Temurs Datikašvili:
90. man teica – kāds vēl basketbols?! Karš taču!

VTB Vienotā līga paplašina savu ģeogrāfiju – 2015./2016. gada čempionātā debitēs Gruzijas klubs “Vita” no Tbilisi. Komandas veidošanas vēsture sniedzas ar saknēm 90. gados, taču prezidents un projekta galvenais iedvesmotājs Temurs Datikašvili dzīvo tagadnē un veido ambiciozus plānus nākotnei. Intervijā mūsu mājas lapai viņš pastāstīja par sarežģīto periodu Gruzijas pilsoņu kara laikā, atcerējās “Vita” čempionu titulus un spēlētājus, kā arī izteica prognozes par atjaunotā kluba sniegumu gaidāmajā sezonā.

Pastāstiet par “Vita” kluba izveidošanu – ar ko viss sākās?
Kluba dzimšanas diena ir 1992. gada 1. augusts. To dibināja četri draugi: VladimirsDzidziguri, Ivane Šengelija, Avtandils Sakvarelidze un es. Mūsu vārdu pirmie burti – VITA – kļuva par kluba nosaukumu. Tolaik valstī ritēja pilsoņu karš, situācija Tbilisi tobrīd bija ļoti sarežģīta. Tajos apstākļos basketbola komandas veidošana šķita kaut kas pozitīvs, gaišs. Mēs pieaicinājām savus draugus un nesenos partnerus – trenerus Beso Liparteliani un Zurabu Tomaradzi, spēlētājus NikoČerkezešvili, Mišu Kobešavidzi, Šotu Udzilauri un Dudu Dadiani. Pēc tam mums pievinojās Levans Gegešidze, Gia Beruašvili, Ambrosi Ormacadze, Goderdei Kordadze, Iraklijs Maisuradze, Tamazs Gigauri un Iraklijs Homeriki. Tāds bija “Vita” pirmais sastāvs.

Un jau pirmajā sezonā “Vita” kļuva par Gruzijas čempionu!
Jāsaka, ka mūsu parādīšanās visiem bija pārsteigums. Tajā laikā vispār reti kurš nodarbojās ar sportu, jo bija karš. Daži no nesen aktīvajiem basketbolistiem aktīvi piedalījās kara darbībās. Atceros, kā Dudu man teica: “Rit karš, kāds gan vēl basketbols?!” Tomēr, ieraugot, ka mums izdevās sapulcēt komandu – nekavējoties pievienojās. Pirmā “Vita” spēle notika 4. novembrī. Mēs uzvarējām, bet diemžēl spēlējām bez līdzjutējiem. Basketbola zāle Kirova parkā bija faktiski pamesta, nebija nekādu apstākļu. Atceros, mums nācās pašiem sagādāt degvielu, lai nodrošinātu televīzijas translāciju.
Tajā pirmajā sezonā mums izdevās sapulcēt līdzjutēju grupu no pašu draugiem un paziņām. Tā simt cilvēku lielā grupa, ko vadīja mūsu biedrs ar iesauku “Kroška” (augums 202 cm, svars – 150 kg), piesaistīja pilsētnieku uzmanību. Pakāpeniski līdzjutēju kļuva aizvien vairāk un tribīnes piepildījās. Bet “Vita” iekļuva nacionālā čempionāta finālā, kurā daudziem par pārsteigumu apspēlējām “Merani”, kā sastāvā bija leģendāri Gruzijas spēlētāji Nodars Korkija un Paata Guraspauli.

Nākamajos sešos gados jūsu klubs allaž triumfēja nacionālajā čempionātā, nostiprinoties Gruzijas basketbola flagmaņa statusā. Kurš no septiņiem čempionu tituliem atmiņā palika vislabāk?
Katrs triumfs ir savā ziņā dārgs un godināms… Taču nevaru neatcerēties mūsu otro sezonu, kad mums izdevās atgriezt dzimtenē pazīstamus Gruzijas spēlētāju – Kahu Šengeliju, Mamuku Turašvili, Kahu Baramidzi. Ažiotāža ap spēlēm bija milzīga. Konkurence čempionātā bija tam atbilstoša. Finālā “Vita” mērojās spēkiem ar “Tbilisi”, kā rindās spēlēja bijušais PSRS centrs un pasaules čempions Nikolajs Derjugins, kā arī labi zināmais snaiperis Gia Sanadze. Tā finālsērija tiek uzskatīta par vislabāko Gruzijas basketbola jaunāko laiko vēsturē. Trešo izšķirošo spēli tiešraidē translēja Eurosport kanāls. Tbilisi Sporta pils tribīnēs sapulcējās 14 tūkstošu skatītāju. Vēl 20 tūkstoši palika ārpusē, jo nespēja iekļūt arēnā. Var teikt, ka tas bija izcilākais mačs Gruzijas vēsturē. Un mēs tajā uzvarējām ar 77:74.

90. gados caur “Vita” rindām izgāja daudz spēlētāju. Kurš, jūsuprāt, bija labākais no labākajiem?
Ar visu atbildību varu teikt – visi “Vita” spēlētāji bija izcili basketbolisti. Uzskatu par nepareizu izcelt kādu. Taču atgādināšu, ka savulaik mūsu rindās spēlēja 14 gadus vecais Zaza Pačulija un 15 gadīgais Vladimirs Boisa. Tāpat “Vita” krāsas aizstāvēja leģendārie Nikolajs Derjugins, Gela Darsadze… Viss 90. gadu labākais Gruzijas basketbolā izgājis cauri “Vita”, uz tā kluba bāzes tika pulcēta izlase. Daudzi “Vita” audzēkņi joprojām pārstāv Gruzijas basketbola augstā līmenī.

