Paparaci sapnis. Romāna Skvorcova blogs

Atkailināt rakstītāja nervu Rīgā ir patīkami un viegli. Vecpilsētas atmosfēra sniedz iedvesmu, tās ielu dīvainie izlocījumi ievirza sižeta pavērsienos. Tādā noskaņojumā pat pamatturnīra spēle starp diviem klubiem, kuri netiek play-off (vismaz pagaidām) sola piedzīvojumus, kuru dēļ ir vērts ziedot piedzīvojumus mājās un sēsties lidmašīnā.

Rīga salutē jūsu komentētājam ar vieglu snigšanu. Amizantā taksiste ar apburošu vārdu Santa Marija Terēze brīnās par nevēlēšanos tādā laikā pastaigāties, ieskatās savā telefonā laika prognozēs un pārliecinoši paziņo, ka pēc stundas snigšana beigsies.
- Jums vai tad ir aerotaksis? Kam jums vajadzīga tik jaudīga meteostacija?
- Nu, piemēram, lai zinātu, kad mazgāt mašīnu.
- Lai arī kad jūs to nomazgātu, līt sāks piecas minūtes vēlāk...

Pēc piecdesmit astoņām minūtēm snigšana beidzas, it kā to izslēgtu ar kādu slēģi. Laba aplikācija. Noteikti ielādēšu sev tādu pašu.

Diemžēl cilvēce vēl nav izgudrojusi tādu aplikāciju, kas spētu precīzi paredzēt „Krasnij Oktjabrj” spēlējošā prezidenta nākšanu laukumā savas komandas sastāvā. Tāpēc satraukums par rubrikas „Inside the Game” sižeta likteni bija iespaidīgs. Protams, bija arī rezerves variants, taču nav vēlmes iet uz kompromisu, kad uz ierosinājumu piedalīties atbildē saņem: „Romič, vai tu esi prātu zaudējis?! Es taču tur TĀ sarunāšu...”
Par laimi, uz spēli ar VEF Dmitrijs Gerasimenko tomēr atlidoja. Un uzreiz pieaicināja mūsu operatorus uz savas komandas ģērbtuves nofilmēšanu stundu pirms spēles sākuma. Maksimāla atklātība ir paparaci sapnis...

Ne uzreiz izdevās piestiprināt mikrofonu spēlējošajam prezidentam. „Man taču ir jāiesildās!” viņš teica, un iesākumam pamētāja trīspunktniekus, sacenšoties ar Alekseju Zozuļinu, pēc tam padalījās ar spēles redzējumu ar savas komandas leģionāriem, aprunājās ar vienu no VEF jaunajām zvaigznītēm, apsprieda taktiku ar treneru štābu... Mūsu filmēšanas grupa tvēra visu, kas bija pieejams bezskaņas režīmā.

15 minūtes pirms spēles sākuma mūsu operators ar komandas ārsta palīdzību tomēr pārvērta Gerasimenko par slēpto aģentu.
„Es nepārkāpju reglamentu?” painteresējās Dmitrijs.
Līgas ģenerāldirektora vietnieks Aleksandrs Fedotovs, kurš bija klātoesošs spēlē, gan sarauca pieri, tomēr deva zaļo gaismu.

Iesākumā šķita, ka ar mikrofonu mēs pasteidzāmies. Gerasimenko klusu izteiktā priekšā teikšana itin viegli pārspēja troksni, ko veidoja VEF kluba līdzjutēji. Sadzirdēt, ko viņš domā par dažiem tiesnešu lēmumiem, varēja pat no bufetes.

Drīz vien mēs sākām satraukties ne pa jokam – Dmitriju izlaida laukumā, un viņš tajā metās iekšā ar dārgi maksājošu aprīkojumu. Tomēr ārsts nepaskopojās ar plāksteri, lai tai iekārtai nodrošināt drošu sargu. Sēžot tribīnēs, mēs varējām tikai minēt, kas notiek ēterā, taču visu austiņās dzirdējušā operatora platais smaids tā vien liecināja, ka iedziļināšanās spēles iekšienē izdevusies ne pa jokam.

Kas no tā visa iznācis, skatieties jau tuvākajā laikā video rubrikas „Inside the game” jaunākajā sižetā.
Bet, runājot par spēli Rīgā, pieļauju, ka Gerasimenko un viņa „Krasnij Oktjabrj” nevar vainot veiksmes trūkumā VTB Vienotās līgas filmēšanas grupu. Esot iedzinējos trešajā ceturtdaļā ar 25 punktiem, volgogradieši paveica nelielu brīnumu: likvidēja deficītu un pēdējās sekundēs izrāva uzvaru. Savam spēlējošajam prezidentam par prieku (starp citu, Gerasimenko izcēlās ar precīzu metienu no spēles). Un par milzu sarūgtinājumu Rīgas kluba talismanam Pandai.

Romāns Skvorcovs,
Matč TV komentētājs