Pēkšņs uzrāviens. 7 komandas, kas sezonas startā visvairāk pārsteidza

Kārtējā VTB Vienotās līgas sezona nupat tikai sākusies, bet jau vismaz divas komandas pretendē uz sensācijas statusu. „Cmoki-Minsk” rūpīgi pastiprinājās vasarā un, pateicoties saspēlētībai aizsardzībā, tagad ir guvusi trīs uzvaras un vienu zaudējumu. Ne mazāk pārsteidz „Nymburk” (4-1) ar Ronenu Gīnsburgu galvenā trenera amatā un jauniem spilgtiem spēlētājiem: Maiklu Diksonu un Hovardu Senrosu. Čehi jau apspēlēja vienu no favorītiem „Lokomotiv-Kubaņ” un ir gatavi pacīnīties par vietu izslēgšanas spēlēs.
Vai „Cmoki-Minsk” un „Nymvurk” spēs noturēt pašu uzņemto tempu visa pamatturnīra gaitā?..

Mūsu mājas lapa atsauc atmiņā 7 komandas, kas iepriekšējos gados pārsteidza mūsu līgas pamatturnīru sākumos, analizē viņu panākumu iemeslus un izceļ, kāds bija gala rezultāts katrā konkrētajā gadījumā.

„Azovmaš”, Ukraina

Sezona: 2011./2012.
Starta piecinieks: Ratko Varda – Radoslavs Rančiks, Artūrs Drozdovs – Rikijs Minārds, Džordžs Jūings
Sākumā: 3 uzvaras – 1 zaudējums
Iepriekšējā sezona „Azovmaš” komandai bija īsta izlaušanās – komanda daudziem par pārsteigumu iekļuva „Final Four”, uz mūžīgiem laikiem ierakstot savu vārdu līgas vēsturē. Taču nākamo sezonu mariupoliešu līdzjutēji gaidīja ar bažām. „Azovmaš” sastāvu pameta vairāki vadošie spēlētāji, kā arī pamatturnīra MVP Ramels Karijs, kurš bija komandas smadzeņu centrs un sirds. Turklāt nu katrs pretinieks ukraiņu komandu uzlūkoja īpaši, un par nenovērtēšanu vairs nevarēja būt ne runas.
Tiesa, „Azovmaš” atkal patīkami pārsteidza. Jaunpienācēji Džordžs Jūings, Radoslavs Rančiks, Vladimirs Golubovičs un Rikijs Minārds diezgan ātri iejutās jaunajās lomā un, kā šķita, spēja sekmīgi aizstāt aizgājušos līderus. Mazliet iebuksējot sezonas atklāšanas mačā pret „Prokom”, „Azovmaš” turpinājumā diezgan pārliecinoši apspēlēja „Lietuvos Rytas”, „Nymburk” un „Minsk-2006”...
Gala rezultāts: 6. vieta grupā (8 uzvaras – 8 zaudējumi)
Taču pēc sezonas ievadā gūtajām uzvarām sekoja neveiksmes. Mariupolieši diezgan pārliecinoši izskatījās mačos pret pastarīšies, taču paši ne vienmēr bija gatavi cīnīties kā līdzīgs ar līdzīgu ar tiešajiem konkurentiem par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Turklāt komandai sākās problēmas ar centriem, bet vienubrīd sadumpojās arī Rikijs Minārds. Tas viss noveda pie zaudējuma mājas spēlē pret CSKA, kad ukraiņi guva tikai 37 punktus spēlēs (līgas antirekords). Neskatoties uz visām problēmām, „Azovmaš” vēl kādu brīdi turpināja cīnīties par iekļūšanu kārotajā astoņniekā, bet finišā spēku vairs nepietika.

„Astana”, Kazahstāna

Sezona: 2012./2013.
Starta piecinieks: Deivids Saimons – Antons Ponomarjovs, Branko Cvetkovičs – Rouls Maršals, Džerijs Džonsons
Sākumā: 3 uzvaras – 1 zaudējums
Ambiciozā „Astana” sarūpēja pārsteigumu jau sezonas pirmajā spēlē, apspēlējot spēcīgo „Lietuvos Rytas”. Jo tālāk, jo trakāk. Amerikāņu trio Džonsons, Maršals un Saimons diezgan ātri nodibināja labus sakarus ar pārējiem komandas biedriem un veda visu komandu sev līdzi. Sekojušās uzvaras pār „Azovmaš” un „Krasnije Kriļja” tikai apstiprināja, ka gaidāmā sezona kazahiem izvērtīsies sevišķi laba.
Gala rezultāts: 5. vietu grupā (10 uzvaru – 8 zaudējumi), astotdaļfināls izslēgšanas spēlēs
Protams, komandai pietrūka stabilitātes – pēc spilgtām uzvarām savā laukumā bieži vien sekoja nesaprotami zaudējumi izbraukumā. Taču, uzņemot straujo tempu sezonas ievadā, „Astana” izdevās galu galā noturēties 5. vietā grupā un pirmoreiz iekļūt izslēgšanas spēlēs. Astotdaļfinālā kazahiem pretī stājās cita sensacionāli spēlējoša komanda – VEF. Tās sērijas likteni izšķīra sava laukuma priekšrocības, kas bija latviešiem. Interesanti, ka tobrīd rīdzinieku galvenais treneris bija Ramūns Butauts, kurš tagad vada „Astana”.

