Oļegs Okulovs:
"Jeņisej" tiek likts akcents uz komandu, nevis vienu spēlētāju

Jauno sezonu Krasnojarskas "Jeņisej" sāks ar jaunu galveno treneri. Krievijas speciālists Oļegs Okulovs, kurš pazīstams ar savu darbu Jekaterenburgas "Ural", liks akcentu uz komandas basketbolu un ciešu aizsardzību. Intervijā mūsu mājas lapai viņš pastāstīja, pēc kādiem principiem tika atjaunots sibīriešu sastāva, iepazīstināja tuvāk ar "Jeņisej" jaunpienācējiem, atcerējās sezonu Latvijas klubā "Liepāja", atzinās, ka mīl makšķerēšanu un ienīst zaudēšanu.

Pastāstiet, kā saņēmāt priekšlikumu vadīt "Jeņisej"? Cik negaidīts tas bija?
Vladimirs Vladimirovičs Petrovskis satikās personīgi ar katru kandidātu galvenā trenera amatā, tostarp arī ar mani. Es pastāstīju viņam savu spēles redzējumu, par savu pieeju darbam. Un esmu ļoti priecīgs, ka kluba vadība pieņēma lēmumu uzticēt komandas vadīšanu tieši man.

Vairākas pēdējās sezonas jūs strādājāt Jekaterenburgas "Ural". Kādas ir galvenās atmiņas par to laiku?
Visupirms jau atminos labo armosfēru komandā un uzvaras. Mēs divreiz pēc kārtas triumfējām Superlīgā, un es uzskatu, ka tas nav slikts rezultāts. Tāpat mums izdevās iekļūt arī Eiropas Izaicinājuma kausa ceturtdaļfinālā un Krievijas kausa "Final Four".

"Jeņisej" klubā ierodaties ar savu redzējumu par basketbolu. Kādai jābūt Krasnojarskas komandas spēlei jaunajā sezonā?
Uz šo jautājumu tagad nav iespējams atbildēt. Visi spēlētāji sapulcēti tieši ņemot vērā manu redzējumu, un tagad mums ir iespējas un laiks, lai novērtētu, cik labi viņi spēj izdarīt vienu vai otru lietu no tā, ko iepriekš redzējām video. Basketbols nemitīgi attīstās - tā ir ātra un atlētiska spēle, tāpēc gribētos neatpalikt no tendencēm.

Kādi bija mērķi transfēru tirgū? Vai izdevās pastiprināt vājākās pozīcijas?
Ne viss sanāk tā, kā gribētos finansiāla ziņā, un tāpēc, kā likums, spēlētāji izvēlas klubus, kas atrodas tuvāk Eiropai. Viņi vēlas mazāk laika pavadīt lidmašīnās, vairāk - ar ģimeni. Taču kopumā esmu apmierināts ar selekcijas darbu.

Komandu papildinājis klasisks centrs - vācietis Tima Olbrehts. Vai tas nozīmē, ka komanda biežāk liks akcentu uz pozicionālu spēli?
Olbrehts ir izgājis amerikāņu basketbola skolu, bija D-Līgas čempions. Šis spēlētājs diezgan labi kustas. Bet es gribētu, lai mums spēlētu komanda, nevis tiktu likts akcents uz vienu spēlētāju.

Divi citi leģionāri - Dīdžejs Kenedijs un Tonijs Teilors jau ir ar pieredzi VTB Vienotajā līgā. Savulaik viņi pārstāvēja, attiecīg, "Krasnij Oktjabrj" un "Turow". Kuras ir šo amerikāņu stiprās puses?
Teilors ir spēcīgs pirmais numurs, kurš visupirms prot spēlēt aizsardzībā un dara to pietiekami labi, nevairoties no darba. Tāpat viņš var izveidot rezultatīvu uzbrukumu gan komandas biedriem, gan pats sev. Dīdžejs Kenedijs ir daudzpusīgs trešais numurs ar auumu 198 centimetri. Šis spēlētājs ir ļoti agresīvs, viņš var uzkurināt komandu un izveidot spēles epizodi arī pats sev. Tāpat viņš var apspēlēt viens pret vienu.

"Jeņisej" svaigākais papildinājums ir amerikānis Delrojs Džeimss. Kā plānojat viņu izmantot?
Džeimsa pozīcija ir smagais uzbrucējs, taču viņa fiziskie dotumi un kustīgums padara viņu par universālu spēlētāju. Esmu pārliecināts, ka viņš dos daudz labuma komandai tieši pateicoties tam.

Vai klubs plānoja noturēt pie sevis divus pagājušās sezonas līderus Dīdžeju Kūperu un Elmedinu Kikanoviču?
Man ir ļoti laba attieksme gan pret vienu, gan otru spēlētāju. Manuprāt, Kikanovičs būtu palicis, ja vien viņš pats to vēlētos, taču viņam bija piedāvājumi, un viņš deva priekšroku citam klubam. Runājot par Kūperu, viņš ļoti ilgu laiku bija to spēlētāju pulkā, kas bija mūsu interešu lokā, bet pēc sekmīgās sezonas arī viņš pats ilgi nespēja tikt skaidrībā, kur viņš vēlas spēlēt un, kas galvenais, - par kādu atalgojumu. Tāpēc, kamēr viņš centās tikt skaidrībā, mēs paņēmām tos, kurus izskatījām kā alternatīvu viņam.