Izcīnot septiņus Gruzijas čempionu titulus, pēc tam “Vita” uz ilgu laiku pārtrauca savu eksisteni. Un, lūk, šogad notika kādreiz slavena kluba atdzimšana. Kas to sekmēja?
Mīlestība pret basketbolu un lojalitāte mūsu projektam, klubam “Vita”. Jā, savulaik politiskā situācija valstī un ar to saistītās finansiālās problēmas lika mums likvidēt komandu. Taču visus šos gadus es un mani draugi sapņoja reanimēt klubu. Mēs runājām par to jau pirmajā dienā pēc komandas likvidēšanas. Pēdējos divos gados ar aktīvu Levana Mikeladzes un Kahas Šengelijas līdzdalību jautājums par kluba atdzimšanu kļuva aizvien aktuālāks. Šengelija, kļūstot par Gruzijas Basketbola federācijas viceprezidentu, spēja to īstenot. Bet Mikeladze kā pazīstams basketbola aģents ar visu savu enerģiju, kāda raksturīga gados jaunam cilvēkam, palīdzēja īstenot mūsu sapni. Šodien es ar prieku varu konstatēt, ka “Vita” ir atgriezusies. Un ne vienkārši atgriezusies, bet kļuva par dalībnieci tik prestižā klubu turnīrā kā VTB Vienotā līga. Vēlos uzsvērt, ka “Vita” ir vērienīgākais sporta projekts Gruzijas jaunāko laiku vēsturē.

Lēmums par “Vita” iekļaušanu VTB Vienotās līgas dalībnieku pulkā tika pieņemts nesenajā Līgas padomes sēdē Maskavā. Atzīstieties, vai bija šaubas par jums labvēlīgu iznākumu? Kādi iespaidi palika pēc pirmā pasākuma, kurā piedalījāties līgā?
Bažas, protams, bija. Taču mēs ticējām, ka mūsu klubs un Gruzijas basketbols ir pelnījis šādu atzinību. Vēlos pateikties līgas vadībai par ļoti silto uzņemšanu Maskavā. Godīgi sakot, mēs pat negaidījām tādu viesmīlību. Mūs uzreiz informēja par visu un ar prieku uzņēma basketbola ģimenē. Pagājušajā gadā mēs pat nesapņojām par spēlēšanu tādā līmenī, mums tas ir plats solis uz priekšu.

Kādi uzdevumi tiks izvirzīti “Vita” klubam debijas sezonā VTB Vienotajā līgā?
Mums ir ļoti ambiciozi uzdevumi. Vēlamies nospēlēt cienīgi un iekļūt labāko astoņniekā, lai piedalītos izslēgšanas spēlēs. Jā, to nebūs viegli paveikt. VTB Vienotajā līgā spēlē ļoti pieredzējušas, spēcīgas komandas. Bet, domāju, ka ar katru nākamo spēli turnīrā mēs smelsimies pieredzi, pārliecību. Tajā mums varētu palīdzēt arī mājas sienas un mūsu burvīgie līdzjutēji. Ceru, ka visos “Vita” mājas mačos 9 tūkstošus uzņemt spējīgajā Tbilisi Sporta pilī brīvu vietu nebūs.

Pirmais kluba vadības lēmums par personālu bija galvenā trenera izraudzīšanās – uz šo amatu tika aicināts Krievijas speciālists Pāvels Googe.
Jā, mēs izvēlējāmies par labu šim trenerim. Googe ir jauns un ambiciozs speciālists, kuram turklāt jau ir pieredze, strādājot Gruzijā. Kluba vadība viņam pilnībā uzticas un saista lielas cerības ar viņa trenera talantu un pieredzi. Drīz vien Googe informēs mūs par viņa izraudzītajiem asistentiem.
Tāpat es vēlētos ar cieņu un pateicību pieminēt iepriekšējos “Vita” trenerus – Beso Liparteliani, Bažu Miheidzi, Surabu Tomaradzi. Starp citu, Liparteliani pēc trenera karjeras beigām 12 gadus bija nacionālās federācijas prezidents un nospēlēja svarīgu lomu visos Gruzijas basketbola panākumos. Tomaradze, šķiet, ir vistalantīgākais treneris Gruzijas basketbola jaunāko laiku vēsturē… Ar cieņu un skumjām atceramies Miheidzi. Diemžēl viņa vairs nav starp mums, taču mēs visi atceramies, cik daudz viņš paveica kluba un Gruzijas basketbola labā.

Tagad pilnā gaitā rit skautinga darbs – spēlētāju meklēšana, jaunas komandas veidošana. Kādu basketbolu demonstrēs “Vita”?
Mums būs kaujas spējīga, spēcīga komanda. Galvenās prasības – atdot visus spēkus abos laukuma galos, vienlīdz pašaizliedzīgi darboties kā aizsardzībā, tā uzbrukumā. Komandas sastāvā iekļausies Gruzijas izlases spēlētāji un seši spēcīgi leģionāri.

Jums bija iespēja vērot VTB Vienotās līgas attīstību no malas. Kāds iespaids jums radies par šo čempionātu?
Viss ir vienkārši. VTB Vienotās līgas čempionāts ir viens no vadošajiem Eiropā. Te ir liela konkurence, katrā mačā ir cīņa. Neviens no superklubiem nevar būt priekšlaikus drošs par uzvaru atsevišķā spēlē. Tas viss, protams, ir ļoti saistoši līdzjutējiem.