Īsts derbijs. Kā “Avtodor” pagarinājumā uzvarēja “Ņižņij Novgorod”

Volgas derbijs bija īsta rota otrajā spēļu nedēļā. Bezkompromisa cīņa lika komandām spēlēt papildus piecas minūtes, kur “Avtodor” spēja pārspēt “Ņižņij”. No malas varēja rasties iespaids, ka šis panākums saratoviešiem tika sarūpēts ar Džeremija Čepela un Džerfrija Bruksa individuālo meistarību. Par abiem kopā viņi guva visus 13 mājinieku punktus pagarinājumā. Taču, izskatot rūpīgāk, mēs ieraudzīsim, ka ne viss ir tik viennozīmīgi.

Tradicionālajā rubrikā “Spēles analīze” Konstantīns Kučers pierāda, ka komandas darbību “Avtodor” uzbrukumā bija ne mazāk kā individuālu, un ka saratoviešu atkarība no Malkolma Armsteda ir relatīva, taču ne absolūta.

Pagarinājumā saraotovieši ieguva iniciatīvu jau no pirmā uzbrukuma. Tā uzbrukuma aktīvā fāze sākās ar Bruksa ieskriešanu no perimetra zem groza.

Tobrīd Čepels uzlika atbloku Viktoram Radam, kurš sedza Bruksu.

Šie manevri viesu aizsardzību iedzina īstā strupceļā. Maksims Grigorjevs un Viktors Rads apjuka piesegšanas nolūkos, un uzreiz divi “Avtodor” spēlētāji palika brīvi uz perimetra.

Piespēle sekoja Čepelam, un viņš, noķerot pretkustībā Grigorjevu, viegli aizmuka pretī grozam. Tur komandas biedrus piesedzošais Kaspars Bērziņš aprobežojās ar pasīvu aizsardzību.

Nākamajā uzbrukumā mājinieki izmantoja kombināciju ar izskriešanu no aizsega. Brukss izmantoja Trevisa Petersona palīdzību un izrāvās brīvā vietā.

Tai pat laikā viņa sedzējs Rads pamatīgi iestrēga atblokā.

Kad Viktors turpināja pakaļdzīšanos, viņš tik un tā paspēra pāris soļus līdz savam sedzamajam un ļāva viņam izpildīt diezgan brīvu metienu.

Arī trešais rezultatīvais uzbrukums sekoja pēc kombinācijas ar izskriešanu no aizsega. Smailē šoreiz bija jau Čepels. Atšķirībā no iepriekšējās epizodes Džeremijs nesāka mest uzreiz. Viņš nogaidīja, nopauzēja, lika soda laukumu sargājošajam Bērziņam attālināties no sevis uz noķēra uz muguras savu sedzēju Grigorjevu.

Pēc tam Čepels arī veica rezultatīvu izrāvienu. Apturēt viņu ņižņijnovgorodieši nu varēja tikai ar pārkāpumu.

Nākamajā uzbrukumā varoņu lomās iejutās iepriekšējie varoņi. Čepels ar pikenrolu draudēja, tāpēc piesaistīja sev papildus uzmanību.

Savukārt Petersons laicīgi apgriezās, ar vienu ksutību aiz sevis atstājot uzreiz divus pretspēlētājus. Pēc tam viņš turpināja uzbrukumu ar piespēli stūrī Bruksam.

Ar to Petersons neaprobežojās. Pietuvojies grozam, uzbrucējs presmīgi ieņēma pozīciju, uzlika muguru pretiniekiem un tādā veidā šķērsoja Bruksam ceļu pret grozu.

Džefrijam atlika vien aizmukt no Bērziņa, ko viņš viegli arī izdarīja.

Un tikai saratoviešu piektajā uzbrukumā pagarinājumā mēs redzējām klasisku izolāciju. Brūkss nospēlēja viens pret vienu ar Semjonu Antonovu un iemeta būtībā uzvaras metienu.

Jā, pašreizējā “Avtodor” galvenā zvaigzne ir meistars uz visām rokām – Malkolms Armsteds. Taču arī bez viņa aktīvas līdzdalības voldzinieki ir bīstami pretinieki. Jau tagad Čepels, Brūkss un Petersons demonstrē augstu individuālo meistarību un teicamu savstarpējo sapratni. Turklāt viņi šķietami vienkāršas kombinācijas pārvērš par efektīvu ieroci. 

Konstantīns Kučers