Perijs Džonss „Himki” klubā. Kā tas būs?

Transfēru laika pakāpeniskais laiks šovasar tika apturēts ar Piemaskavas „Himki” sarūpēto sensāciju. Kamēr vēl nav viss norimies, Ņikita Belogolovcevs speciāli VTB Vienotās līgas mājas lapai pastāstīja, kas ir Perijs Džounss, un kāpēc tas būs interesanti.

***
Pārstartēšana. Tieši tāpēc Perijs Džounss pārcēlās uz „Himki”. Savulaik viens no interesantākajiem NBA talantiem, bijušais „Thunder” un „Celtics” uzbrucējiem VTB Vienotajā līgā mēģinās atjaunot savu iebuksējušo karjeru. Trīs gadu laikā Džounss centās nostiprināties Kevina Duranta un Rasela Vestbruka komandā, bet pagājušajā sezonā palika ārpus pieteikuma Bostonas klubā.
Taču tagad, pēc Entonija Rendolfa aizbraukšanas no Krasnodaras un „Lokomotiv-Kubaņ”, „Himki” jaunpienācējs nopietni pretendēs uz mūsu čempionāta iespaidīgākā garā spēlētāja titulu. NBA, skatieties uzmanīgi!

Priekšvēsture...

Mazliet vēstures. Perijs Džounss dzimis Luiziānā un diezgan ātri nokļuva skautu redzeslokā. Būdams vēl tikai skolēns, viņš nemitīgi bija valsts talantīgāko desmit spēlētāju pulkā. Savā pirmajā gadā Beiloras Universitātē Džounss izcēlās ar iespaidīgu statistiku (13,9 punkti, 7,2 atlēkušās un 1,2 piespēles), tikai komanda negaidīti izgāzās un neiekļuva Marta neprātā. Taču Džounsam tik un tā bija paredzēts drafta pirmais desmitnieks, tomēr viņš daudziem par pārsteigumu nolēma uzkavēties koledžā uz vēl vienu galu, lai „izaugtu kā personība un spēlētājs”. Otrajā sezonā viņa statistika bija praktiski identiska (13,5 punkti, 7,6 atlēkušās un 1,3 piespēles), un vadošo talantu līmenī viņš kotējās tikpat augstu.

Tomēr visas Džounsa cerības, kas bija saistītas ar augstu izvēli draftā (un solīdu līgumu) apbedīja bažas par viņa ceļgala stāvokli. Tāpēc viņš draftā tika izvēlēts ar tikai 28. numuru un nokļuva tikko NBA finālā iekļuvušajā Oklahomistijas komandā.

Likteņa ironija Džounsa karjeru NBA (vismaz pirmo daļu no tās) sabojāja ne tuvu ne traumas. Viņš bija pārāk labs un pārāk slikts vienlaikus. Plusi, kas ļāva viņam dominēt skolā un koledžā, pārvērtās par mīnusiem, kuri, tieši otrādi, neļāva viņam atrast savu vietu NBA. Džounss, kurš pieradis spēlēt daudz un uzņemties iniciatīvu, nokļuva komandā, kur viņa pozīcijā sākumsastāvā spēlēja Kevins Durants un Seržs Ibaka. Arī aktīvajā rotācijā viņam neizdevās nokļūt: Džounsam nebija kādas konkrētas iemaņas, kas padarītu viņu par labu lomas spēlētāju. Viņš it kā visu darījas neslikti (sakarīgi meta, neizgāzās aizsardzībā, labi kustināja bumbu), taču neko no tā viņš neprata elites līmenī.

Tā visa rezultātā savu līdz šim labāko sniegumu viņš demonstrēja īsu brīdi NBA trešās sezonas laikā, kad Duranta (un vēl puses sastāva) savainojumi katapultēja Džounsu uz starta piecinieku. Atbilstoši mazāk vērīgo līdzjutēju radītajiem mītiem un leģendām, Perijs tobrīd spēlēja pa trīsdesmit punktiem, taču patiesībā šāda spēle viņam profesionālā līmenī bijusi tikai viena.

