Vitālijs Fridzons:
Patīkami, ka iepriekšējās komandas līdzjutēji sagaida ar aplausiem

Viens no spēles "Himki" - CSKA galvenajiem varoņiem Vitālijs Fridzons atgriezās laukumā, kas viņam kādreiz bija mājas arēna, un uzvarēja.
Intervijā mūsu mājas lapai Fridzons izcēla komandas nozīmi panākumā, pastāstīja par krievu spēlētāju cīkstēšanos laukumā, uzslavēja himkiešu līdzjutējus un atzinās, ka sen vairs nespēlē basketbola simulatorus.

Ja pirms trīs gadiem jums teiktu, ka kļūsit par vienu no galvenajiem varoņiem CSKA rindās spēlē pret "Himki", vai noticētu tam?
Ziniet, man vispār nepatīk skatīties tālu uz priekšu. Patiesībā šodien varoņu nav, ir komanda. Mēs ne pārāk labi iesākām, ielaidām 30 punktus ceturtdaļā, bet pēc tam mums izdevās pārkārtoties. Neļāvām "Himki" komandai gūt ātrus punktus, labi cīnījāmies zem groza un nosedzām perimetru. Katrs deva savu ieguldījumu komandas panākumā.

Vai gatavošanās šodienas spēlei bija kaut kādā veidā īpaša?
Mēs uzmanīgi izanalizējām mūsu iepriekšējo spēli ar "Himki" Eirolīgas ietvaros, detalizēti izskatījām visas kļūdas. Tomēr tik un tā sākumā neizdevās apturēt pretinieka uzbrukumu. Viņi iemeta visu, ko varēja. Toties otrajā puslaikā mēs sākām ievērojami labāk spēlēt aizsardzībā, vairs nelaidām pretiniekus ātrajā uzbrukumā, likām viņiem vazāt bumbu pozicionālos uzbrukumos. Tas arī noveda pie tā, ka pēdējās ceturtdaļas vidū mums jau bija komfortabls pārsvars.

Pēdējās ceturtdaļas gaitā tieši jūs ar saviem precīzajiem metieniem palīdzējāt CSKA veikt izrāvienu...
Es sevi neizceltu. Pirmkārt, puiši nogādāja bumbu man metieniem ērtās pozīcijās. Turklāt viņi arī paši daudz iemeta, piemēram, Kurbanovs. Taču galvenais, ka uzvarējām mēs ne manu precīzo metienu dēļ, bet gan visupirms jau labas aizsardzības dēļ.

Jūs pirmoreiz apspēlējāt "Himki" viņu laukumā pamatturnīrā...
Jā, tas ir zīmīgs brīdis. Deviņus gadus es aizvadīju šajā zālē, tāpēc vienmēr ir ļoti patīkami te atgriezties.

Šodien sevišķi labi nospēlēja krievu basketbolisti. Kāds tam ir iemesls? Mēģinājums pierādīt viens otram savu pārākumu?
Daudzi jau sen visu viens otram pierādīja, esam pazīstami vairākus gadus, kopā spēlējam valstsvienībā. Tas neattiecas tikai uz pavisam jaunajiem puišiem. Mēs vienkārši cīnījāmies par sava kluba godu. Domāju, galvenais iemesls ir tajā.

Vai sevišķu motivāciju spēlei deva janvāra labākā līgas krievu spēlētāja balva?
Mačos ar "Himki" līmeņa komandām nekāda papildus motivācija nav vajadzīga. Lai gan, protams, bija ļoti patīkami, ka līga pamanīja un novērtēja manu sniegumu janvārī.

Vai jums nav sajūtas, ka vietējie līdzjutēji pret jums izturas kaut kā īpaši?
Kad esmu laukumā, tribīnēs esošajiem nepievēršu nekādu uzmanību. Taču balvas saņemšanas brīdī bija patīkami, ka pat himkiešu fani man aplaudēja.

Instagramā jūs nesen izvietojāt fotogrāfiju ar savu virtuālo spēlētāju NBA 2K16...
Nē, nē, nē. Ko jūs! Es nespēlēju PlayStation jau kādus divus gadus, konsole sen jau krāj putekļus kādā no plauktiem, to neslēdzu iekšā. Laikam esmu pieaudzis, jau 30 gadi, jūtu, ka datorspēles vairs nevilina. To fotogrāfiju man atsūtīja paziņas.