazkonia” ar Šeinu Larkinu Vitorijā, 8. janvārī – „Lokomotiv-Kubaņ”.

- no 9. līdz 26. februārim piecas spēles ar grafiku „Real”, „Himki”, „Ņižņij”, „Panathinaikos” un iecienītais CSKA.

Un tā tālāk, un tā joprojām. Man grūti iztēloties, kā UNIKS izdosies izlocīties no tādiem apstākļiem, taču ko lai saka? Tā ir gan liela atbildība, gan prieks vienlaikus. Kazaņas „Basket-hall” uzņems visus Eiropas basketbola grandus. Līdzjutējiem ir iespēja visu redzēt klātienē, nevis gausties par baisām slodzēm.

Tagad ir īstais laiks paskaitīt cālīšus un saprast, vai UNIKS ir gatavs paaugstinātam enerģijas patēriņam.

Krievi

- Aizsargi: Ponkrašovs, Voronovs, Karpuhins, Habirovs, Tukmakovs.
- Uzbrucējs: Antipovs

Tāpat kā iepriekšējā sezonā, arī šogad svarīga loma komandā atvēlēta Antonam Ponkrašovam. Viņš vada pikenrolus, diriģē kombināciju „atdod bumbu Kītam un pamūc malā”, viņš, ja ir iespēja, centrē pretinieku mazos spēlētājus. Vēl pretinieki neiebilst, ja no UNIKS uzbrukuma piecinieka uzbrukumus pabeidz tieši Antons, un nereti viņi speciāli provocē uz to. Ponkrašovs atbild ar vidējas precizitātes pustālajiem metieniem pēc apstāšanās. Reizēm bumba iekrīt grozā, taču bieži vien tā ir reāla problēma. Toties aizsardzībā Antons ir neticami nenovērtēts. Tie, kurus viņš vaktē, parasti pazūd no redzesloka. Ņemot vērā spēles kvalitātes, aizsargs ir pamatsastāva spēlētājs.
Pārējiem krieviem lielākoties būs atvēlēta lomas spēlētāju lomas. Aizsardzībā viņi turēs visspēcīgākos, lai līderi pietaupītu spēkus, bet uzbrukumā gaidīs bumbas atspēli brīvās pozīcijās uz trīspunktu metienu līnijas. Protams, līdzjutēji gaida, ka kāds spilgti atvērsies. Lielāku spēles laiku kā citiem vajadzētu baudīt Jevgeņijam Voronovam, kurš ir lielisks personiskais sedzējs, kurš pēdējā laikā progresējis arī uzbrukumā.
Kopumā krievu leģions dos tieši to pašu, ko deva iepriekšējos gados – nosegs rotācijas spēlētāju lomas. Ne vairāk, ne mazāk.

Leģionāri

- Aizsargi: Lengfords, Koloms
- Uzbrucēji: Klārks, Baničs, Kaimakoglu, Viljamss
- Centrs: Parahovskis

Palikuši gandrīz visi pagājušās sezonas vadošie meistari, un tas nozīmē, ka lielā mērā saglabājusies pagājušajā gadā izmantotā diezgan vienkāršā sistēma. Es veicu nelielus pētījumus šim rakstam, pārskatot pozicionālos uzbrukumus divās finālsērijas spēlēs pret CSKA. Secinājumi sekojoši – apmēram 30% uzbrukumu tajās divās spēlēs bija Lengforda izolācijas, 40% - Koloma un mazliet arī Ponkrašova pikenroli, 20% Kaimakoglu vai Ponkrašova centieni likt Teodosičam un De Kolo spēlēt kā centriem, un 15% - visas pārējās kombinācijas, ieskaitot vairs neesošā Milakņa izvirzīšanu metiena pozīcijā. 7 no 10 uzbrukumiem ir vienkāršākās darbības. Protams, Kīts reizēm ieslēdza Kobes Braienta režīmu, bet spānis Koloms ļoti veikli izspēlē divnieciņus, taču tik sarežģītā sezonā iztikt ar tik vienkāršu taktisko zīmējumu nebūs viegli.
Nedaudz mulsina divu smago uzbrucēju fiziskā forma. Runa ir par Baniču un Kaimakoglu. Viņu spēles maniere reizēm atgādina veterāniem ierasto – uz pieredzes rēķina, kas diez ko nepiestāv ātrām un asām spēlēm. Spēli vai divas viņi izturēs, taču ilgtermiņā, baidos, viņi var kļūt par vājo posmu. Problēmu netrūka... un UNIKS izdarīja gājienu ar zirgu, cenšoties visu atrisināt ar vienu papildinājumu. UNIKS jaunie skauti laikam seko līdzi mūsdienu tendencēm un orientējas pēc spilgtāko komandu basketbola pasaulē Goldensteitas „Warriors” un tās īsteno līderi. Tīmeklī ir jautrs video, kurā UNIKS jaunpienācējs Kotijs Klārks tiek salīdzināts ar pašu Dreimondu Grīnu.

