Miko Koivisto:
Atgriezos „Bisons”, lai spēlētu VTB līgā

Sekojot divu uzvaru sērijai somu „Bisons” iejaucās cīņā par astoto vietu, kas dod tiesības spēlēt play-off turnīrā. Viens no kluba līderiem Miko Koivisto intervijā mūsu mājas lapai pastāstīja par gaidāmo maču ar CSKA, bijušo komandas biedru Universitātes komandā Kailu Hainsu, savu neparasto iesauku, uzvarām Somijas izlases sastāvā un par to, kā „Bisons” uzkāpa uz panākumu ceļa.

„Bisons” iesāka jauno gadu ar divām uzvarām, bet pēdējos astoņos mačos kopā guva piecas uzvaras. Komanda ir uz panākumu ceļa?
Jā, beidzot svinējām pirmo izbraukuma uzvaru šosezon, bet mājās mēs vienmēr spēlējam diezgan pārliecinoši. Panākuma noslēpums ir vienkāršs – mēs izpildām trenera norādījumus, un tas palīdz uzvarēt.

Kuru no komandas biedriem varat izcelt?
Mums ir laba rotācija, katrs veic savu ieguldījumu un spēj gūt punktus, kad tas vajadzīgs. Protams, ļoti svarīgs komandai ir Martins Zeno – viņš ir mūsu galvenais snaiperis un uz viņu koncentrējas pretinieku aizsardzība.

Šī ir jūsu pirmā sezona VTB Vienotajā līgā. Kā vērtējat čempionāta līmeni?
Līga ir ļoti spēcīga – man patīk spēlēt šādā līmenī. Mēs tiekamies ar Eiropas spēcīgākajām komandām. Vēl viena čempionāta īpatnība ir daudzie pārlidojuimi, kas dod komandai pārsvaru un iespēja pacīnīties ar praktiski jebkuru pretinieku.

Ar kuru no komandām „Bisons” klājās visgrūtāk?
Domāju, tas ir CSKA, „Himki”, UNIKS un „Lokomotiv-Kubaņ”, neskatoties uz to, ka mēs viņus apspēlējām savā laukumā.

Svētdien Somijā ieradīsies līgas pašreizējais čempions CSKA. Vai var teikt, ka tā spēle jums būs vissarežģītākais pārbaudījums pašu laukumā?
Jā, domāju, ka CSKA ir pašlaik labākā komanda Eiropā. Mums tas ir izaicinājums. Nekāda spiediena uz komandu nebūs, mēs centīsimies parādīt savu labāko sniegumu. Vienkārši dosimies laukumā un baudīsim spēli pret Eiropas labākajiem basketbolistiem.

Laukumā jūs tiksities arī ar saviem bijušajiem komandas biedriem no Ziemeļkarolīnas Universitātes komandas laikiem – Kailu Hainsu. Kāds viņš bija spēlētājs koledžā?
Kails bija un ir neticams spēlētājs. Es vienmēr brīnos, kā viņš paveic visas tās lietas laukumā. Viņš vienmēr atviegloja man uzdevumu, jo viņu bieži apturēt mēģināja pa diviem un trīs spēlētājiem. Ikdienas dzīvē Hainss ir ļoti vienkāršs komunikācijā, jautrs puisis. Man patika daudz spilgtu atmiņu par koledžā pavadītajiem gadiem.

Kāpēc jūs nolēmāt doties mācīties uz spēlēt ASV?
Kā students es vēlējos aizbraukt uz ASV apmaiņas programmā tikai uz vienu gadu, taču tā sanāca, ka es tur paliku uz sešiem gadiem. Daudz lietu sakrita. Tagad esmu laimīgs, ka viss izvērtās tieši tā.

Jums universitātē bija iesauka „La bomba no Loimā”. Kā tikāt pie tādas?
Ha-ha-ha, tas notika 2011. gada Eiropas čempionātā. Es centos palaist „bombu” Huana Karlosa Navarro stilā, taču sanāca „klusais” metiens. Izskatījās ļoti amizanti, un viens no maniem kluba biedriem deva man tādu iesauku. Tā man pielipa. Tas jau tikai tāds joks vien bija, bet man patīk.

Pēdējās trīs spēlēs gūstat vairāk par 10 punktiem, realizējot tālmetienus ar ļoti labu procentu (50 – aut. piez.). Kāpēc tagad tā sanāk?
Mēs sākām gūt daudz punktu ātrajos uzbrukumos. Man radās brīvu metienu iespējas praktiski bez pretestības. Tas viss ir komandas darbs uzbrukumā, kas sāka dot rezultātu. Rudenī man bija problēmas ar metienu, ceru, ka tā jau ir pagātne.

Pagājušajā spēlē pret „Vita” iemetāt neticami metienu praktiski no laukuma vidus. Vai jums bieži sanācis kas līdzīgs?
Teikšu godīgi – man paveicās. Precīzu nepateikšu, taču līdz tam tādus metienus biju iemetis kādu reizīti vai divas.

Ja atceramies visu jūsu karjeru, kura spēle bija jums visveiksmīgākā?
Uzreiz prātā nāk uzvaras ar Somijas izlasi. Droši vien šajā ziņā visvairāk atmiņā iespiedies 2013. gada Eiropas čempionāts Slovēnijā. Mēs apspēlējām Turciju, Krieviju, Grieķiju un Zviedriju pirmajā kārtā. Mūsu fani bija laimīgi.

Pēc tam jūs nolēmāt aizvadīt vienu sezonu Eiropā. Kādas atmiņas palikušas par to laiku?
Jā, vispirms es izmēģināju savus spēkus Turcijā „Gazientep” sastāvā. Tā bija interesanta pieredze. Mums tosezon bija patiešām spēcīga komanda – mēs apspēlējām „Galatasaray” un iekļuvām Izaicinājuma kausa Final Four kārtā. Tikpat tālu biju ticis arī ar citu savu komandu Eiropā – vācu „Skyliners”. Taču tad mani vajāja traumas, kuru dēļ es spēlēju gaužām maz. Tad nu es nolēmu atgriezties „Bisons”, ar šo klubu man ir ļoti daudz labu atmiņu. Viens no izšķirošajiem faktoriem bija tas, ka „bizoni” spēlē VTB Vienotajā līgā.

Gregs Gibsons vada „Bisons” jau vairākus gadus. Droši vien arī viņš ietekmēja jūsu izvēli atgriezties spēlēt Somijā?
Jā, mēs ar Gregu sen esam pazīstami. Tas ir tāds trenera tips, kurš ieklausās savos spēlētājos, uzticas tiem. Man tas vienmēr dod papildus spēku.