VEF, Latvija

Sezona: 2012./2013.
Starta piecinieks: Antans Kavaļausks – Kaspars Bērziņš, Vils Danielss – Kristaps Janičenoks, Ērls Roulends
Sākumā: 6 uzvaras – 2 zaudējumi
Jaunajai sezonai VEF uzdeva toni jau pirmajā spēlē, pārliecinoši apspēlējot Rīgā spēcīgo „Triumf”. Laikam jau tieši 2012./2013. gada sezonā Latvijas čempioniem izdevās sapulcēt visspēcīgāko sastāvu, kopš klubs piedalās VTB Vienotajā līgā, taču tas vēl bija jāpierāda praksē. Galu galā čempionāts ieguva tik tiešām spēcīgu un pašpietiekamu komandu ar savu rokrakstu. Kustīgais centrs Antans Kavaļausks, universālais uzbrucējs Kaspars Bērziņš, atlētiskais Vils Danielss, pieredzējušais snaiperis Kristaps Janičenoks, tobrīd vēl tikai topošā Spānijas ACB līgas zvaigzne Dairis Bertāns un fenomenālais Ērls Roulends, kurš kļuva par pamatturnīra MVP, pārliecinoši veda VEF pretī panākumiem. Pamatturnīra pirmajās astoņās spēlēs Ramūna Butauta padotie svinēja veselas sešas uzvaras.
Gala rezultāts: 4. vieta grupā (11 uzvaras – 7 zaudējumi), ceturtdaļfināls izslēgšanas spēlēs
Rīdzinieku rezerves bija pietiekami lielas, lai ieņemtu ceturto vietu ļoti spēcīgā grupā un lai pārvarētu pirmajā kārtā spēcīgo „Astana”. Komandas tālākais ceļš ceturtdaļfinālā gan beidzās pret zvaigžņoto „Himki”. Lielas slodzes, kas tika VEF līderiem sezonas gaitā, kā arī neskaitāmi savainojumi neļāva latviešiem kā līdzīgam ar līdzīgu spēlēt pret vienu no sezonas favorītiem. Tomēr rīdzinieki palika turnīra vēsturē kā viena no spilgtākajām un pārsteidzošākajām komandām.

„Krasnij Oktjabrj”, Krievija

Sezona: 2013./2014.
Starta piecinieks: Markuss Kazinss – Katberts Viktors, Igors Zamanskis – Rendijs Kalpepers, Villijs Dīns
Sākumā: 3 uzvaras – 3 zaudējumi
No līgas jaunpienācēja neviens negaidīja nekādus panākumus. Taču lielais basketbols atgriezās Volgogradā, un līdz ar to – arī azarts. Pilnu mājas tribīņu radītās rēkoņas iespaidā „Krasnij Oktjabrj” kļuva par īstu līgas fenomenu. Spēlējot spilgti un rezultatīvi, stilā, ko var nodēvēt neatkārtojamā Rendija Kalpepera vārdā, debitanti kļuva par vienu no visvairāk apspriestajām komandām līgā. Pelnrušķītes stāsts sākās Minskā, kur pagarinājumā tika izrauta neticama uzvara. Tās bija „Krasnij Oktjabrj” ugunskristības. Ambiciozais kluba vadītājs Dmitrijs Gerasimenko sāka draudēt ar uzvarām pār grandiem un iekļūšanu izslēgšanas spēlēs.
Gala rezultāts: 8. vieta grupā (8 uzvaras – 10 zaudējumi), izslēgšanas spēļu astotdaļfināls
Kluba prezidenta vārdi tiešām piepildījās – pamatturnīra finiša spurtā „Oktjabrj” nodrošināja sev dalību izslēgšanas spēlēs, pabeidzot sezonu ar rādītāju 8 uzvaras un 10 zaudējumi. Teicams rezultāts debitantam. Pat astotdaļfināla mačā pret favorītu „Lokomotiv-Kubaņ” demonstrēja savu nepiekāpīgo raksturu un spilgto basketbolu ar akcentu uz uzbrukumu, lai gan kopumā zaudēja.