Grīna neticamā universalitāte ir arī Kotijam Klārkam – vismaz tā cenšas apgalvot video rullīša autori. Ja tā ir taisnība, tad ar Klārka piesaistīšanu UNIKS atrisina veselu virkni problēmu. Atlēkušo bumbu savākšana un ātro uzbrukumu iesākšana, trīspunktnieku mešana, apspēlēšana viens pret vienu, aizsargu segšana, centru segšana, mazo spēlētāju nomīšana, piespēles caurgājieniem... Ja esat redzējuši Grīna spēli, tad zināt – viņa darbību sarakstu var aprakstīt ļoti gari un plaši, jo viņš ir visur. Tāpat „visur” UNIKS menedžeri redz arī Klārku.
Taču precīzs transfērs vienmēr ir risks. Savulaik uz UNIKS ieradās tikpat daudzpusīgais Entonijs Boners, kuram bija pieredze Ņujorkas „Knicks” kreklā, un toreiz pirmssezonā šķita – nu viss, šis noteikti būs kluba līderis un visus uzveiks. Pusotra spēle kluba rindās, rudens depresija, bēgšana, tiesas sēdes. Tāds bija rezultāts. Bija vēl arī tāds Džozefs Forte, kurš ieradās Itālijas čempionāta labākā snaipera statusā un kuram paredzēja uguņošanu. No tās ieceres nekas daudz neīstenojās. Abas reizes UNIKS stipri mocījās. Bijis gan arī citādi – jau ar pirmo acu uzmetienu Lamara Grīra un Terela Laideja piesaistīšana izvērtās par lielu veiksmi. Skatīsimies, kā sekmēsies Kotijam. Klārks netika izraudzīts draftā un neiekļuva Bostonas „Celtics” klubā, tiekot tikai pie diviem desmit dienu līgumiem. Viņš ir jauns, spēku pilnbriedā, viņa karjera izšķirsies tuvākajos gados, un visas kārtis ir viņa paša rokās.

Pirmssezona
UNIKS jau nospēlēja četras pirmssezonas spēles Turcijā ar vietējiem klubiem.
Pirmais no tiem bija ar Deivida Bleta vadīto „Darušsafaka”. Tas bija vēl pašā treniņnometnes sākumā, kad fiziskās slodzes bija ļoti nopietnas. Turki izskatījās svaigāki, un atšķirīgā gatavība bija acīmredzama, taču tā pirmssezonas mačos mēdz notikt. Rezultāts 93:59 nav jāuztver nopietni. Blets, spriežot pēc visa, strādā ātri, ir redzama viņam raksturīgā intensitāte, bet UNIKS daudz kļūdījās. Bija redzams, ka jaunpienācējam Klārkam paredzēta svarīga loma, taču komandas mehānismā viņš pagaidām vēl nav integrējies.

Nākamās trīs spēles tika aizvadītas krietni vēlāk. UNIKS jau izskatījās kā gatava komanda. Ar „Besiktas” kazaņieši sāka ļoti mobili un daudzveidīgi, bija vadībā ar 21:6, taču turku presings un ciešā aizsardzība, kā arī ievērojamais pārspēks gabarītos, sevišķi pamanāma zem groza, darīja savu (UNIKS vienīgais centrs Parahovskis tagad ir Baltkrievijas izlases rīcībā). Galu galā – 62:73.

Nākamajā mačā pret „Tofaša” savainojuma dēļ nepiedalījās kazaņiešu atlētiskākais spēlētājs Viljamss, kas gan netraucēja UNIKS svinēt pirmo uzvaru pirmssezonā – 81:72.

Svētdienas spēlē ar „Anadolu Efes” nepiedalījās arī Klārks – UNIKS skrēja septiņu cilvēku sastāvā. Pavisam mazu spēles laiku saņēma Voronovs un Karpuhins, pavisam nespēlēja Habirovs un Tukmakovs. Kā ierasts, atbildību par uzbrukumu uzņēmās Kīts, guva 21 punktu, lieti noderēja Antipovs ar 18 punktiem, bet UNIKS tomēr piekāpās ar 68:75.

Pēc aizvadītajām spēlēm var izdarīt tikai secinājumu, ka UNIKS galvenās opcijas aizvien ir tās pašas – Koloma divnieciņš un Lengforda izolācija. Kotijs Klārks demonstrē teicamu mobilitāti, savāc visas strīdīgās bumbas, neslikti saasina situāciju un atmet bumbu uz perimetra, neslikti uzbrūk no tālās distances, bet pagaidām lielākoties spēlē bez bumbas un pilda ne Grīna, bet drīzāk jau kazaņiešu iecienītā Tarika Kirksē lomu.

Klubs

Interesanti, ka arī klubā notiek izmaiņas. UNIKS klubā aizvien lielāka teikšana ir Bogdanam Bogačovam, kluba prezidenta dēlam. Tas ir jauns puisis, kurš pabeidzis mācības ārzemēs. Viņš ir īsts basketbola fans ar svaigām idejām. Viņš ir enerģisks un ambiciozs. Tāpat klubā parādījās ne ar ko citu nesavienojama, pašpietiekama mārketinga direktora amats, un tajā pieaicināts cilvēks no Permas „Parma” Sergejs Indeikins. Klubam būs arī jauns preses sekretārs. Šī sezona ir lieliska iespēja pārdzimt, un tā jāizmanto. Kluba mērķauditorija ir iepriekšējā, priekšā daudz darba. UNIKS mājas zāle „Basket-hall” būs pilna, kā tas ir jau kopš nulltajiem gadiem. Un komandas nosaukums atkal būs visiem uz mēles pilsētā.

Prognoze
Ir jautājumi – vai nav pārāk maz atlētiskuma tādai sezonai, vai nav pārāk vienkāršs spēles modelis, kā iekļausies komandā Kotijs Klārks. Taču šajā čempionātā, domāju, jāpieņem amerikānisks fanošanas modelis. Un tas nozīmē neprasīt no komandas panākumus katrā no 54 spēlēm, bet vienkārši uztvert sezonu kā svētkus, baudīt varenu basketbolu, kāds „Basket-hall” arēnā būs daudz. Ja vēl arī izdosies uzveikt dažādus monstrus (tā taču ne reizi vien jau bijis!), tad viss būs teicami.

Alberts Husainovs