Visvērtīgākais. Pieci MVP balvas pretendenti

VTB Vienotā līga pēc pamatturnīra beigām, kā ierasts, piešķirs individuālās balvas dažādās nominācijās. Iepriekš mēs pastāstījām par, mūsu mājas lapas autoru ieskatā, galvenajiem pretendentiem uz tituliem “Labākais “sestais” spēlētājs”, “Labākais aizsardzības spēlētājs” un “Labākais jaunais spēlētājs”. Tagad ir kārta iepazīstināt ar galvenās individuālās balvas – MVP – pretendentiem.

Basketbols ir komandas spēle, kuru tomēr ir grūti iztēloties bez spilgtām individualitātēm. Gandrīz katrā klubā ir pa kādai zvaigznei vai talantīgam līderim, taču tikai vislabākie no viņiem ir gatavi katrā spēlē apstrīdēt hrestomātisko sakāmvārdu, ka “viens nav karotājs” un aizvest savas komandas pretī panākumiem.

Mūsu mājas lapa izceļ (alfabētiskā secībā) piecus spēlētājus, kuri ir pelnījuši pretendēt uz pagodinošo pamatturnīra MVP balvu.

Nando De Kolo, CSKA aizsargs

b 25 spēles (21,3 minūtes), 17,0 punkti, 3,5 atlēkušās, 4,2 piespēles, 1,3 pārtvertās un efektivitātes koeficients 18,6
Planētas visvairāk apspriestais un bīstamākais basketbolists Stefans Karijs no Goldensteitas “Warriors” ar savu sniegumu 2015./2016. gada sezonā pārliecināja pat viscītīgākos kritiķus par to, ka ir patiesi varens spēlētājs un viņa nopelnītā MVP balva pagājušajā sezonā nebija vis nejaušība. VTB Vienotās līgas “Visvērtīgākā spēlētāja” balva pagājušajā gadā nonāca Nando De Kolo rokās, izraisot daudz strīdu, taču visā pārējā analoģija ar Kariju ir pamatota. Lieta tāda, ka šosezon francūzis, līdzīgi kā Stefs, spēlē vēl pārliecinošāk, nekā aizvadītajā sezonā, bet viņa pārstāvētais CSKA labo rekordus un pārliecinoši, ar rezervi uzvarēja pamatturnīrā. Nando aizvien ir tikpat mērķtiecīgs, aukstasinīgs, efektīgs un pretiniekus nesaudzējošs, bet viņa saikne ar Milošu Teodosiču (tieši tāpat kā duets Karijs – Klejs Topmsons NBA) tiek uzskatīts par labāko aizsargu pāri Vecajā Pasaulē. “Armijnieku” klubs un tā līderis, līdzīgi kā Kalifornijas biedri no NBA, sagaida sezonas izšķirošo daļu pilnā kaujas gatavībā un ar cerību, ka viņu varoņdarbi pamatturnīrā nepaliks nepamanīti.

Kīts Lengfords, UNIKS aizsargs

Statistika: 27 spēles (31,2 minūtes), 21,4 punkti, 4,2 atlēkušās, 3,2 piespēles, 1,1 pārtvertās un efektivitātes koeficients 19,4
Kīts Lengfords būtībā ne ar ko nepārsteidza, taču šajā gadījumā tas drīzāk skan kā kompliments. Zvaigžņotais aizsargs ierasti sagādāja galvasāpes pretinieku treneriem un bija viņa sedzēju murgs laukumā – viņš ir pamatturnīra rezultatīvākais spēlētājs. Lai gan laikam jau pat ņemot vērā augstāk minēto, šī sezona UNIKS līderim ir īpaša. Līdz šim Kīta labākais rādītājs četros gados VTB Vienotajā līgā bija 15,8 punkti (2014/2015) un efektivitātes koeficients 14,9 (2009/2010), bet šajā sezonā amerikānis sasniedzis jaunu līmeni: 21,5 punkti un 19,5 koeficients. Neapšaubāmi, sevišķi jāizceļ viens no spilgtākajiem individuālajiem sniegumiem līgā – marta mačs ar “Himki”, kad Lengfords pirmajā ceturtdaļā vien guva rekorddaudzos 23 punktus, bet visā spēlē 38 punktus, kas ir ceturtais labākais rādītājs līgas vēsturē. Nesaudzīgais snaiperis nodrošināja uz aizsardzību tendētajai Kazaņas komandai stabilu punktu bagāžas papildināšanu un palīdzēja iegūt viņiem otro vietu pamatturnīrā, kas bijis viens no visu laiku spraigākajiem un ar lielāko konkurenci.