„Doņeck”, Ukraina

Sezona: 2013./2014.
Starta piecinieks: Marko Kilingsvorts – Bens Makkolijs, Deniss Jakovļevs – Bernards Kings, Georgijs Cincadze
Sākumā: 4 uzvaras – 1 zaudējums
Pirms gada „Doņeck” piesaistīja sastāvam zvaigžņotus uzvārdus, bet 2013./2014. gada sezonā ukraiņi nolēma mainīt stratēģiju. Akcents tika likts uz ātru basketbolu un spēlētājiem, kuri iekļāvās treneru korpusa stratēģijā. Galu galā komandas uzbrukums, ko iesāka Bernards Kings ar universālu centru Marko Kilingsvordu un daudzveidīgo uzbrucēju Benu Makkoliju, kļuva par nopietnu spēku līgā, ar viņiem nācās rēķināties ikvienam.
Gala rezultāts: 9. vieta grupā (8 uzvaras – 10 zaudējumi)
Svinot četras uzvaras pirmajās piecās spēlēs, doņeckieši turpinājumā samazināja apgriezienus. Viņi vēl turējās play-off zonā, ik pa laikam pārsteidzot ar uzvarām pār „Jeņisej” un „Lokomotiv”, taču viņus nevarēja uzskatīt par vieniem no favorītiem. Bēda pienāca, kad to vismazāk gaidīja – kluba ekonomiskās problēmas neļāva „Doņeck” turpināt piedalīšanos turnīrā. Trīs kārtas pirms pamatturnīra beigām ukraiņi bija spiesti izstāties no čempionāta.

„Krasnije Kriļja”, Krievija

Sezona: 2014./2015.
Starta piecinieks: Kevins Bristols – Kaspars Bērziņš, Sergejs Toporovs – Viktors Zarjažko, Skotijs Reinoldss
Sākumā: 3 uzvaras – 2 zaudējumi
Pirms sezonas sākuma reti kurš uztvēra voldziniekus kā nopietnu pretinieku. Viņi zaudēja ne tikai visus vadošos spēlētājus, bet arī galveno treneri Sergeju Bazareviču, kurš saņēma paaugstinājumu un devās uz „Lokomotiv-Kubaņ”. Samāriešu selekcija arī neizskatījās diez ko pārliecinoši. Neskatoties uz tādu Eiropas mēroga zvaigžņu kā Dāvids Jelineks un Kaspars Bērziņš piesaistīšanu, vairums jaunpienācēju bija no tiem, kas vēl nav realizējuši savu potenciālu. Tāpēc jo pārsteidzošāks bija „Krasnije Kriļja” pārliecinošais starts. Piecās pirmajās spēlēs Borisa Sokolovska padotie svinēja trīs uzvaras, bet viņu saspēles vadītājs Skots Reinoldss kļuva par vienu no galvenajiem atklājumiem pamatturnīra pirmajā mēnesī.
Gala rezultāts: 16. vieta (7 uzvaras – 23 zaudējumi)
Diemžēl attīstīt iesākto viņiem vairs neizdevās. Pienācīgas maiņas neesamība līderiem, savainojumi, kā arī finansiālas problēmas iegāza „Kriļja” komandu pamatturnīra pilnās distances laikā. Samārieši vēl varēja pārsteigt ar uzvarām pār UNIKS, „Jeņisej” un „Ņižņij Novgorod”, taču regulāri piekāpās pretiniekiem no turnīra tabulas lejasgala. Čempionāta gaitā Samāru pameta visi leģionāri, un „Krasnije Kriļja” sezonu pabeidza praktiski ar jauniešu komandu. Talantīgie krievi Aleksandrs Gudumaks, Jevgeņijs Fidijs un Viktors Zarjažko centās, cik spēja, taču glābt „Kriļja” no iekrišanas bezdibenī viņiem neizdevās.

„Kalev”, Igaunija

Sezona: 2014./2015.
Starta piecinieks: Frenks Elegārs – Rolands Freimanis, Gregors Arbets, Rains Veidemans, Skots Mačado
Sākums: 3 uzvaras – 2 zaudējumi
Vispirms daudzi pretinieki skatījās uz „Kalev” no augšas – Igaunijas klubs nekad nesmēla zvaigznes no debesīm un pārāk bieži cieta sakāves izbraukumā. Neveiksmes sezonas pirmajos divos mačos to tikai apstiprināja. Jo pārsteidzošāka tāpēc bija komandas pārdzimšana. Saspēles vadītājs Skots Mačado atrada kopīgu valodu ar centru Frenku Elegāru, izveidojot nāvējošu saikni, bet Gregors Arbets kļuva par vienu no bīstamākajiem snaiperiem līgā. Pēc divām neveiksmīgām spēlēm oktobrī igauņi svinēja trīs uzvaras pēc kārtas, pēc tam kļūstot par čempionāta atklājumu.
Gala rezultāts: 9. vieta (13 uzvaru – 17 zaudējumu)
Sekmīgais sezonas sākums uzlādēja komandu ar emocijām visai sezonai. Igauņi demonstrēja kvalitatīvu basketbolu kā aizsardzībā, tā uzbrukumā. Mačado, Elegārs un sezonas gaitā komandu papildinājušais Ronalds Freimanis regulāri bija atsevišķu spēļu varoņi. Allara Varrāka padotie pārliecinoši turējās turnīra tabulas vidusdaļā, balansējot uz play-off zonas robežas Vēl trīs kārtas pirms pamatturnīra beigām šķita, ka tieši „Kalev” iegūs pēdējo ceļazīmi uz izslēgšanas spēlēm. Taču igauņu zaudējumu sērija un „Astana” varenais finiša spurts lika „spēkavīriem” atkāpties uz 9. vietu. Tiesa, tas nemazina kaleviešu nopelnus – viņi aizvadīja savu labāko sezonu līgā.