VTB Vienotās līgas prezidents atklāj Krievijas klubu budžetus

VTB Vienotās līgas prezidents Sergejs Ivanovs šodien Maskavā speciālā tikšanās laikā ar mediju pārstāvjiem atklāja 10 līgā piedalošos Krievijas klubu budžetus.

Atgādinām, ka budžetu publicēšana līgā spēlējošiem Krievijas klubiem ir obligāta prasība. Saņemtos skaitļus Sergejs Ivanovs, kā ierasts, nosauca un nokomentēja tikšanās laikā ar žurnālistiem. Vislielākais budžets, tāpat kā pagājušajā sezonā, ir CSKA – 1 miljards 836 miljoni 700 tūkstoši rubļu (37,6 miljoni eiro). Tāpat Krievijas bagātāko klubu trijniekā ir arī „Lokomotiv-Kubaņ” (833 miljoni 400 tūkstoši rubļu jeb aptuveni 17 miljoni eiro) un „Himki” (833 miljoni 400 tūkstoši rubļu jeb aptuveni 14 miljoni eiro).
Tālāk seko – UNIKS (550 miljoni rubļu jeb 11,2 miljoni eiro), „Jeņisej” (309 miljoni 488 tūkstoši rubļu jeb 6,3 miljoni eiro), „Ņižņij Novgorod” (279 miljoni 329 tūkstoši rubļu jeb 5,7 miljoni eiro), „Spartak” (259 miljoni 100 tūkstoši rubļu jeb 5,3 miljoni eiro), „Krasnij Oktjabrj” (191 miljons 750 tūkstoši rubļu jeb 3,9 miljoni eiro), „Krasnije Kriļja” (161 miljons rubļu jeb 3,3 miljoni eiro) un „Triumf” (150 miljoni 100 tūkstoši rubļu jeb 3 miljoni eiro).

Tāpat pirmo reizi tika atklāts arī VTB Vienotās līgas budžets – šajā sezonā tas bija 341 miljonu rubļu jeb gandrīz septiņus miljonus eiro liels.

„Nevienā citā Krievijas sportā nav atklāti budžeti,” izcēla Sergejs Ivanovs. „Un mēs to pieprasīsim no visām Krievijas komandām. Visam jābūt caurspīdīgam. Sešu klubu budžeti diemžēl samazinājušies valstī esošās sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ. Ir patīkami, ka ir klubi, kuri ne kapeikas nesaņem no Krievijas budžeta: tie ir CSKA, „Spartak”, „Krasnije Kriļja” un „Ņižņij Novgorod”. Pārējie klubi lielākā vai mazākā mērā saņem naudu arī no valsts maka. Es vienmēr esmu bijis par tādām komandām, kuras nesaņem valsts finansējumu.”

Tāpat līgas prezidents tikšanās laikā ar žurnālistiem atbildēja uz sacensību tuvākajā un tālākajā laikā aktuāliem jautājumiem.

Par balvu fondu:
„Līgas pamata izdevumi ir balvu fonds. Tā ir nauda klubiem. Mūsu līga vienmēr ar to atšķīrās un vilināja. VTB Vienotās līgas klubi saņem lielākas naudas balvas nekā Eirolīgā.”

Par leģionāru limitu:
„Šis jautājums jau sen ir izskatīts, noteikumi tika pieņemti ar vienbalsīgu desmit Krievijas klubu lēmumu balsošanā. Pašā līgā nekādu leģionāru limitu nav un nedrīkst būt. Bet Krievijas komandas nobalsoja par šo limitu, kāds ir tagad: ne vairāk par sešiem spēlētājiem mača pieteikumā un bez jebkādiem ierobežojumiem par to, cik vienlaikus var atrasties laukumā.”

Par līgas debitantu „Krasnij Oktjabrj”:
„Atceros, cik daudz bija smīnu un, atvainojiet, ņirgu, kad mēs pagājušajā sezonā iedevām „Krasnij Oktjabrj” komandai wild-card. Tagad „Krasnij Oktjabrj” jau ir iekļuvis izslēgšanas spēlēs. Taču viņiem ir problēma: pagaidām viņi nepilda pienākumus par jaunas arēnas būvniecību. Jauno arēnu jābūvē ātrāk. Šis klubs ir pilnīgs izņēmums visiem Krievijas noteikumiem. Klubs ir pilnībā privāts – tā īpašnieks ir Dmitrijs Gerasimenko. Par saviem personīgajiem līdzekļiem viņš arī uztur klubu.”

Par līgas Ukrainas klubiem:
„Es nezinu, kas būs ar Ukrainas klubiem „Doņeck” un „Azovmaš”. Mums vēl ir laiks. Domāju, situācija atrisināsies kaut kad tuvāk vasarai. Ceru, ka Ukrainas klubi turpinās spēlēt VTB Vienotajā līgā. Man ir žēl „Doņeck”, kas būtu iekļuvis izslēgšanas spēlēs pat ar trīs zaudējumiem pēdējās spēlēs, ja vien nenotiktu tie neplānotie notikumi. Bet kluba vadība darīja mums zināmu, kāda ir situācija – komandu pameta visi tās vadošie spēlētāji, tā nespēja spēlēt iepriekšējā līmenī, turklāt vēl arī nespēja nodrošināt drošību mājas spēlēs. Žēl, ka tā sanāca. Doņeckā bija laba komanda.”

Par līgas ārzemju klubiem:
„Ārzemju klubi, kuri spēlē mūsu līgā, ar visu ir apmierināti un nav izteikuši vēlmi izstāties no turnīra. Tur ir prātīgi ļaudis, kuri nejauc politiku ar sportu. Es ceru, ka līdz tam nemaz nenonāks. Tās ir pilnībā atšķirīgas lietas – sports un politika.”

Par Slovākijas klubu „Inter”:
„Līgas ģenerāldirektors Andrejs Širokovs tikās ar šī kluba vadību, un viņi izteica vēlmi kļūt par čempionāta dalībnieku jau nākamajā sezonā. Galvenais, kas no viņiem ir nepieciešams, ir finansiālais pieteikums. Bet tādu garantiju pagaidām nav. Savukārt infrastruktūra Bratislavā ir, un tā atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem.”

Par sacensību formātu:
„Teorētiski VTB Vienotajā līgā varētu startēt 22 klubi, un arī tas nebūtu maksimums. No desmit Krievijas klubiem eirokausos spēlē astoņi. Nav iespējams palielināt maču skaitu. Paskaitiet paši: komandas pie mums aizvada 18 mačus regulārajā čempionātā un vēl arī izslēgšanas spēlēs. Plus vēl pa 30 spēlēm Eiropas kausā un Eirolīgā. Ja izspēlēt apļa turnīru, tad būs 38 spēles tikai sezonas gaitā – tas ir daudz. Augstāk par galvu neuzlēksi.”