Breds Grīnbergs:
Tagad „Avtodor” ir absolūti cita komanda

Saratovas „Avtodor” debijas sezonā palika atmiņā ar spilgtu uzbrūkošo spēli, bezbailību favorītu priekšā, emocionāliem līdzjutējiem un harizmātiskiem līderiem – reaktīvo Kortniju Fortsonu un milzi Kirilu Fesenko.
Gaidāmajā sezonā mēs redzēsim jauno „Avtodor” ar jaunu galveno treneri Bredu Grīnbergu.
Intervijā mūsu mājas lapai amerikāņu speciālists paskaidroja, kā mainīsies saratoviešu sniegums, kas nāks neseno līderu vietā, pastāstīja par Artjoma Kļimenko nākotni un solīja sasniegt ar „Avtodor” jaunas virsotnes.

Pastāstiet, kā „Avtodor” jūs atrada!
Mans aģents iepriekš strādāja ar „Avtodor”, viņš arī piedāvāja kluba vadībai manu kandidatūru. Spēcīgā VTB Vienotā līga, dalība Eiropas kausā un pašpietiekama komanda ar interesantu vēsturi – šie faktori man bija noteicošie. Pēc tikšanās ar kluba prezidentu Vladimiru Rodionovu mēs panācām vienošanos un parakstījām līgumu.

Ko jūs līdz šim dzirdējāt par VTB Vienoto līgu un Krievijas basketbolu?
Es vienmēr esmu interesējies par Eiropas basketbolu un zinu, cik augsts līmenis ir VTB Vienotajā līgā un Krievijas basketbolā vispār. Te ir ļoti nopietna konkurence.

Parunāsim par jaunpienācējiem! Daudzi uzskata, ka Malkolms Armsteds un Džefs Brukss var kļūt par īstām zvaigznēm līgā. Vai piekrītat tam?
Džefs teicami parādījis sevi Eirolīgas līmenī. Viņš ir komandas spēlētājs, dara daudz šķietami nemanāmu lietu, kas palīdz uzvarēt.
Malkolms ir ļoti ātrs aizsargs, kurš „Avtodor” kreklā izies jaunā līmenī VTB Vienotajā līgā. Viņš ir pārliecināts par sevi un ir gatavs jebkuram izaicinājumam – viņam patīk spēkoties ar labākajiem no labākajiem.

Kurš no „Avtodor” spēlētājiem jūs patīkami pārsteidza pirmssezonas nometņu laikā un pārbaudes mačos?
Esmu pārsteigts par Jevgeņiju Koļesņikovu – tas ir ļoti gudrs un labi apmācīts aizsargs. Nevaru neizcelt arī Denisu Lukašovu, kurš pievienojās mums pavisam nesen, bet jau parādīja, ka ir pieredzējis un nobriedis spēlētājs. Viņš mums ļoti palīdzēs sezonas gaitā.

Vai var salīdzināt pagājušā gada „Avtodor” un to, kas tagad gatavojas jaunajai sezonai?
Tagad „Avtodor” ir absolūti cita komanda. Pagājušajā sezonā ļoti lielu ietekmi uz spēli atstāja Kortnijs Fortsons un Kirils Fesenko. Viņi aizgājuši, un tagad mūsu uzdevums ir pārdalīt atbildību par uzbrukumu, padarīt to vairāk sabalansētu. Tai pat laikā mums jākļūst labākiem aizsardzībā, lai gūtu panākumu.

Vai varat aprakstīt jaunā „Avtodor” spēles stilu trīs vārdos?
Man tam būs nepieciešami četri vārdi: aizsardzība, nepiekāpīga, konkurētspējīgs un savstarpēji papildināms.

„Avtodor” vienmēr centās attīstīt jaunos spēlētājus. Kurš, jūsuprāt, var iziet nākamajā līmenī jau šajā sezonā?
Artjoms Kļimenko ir jauns talantīgs garais, kuram ir potenciāls būt patiesi labam spēlētājam. Gaidāmā sezona viņam ir ļoti svarīga. Artjomam ir tikai 21 gads, viņa ķermenis kļūst aizvien stiprāks, taču viņam jāstrādā ar sevi – viņam jābūt gatavam pieaugušo basketbolam psiholoģiski. Kļimenko ir labi instinkti un savam augumam viņš ir pietiekami kustīgs. Domāju, viņam viss ir priekšā.

„Avtodor” jau pirmajā sezonā līgā lika ar sevi rēķināties pat favorītiem. Kādi mērķi tiek izvirzīti komandai?
Galvenais mērķis – atklāt savu potenciālu. Jāparāda maksimums, savs labākais basketbols. Runājot konkrētāk, jāiekļūst izslēgšanas spēlēs un jātiek pie iespējas pacīnīties par titulu. Saprotu, ka šāds mērķis ir ļoti ambiciozs, taču esam gatavi šādam izaicinājumam. Savukārt Eiropas kausā plānojam pārvarēt pirmo kārtu.

Esat strādājis gan ASV, gan Eiropā. Kādas ir būtiskākās atšķirības?
Runājot par pašu basketbolu, es ticu, ka spēles principi visur ir vienādi. Neapšaubāmi, ir atšķirības stilā, taču viss galu galā noved pie tā, ka aizsardzībā jāspēlē savākti un organizēti, bet uzbrukumā jāmeklē brīvs spēlētājs. Ironija ir tāda, ka amerikāņu basketbols kļūst aizvien tuvāks Eiropas paraugam. Aizsegu izmantošana, aizsardzības izretināšana – visus šos elementus amerikāņu treneri aizguva no Eiropas čempionātiem.

Jūs esat saistījis savu likteni ar trenera profesiju jau 22 gadus. Kādi brīži tagad iespiedušies atmiņā visvairāk?
Man ļoti paveicās, ka praktiski visu mūžu nodarbojos ar sev mīlamu lietu. Iesākumā es mācījos no sava tēva, kad biju bērns. Pēc tam man bija tas gods pastrādāt ar Džimu Laini, kurš bija mans treneris koledžā. Džims noalgoja mani uzreiz ēc tam, kad es beidzu spēlēt, un es ļoti ilgu laiku strādāju viņa uzraudzībā – studentu basketbolā, profesionālajā NBA līmenī. Es tiku pie iespējas trenēt nākamos Slavas zāles locekļus un būt patiešām dižās komandās.
Runājot par personīgo pieredzi, es nekad neaizmirsīšu, kā kopā ar „Maccabi Haifa” mēs uzvarējām Izraēlas čempionātā, apsteidzot principiālo pretinieku „Maccabi Tel-Aviv”. Turklāt es palīdzēja veidot Portlendas „Trail Blazers” komandu astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā. Visu nemaz nevar pārskaitīt...
Atkārtošos, man ir ļoti paveicies – man bija iespēja strādāt dažādos līmeņos, dažādās valstīs. Un tagad esmu ļoti priecīgs, ka man būs iespēja likt lietā savu pieredzi un būt daļai no kluba ar tik bagātu vēsturi, kāda ir „Avtodor”. Ar nepacietību gaidu debiju VTB Vienotajā līgā.