Jevgeņijs Baburins:
„Ņižņij” vienmēr liec savu līniju

Sekojot CSKA, „Himki” un „Lokomotiv-Kubaņ” Ņižņijnovgorodā zaudējumu piedzīvoja vēl viens favorīts – UNIKS. Par komandas fenomenu, Ainara Bagatska uzstādījumiem, play-off tuvumu un leopardu – līgas talismanu Bubas vārdā – intervijā mūsu mājas lapai stāstīja „Ņižņij Novgorod” aizsargs Jevgeņijs Baburins.

„Pēc spēles ar UNIKS nekādu īpašu emociju nav,” atzina Baburins. „Mēs uzvarējām, un tas ir svarīgākais. Esmu apmierināts tieši tikpat lielā mērā kā pēc citām uzvarām. Sākumā daudz kas nesanāca. Pretinieks izvirzījās vadībā un droši vien līdzjutēji jau domāji, ka būs sagrāve. Taču mums izdevās savākties, parādīt raksturu. Sākām cīnīties par katru bumbu, un kaut kas sāka arī sanākt...”

17 punktu pārsvars UNIKS komandai pirmajā puslaikā bija skaidrojams ar teicamu sniegumu kazaņiešu izpildījumā vai „Ņižņij” vienkārši nespēja uztaustīt savu ritmu?
Visupirms jau jāuzslavē pretinieki. Kazaņieši vareni izanalizēja mūsu kombinācijas, labi spēlēja aizsardzībā. Savukārt mēs neiemetām savus metienus, tāpēc arī guvā tikai 28 punktus pirmajā puslaikā. Savukārt UNIKS iemeta 42 punktus, kas principā viņiem ir normāli. Varbūt mazliet nebijām gatavi tik ciešai aizsardzībai, kaut kur paļāvāmies uz metieniem, kurus neiemetām.

Ko teica Ainars Bagatskis puslaiku pārtraukumā?
Neko īpašu viņš nepateica. Prasīja izdarīt to, ko mēs parasti darām – atdodam visus spēkus, neskatoties uz rezultātu. Pēc pārtraukuma mums sāka krist metieni un mēs, lai arī tikai pagarinājumā, spējām pārsniegt 90 gūto punktu robežu. „Ņižņij” vienmēr liec savu līniju.

Kādas domas bija galvā, kad Hoakims Koloms stājās uz soda metienu līnijas pamatlaika beigās?
Mēs jau saskārāmies ar tādu situāciju spēlē pret CSKA. Protams, bija nepatīkamas emocijas. Viss noveda pie papildus piecām minūtēm, citādi mēs jau agrāk būtu svinējuši panākumus un devāmies mājup.

Visi četri vadošie Krievijas klubi Ņižņijnovgorodā cieta zaudējumus. Kā izdodas apspēlēt līderus?
Mums ir ļoti labi līdzjutēji, kuru priekšā mēs vienkārši nevaram atļauties spēlēt slikti. Un pat ja pavadām ne pārāk labu pirmo puslaiku, kā šodien, tad otrajā cenšamies reabilitēties līdzjutēju priekšā un paši sev. Mēs vienmēr cīnāmies līdz beigām un līdzjutēji par to mums pateicas pēc spēlēm.
Runājot par uzvarām pār līderiem, varbūt tās ir kādas problēmas viņu pusē? Nepietiek noskaņošanās, piemēram. Domā, ka iznāks laukumā un gūs vienkāršu uzvaru. Taču galu galā katru gadu kāds no līderiem Ņižņijnovgorodu pamet tukšām rokām.

Izslēgšanas spēlēs pēc kā tāda diez vai kāds gribēs spēlēt pret „Ņižņij Novgorod”...
Paskatīsimies! Izslēgšanas spēlēs vēl jāiekļūst.

Vai treneris var kaut kā īpaši noskaņot spēlēm pret līderiem?
Nē. Vienmēr darbojamies pēc viena un tā paša scenārija. Nekā īpaša. Ja paskatāmies uz rezultātiem, varam uzveikt līderus un zaudēt komandai, kas turnīra tabulā ir zemāk par mums. Nezinu, no kā tas ir atkarīgs. Laikam esam tāda komanda.

VTB Vienotās līgas simbols – leopards Buba – nosaukts jūsu vārdā un dzīvo Tālajos Austrumos. Cik liela varbūtība, ka tiksities?
(smaida) Nu, dzīvē mums diez vai sanāks satikties. Viņš tomēr mīt rezervuārā. Taču mana sieva seko leopardiem feisbukā un nesen uzrakstīja lūgumu parādīt tieši Bubu, un viņai atsūtīja video ierakstus. Bija interesanti.