"Jeņisej" allaž bija pazīstams ar lielu skaitu labu krievu spēlētāju. Ko komandai dos jaunpienācēji Vzdihalkins, Spiridonovs un Pičkurovs?
Katrs spēlētājs tiek piesaistīts ne bez iemesla, man ir vīzija, kā es vēlētos izmantot šos spēlētājus. Un tagad man gribētos panākt, lai viņi visi zina, kas jādara vienā vai otrā epizodē. Katram no viņiem ir sava loma komandā, un viņiem jādot komandai labums.

Jums bija pieredze darbā ārzemēs - Latvijas klubā "Liepāja". Ļoti daudzi runā par basketbola popularitātes pieaugumu šajā valstī. Cik drīz, jūsuprāt, VEF un "Ventspils" komandai parādīsies konkurenti Latvijas čempionātā?
Latvijā iet citu ceļu. Basketbola līmeņa un popularitātes līmenis var būt tieši saistīts ar bērnu, jauniešu basketbola attīstīšanu un savu spēlētāju audzināšanu. Lai katra komanda atbilstu augstām prasībām, nepieciešams daudz naudas, kādu Latvijā, visticamāk, nekad nebūs. Taču basketbols tāpēc vien nekļūst mazāk populārs. Un Latvijas jaunieši spēlē labā līmenī.

Tagad "Jeņisej" ir svarīgs sagatavošanās nometņu posms. Uz ko liksti akcentu pirmām kārtām?
Mēs veicam pagājušās sezonas analīzi. Pagaidām līdzjutējiem teikšu, ka galveno akcentu liksim uz aizsardzību. Kā likums, mana komanda spēlē vairākus aizsardzības variantus. Es diezgan nepiekāpīgi pieprasu, lai tas tiktu izpildīts. Ne vienmēr, protams, tas sanāk - katram ir tiesības kļūdities. Bet tagad mēs strādājam pie tā diezgan daudz.

Trenera darbs ir nepateicīgs un nervozs. Kā jūs uztverat kritiku?
"Zaudējumiem draugu nav" - es vienmēr to atceros. Gadu gaitā esmu iemācījies filtrēt kritiku. Ir cilvēki, kuri cenšas palīdzēt un pateikt priekšā pareizas lietas, balstoties savās zināšanās par to, kā strādā basketbola klubs, kā rīkojas spēlētāji, kā viss mainās basketbolā. Šāda kritika tiek uztverta normāli un reizēm pat es tai piekrītu.

Cik lielā mērā jūs kontrolējas savas emocijas spēles laikā? „Jeņisej” iepriekšējais treneris Stefans Karadžičs nereti saņēma tehniskās piezīmes...
Reiz man pēc zaudējuma preses konferencē pajautāja: „Jūs izskatāties sarūgtināts. Kāpēc?” Es atbildēju: „Vai esat redzējis jautrus trenerus pēc zaudējumiem? Un kā jūs reaģētu un ko rakstīru par mani, ja es jautrotos un lektu aiz prieka pēc zaudējuma?”. Bet, ja nopietni, tehniskās piezīmes saņēmu ārkārtīgi reti. Piemēram, Latvijā nebija nevienas visas sezonas laikā. Esmu emocionāls, kā jau vairums treneru, taču cenšos cienīt sevi un citus spēls dalībniekus. Es saprotu, ka tiesnešu lēmumi tiek atcelti ārkārtīgi reti. Tiesneši ir tādi paši spēles dalībnieki un arī mēdz kļūdīties, tāpat kā spēlētāji un treneri. Kā kļūdas visvairāk ietekmēja spēles iznākumu, vislabāk var redzēt dienu vēlāk, analizējot spēli un skatoties video atkārtojumu. Tas, ka mums ir emocijas spēles gaitā, pēc spēles, un ka tās ne vienmēr ir pozitīvas, ne vienmēr gribas smaidīt vai būt jaukam un smaidīgam – tā ir normāla parādība. Basketbols ir mūsu dzīve. Jūs vienmēr esat korekti un smaidīgi, ja jums ir slikts noskaņojums? Protams, prasme slēpt savas negatīvās emocijas ir laba kvalitāte. Visiem jāmācās lojāli attiekties pret apkārtējiem. Tāds ir mans viedoklis.

Jums ir hobijs bez basketbola? Ar ko Oļegs Okulovs nodarbosies brīvdienā?
Basketbols aizņem lielu daļu manas dzīves, tāpēc ne vienmēr atliek laika hobijiem. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk gatavot ēst un ka es distancējos no darba, kad gatavoju ēst. Bet es redzu, ka gaidāmajā sezonā brīvdienu praktiski nav. Tāpēc sacīt, ka mīlu makšķerēšanu, nozīmētu pateikt, ka es to mīlu vienu reizi gadā, toties es to mīlu bez prāta (smaida).