2014./2015. gada sezonas pirmajās piecās spēlēs vien Džounss vidēji spēlē guva 15 punktus, realizējot 45,7% metienus no spēles un 33,3% trīspunktnieku. Tālāk bija atkal trauma, pēc kā Džounss vairs neatgriezās tajā pašā līmenī.
Bez augstas konkurences un savainojumiem Perijam NBA traucējam arī nemitīgas neskaidrības par viņa p[ozīciju. Viņš ieradās līgā kā garš (211 cm) un kustīgs spēlētājs ar metienu, kurš uz papīra spēj spēlēt vismaz divās pozīcijās. Taču realitātē (kā tas diemžēl nereti notiek) viņš nespēja iekļauties nevienā. Džounss regulāri nepaguva kājās izsekot līdzi vieglajiem uzbrucējiem, bet spēka uzbrucēji viņu postā izstumdīja apmēram tikpat vienkārši kā pakaramos priekštelpās. Lai kļūtu par spēcīgu izretinošo uzbrucēju, Perijam pietrūka stabila metiena. Oklahomsitijas komandā līdz zināmam bīrdim bija gatavi gaidīt viņa potenciāla atvēršanos. Vietējā presē pat izskanēja dīvaina doma, ka tā brīža treneris Skots Brukss gatavo no Džounsa universālo ieroci pret Lebronu Džeimsu. Sak, ir kāds ātrums, plašs roku atvēziens (pamēģini tādu nomētāt), bet postā jau nu kaut kā palīdzēs citi. Taču galu galā nekāda Lebrona-apturētāja, kādu tur paredzēja, tā arī nesagaidīja, bet jauniešiem pārpildītajā Bostonā nākamajā sezonā neatradās pat vietas pieteikumā...

Pie zvaigznēm?

Teksta pašā sākumā es ne bez iemesla apspēlēju ziņu skumīgo noskaņu, atceroties par Entoniju Rendolfu. Tie patiešām ir spēlētāji ar ļoti līdzīgiem likteņiem: labas perspektīvas sākumā, neskaidras pozīcijas NBA, neauglīgi centieni iekļūt rotācijā, pārcelšanās uz Krieviju. Un te Džounsam ir viss, lai vismaz atkārtotu priekšgājēja panākumus. Kad „Himki” ģenerāldirektors Pāvels Astahovs par savu jaunpienācēju sacīja standartfrāzi, ka šis spēlētājs būs lietderīgs vairākās pozīcijās, viņš neliekuļoja. Skaidrs, ka lielāko spēles daļu Džounss spēlēs ceturtā numura pozīcijā, taču tai pat laikā viņš spēs izsekot līdzi praktiski jebkuram Eiropas trešajam numuram, ja „Himki” nolems spēlēt ar smago piecinieku, un aizmukt no jebkura centra, ja tiks izmēģināts īsais piecinieks. Mazāk atlētiskā (neviens taču necentīsies to apstrīdēt?) Eiropas basketbolā Džounss vairs nebūs „pārāk lēns, bet pārāk viegls”, bet tieši otrādi – „pietiekami spēcīgs un ļoti ātrs”. Turklāt viņš atkal varēs neaprobežoties ar šaura profila lomu, bet pārādīs visu savu potenciālu: tālmetienu, caurgājienu, un reizēm pat kļūst par saspēli vadošu uzbrucēju, neaizmirstot par metienu bloķēšanu.

Eiropā ir grūti veidot komandu ilgam termiņam. Sastāvi mainās teju katru gadu, un šis process tikai pastiprināties pēc tam, kad NBA sāka mētāties ar naudu par jebkuru, kurš spēj iemest bumbu grozā vismaz dažas reizes. Šādā situācijā ir ļoti grūti runāt par komandas stiliem un stratēģijām, un vēl jo vairāk – par franšīzes spēlētājiem. Tomēr „Himki”, pirms gada parakstot līgumu ar Alekseju Švedu, nopietni pieteicās uz to, lai Piemaskavā parādītos jauns stūrakmens, ap ko būvēt komandu, bet pēc tam arī visu organizāciju. Kamēr „Himki” ir Šveds, viņi ir nolemti tam, lai skrietu superātri, mestu daudz un būtu skaistāko epizožu topos bieži pārstāvēti. Atliksim pagaidām retoriskos jautājumus par šādas stratēģijas spēju izcīnīt trofejas, taču divus secinājumus varam izteikt droši arī tagad: tādām komandām patīk un ļoti piestāv spēlētāji, kāds ir Perijs Džounss.

Ņikita Belogolovcevs