Entonijs Rendolfs, “Lokomotiv-Kubaņ” uzbrucējs

Statistika: 18 spēles (22,5 minūtes), 17,1 punkts, 5,0 atlēkušās, 1,8 piespēles, 1,1 pārtvertās, 1,1 bloks un efektivitātes koeficients 17,1
Entonisj Rendolfs izlaida sezonas sākumu traumu dēļ, un “Lokomotiv-Kubaņ” piebremzēja čempionāta sākumā. Pamatturnīrs Rendolfam tā pa īstam sākās 2015. gada decembra beigās – tad arī sarkanzaļie veica savu izrāvienu no turnīra tabulas vidus un pakāpās uz trešo vietu. Amerikāņu garais, pateicoties savai universalitātei un atlētiskumam, ir viens no visgrūtāk sedzamajiem basketbolistiem visā Eiropā. Entonijs, krasnodariešu līderis rezultativitātē un efektivitātē, ir, šķiet, visefektīvākais spēlētājs visā līgā. Krievijā labi adaptējušais un karjeras labāko sniegumu demonstrējošais puisis spridzina zem groziem abos laukuma galvos. Rendolfs ir “Loko” cerība un balsts 2015./2016. gada sezonā.

Raians Tūlsons, “Zenit” aizsargs

b 25 spēles (27,0 minūtes), 17,0 punkti, 2,6 atlēkušās, 3,8 piespēles, 1,0 pārtvertā un efektivitātes koeficients 17,0
Raiana Tūlsona konkurenti uz MVP balvu pārstāv galveno favorītu komandas, kurās ir visvairāk zvaigžņu un garākie soliņi, bet amerikāņu aizsargs spēlē peiticīgākajā Sanktpēterburgas klubā, esot tajā neapstrīdams līderis. Zilibaltie šosezon pieredzējuši vairākas nopietnas problēmas sastāvā un pārkārtoja spēli, taču viena lieta gan palika nemainīga – par “Zenit” aktivitāti pretinieku laukuma pusē atbildīgs bija viens no draudīgākajiem snaiperiem VTB Vienotajā līgā. Ar visu savu mērķtiecību uz groza iekarošanu, Raians neaizmirst arī par komandas biedriem – viņam pietrūkst vien pavisam nedaudz, lai iekļūtu līgas labāko asistentu divdesmitniekā. Neskatoties uz visiem sarežģījumiem, Sanktpēterburgieši visu pamatturnīru turas līderu grupā, kas bija iespējams lielā mērā Tūlsona dēļ.

Aleksejs Šveds, “Himki” aizsargs

Statistika: 28 spēles (24,4 minūtes), 16,5 punkti, 3,3 atlēkušās, 4,9 piespēles, 1,3 pārtvertās un efektivitātes koeficients 16,7
Atgriešanās no NBA atpakaļ Krievijā Aleksejam Švedam izvērtās par nemitīgu birkas “vis…” pielipšanu – vislabāk atalgotais, visvairāk apspriestais… Pēc neliela adaptēšanās perioda aizsargs lika par sevi runāt arī kā par, iespējams, vērtīgāko spēlētāju. Krievs pakāpeniski uztaustīja līdera grožus zvaigžņotajā “Himki” komandā, aizēnojot pašu Tairīzu Raisu un kļūstot par dzeltenzilo uzbrukuma noteicošo spēlētāju. Šveda aktivitātes spēcīgākais uzplaiksnījums pamatturnīrā tika pieredzēts ziemā, kad viņš aizvadīja superspēli pret “Lokomotiv-Kubaņ” (32 punkti, 12 piespēles un efektīgi trīnīši galotnē) un tika atzīts par decembra MVP. “Himki” pašlaik lielā mērā ir atkarīgs no Alekseja noskaņojuma konkrētajā dienā, un tas nosaka Piemaskavas kluba rezultātus un sniegumu.