Vjačeslavs Zaicevs:
Kad metu grozā no augšas, nepamanu pretinieku

Volgogradas „Krasnij Oktjabrj” pārdzīvoja ievērojamas sastāva izmaiņas un nu atkal ir gatavs cīnīties par vietu izslēgšanas spēlēs. Viens no VTB Vienotās līgas efektīgākajiem spēlētājiem Vjačeslavs Zaicevs tagad vairs ne tikai priecē līdzjutējus ar satriecošiem dankiem, bet arī ir laukumā spēļu svarīgākajos brīžos.
Intervijā mūsu mājas lapai viņš pastāstīja par savu jauno lomu, lidojumiem virs groza, virtuālo VTB Vienotās līgas danku konkursu un „Krasnij Oktjabrj” jautrāko leģionāru.

„Ķrasnij Oktjabrj” pieredzēja pārbūvi, par pusi atjaunojot sastāvu. Kādas palikušas atmiņas par to laiku, kad komanda spēlēja bez leģionāriem?
Nebija viegli, mēs cīnījāmies, dažās spēlēs varējām pat aizķerties. Tajā pašā spēlē ar „Astana” piekāpāmies tikai galotnē. Taču uzskatu, ka varēja nospēlēt arī mazliet labāk un svinēt vairākas uzvaras. Vismaz iespējas to paveikt mums bija.

Janvārī, papildinoties ar jaunpienācējiem, „Oktjabrj” uzvarēja divreiz pēc kārtas un pietuvojās play-off zonai. Vai jums ir pa spēkam apsteigt „Ņižņij Novgorod”?
Protams, ka pa spēkam. Centīsimies uzvarēt katrā spēlē. Neuzskatu, ka mēs esam ar kaut ko vājāki par komandām, kuras pašlaik ir play-off zonā. Turklāt mums tagad ir kaujas sastāvs: katrā pozīcijā un labi spēlētāji.

Nesenajā spēlē pret „Jeņisej”, esot iedzinējos ar 19 punktiem, „Krasnij Oktjabrj” izdevās iespaidīgi atspēlēties. Kā tas bija iespējams?
Vispirms nevarējām savākties: varbūt pārlidojuma dēļ, varbūt vēl kādu citu iemeslu dēļ. Tāpēc viss mainījies, treneris atrada pareizos vārdus. Pateica, lai nepieļaujam tik muļķīgas kļūdas, nestrīdētos ar tiesnešiem, spēlētu, kā protam. Tas mūs motivēja: mēs sākām ciešāk spēlēt aizsardzībā, sāka šis tas padoties uzbrukumā, un tā pamazām atgriezāmies spēlē.

Vai bija patīkami atgriezties Krasnojarskā pēc tik daudzām sezonām „Jeņisej” kreklā?
Protams! Es satiku senus draugus, mani labi sagaidīja līdzjutēji: aplaudēja pirms spēles.

Šajā spēlē jums padevās ļoti efektīgs danks, kas iekļuva nedēļas skaistāko epizožu pulkā. Vai to var saukt par vislabāko jūsu kolekcijā?
Jā, tā droši vien ir. Tas danks bija visefektīgākais. Mani centās nosegt veseli divi garie spēlētāji, taču es izlauzos.

Vai kopējat kāda stilu vai arī viss notiek improvizācijā?
Es to vis nesauktu par improvizāciju. Ja sanāk labi atsperties un izlekt, tad rezultāts ir skaists. Kad metu grozā no augšas, neliekos ne zinis par pretiniekiem, tāpēc bieži sanāk danki ar pretestību, un tādi tiek vērtēti dubultā.

Ko jūs uzaicinātu uz iedomātu VTB Vienotās līgas danku konkursu?
UNIKS komandā augstu lec Letevius Viljamss. Mums Džefersons vareni danko. Viņš tikai nesen iertadies, taču, domāju, ļaudis vēl redzēs, uz ko viņš ir spējīgs. Valērijs Lihodejs ik pa laikam skaisti danko. Man šķiet, Aleksejs Šveds arī augstu lec. Kopumā var sapulcēt visai labu sastāvu.

Kurš ir jūsu mīļākais dankotājs mūsdienu basketbolā?
Patiesībā tāda viena mīļākā nav. Bleiks Grifins varbūt... Deandrē Džordans... Kā viņi danko pāri pretspēlētājiem – tas ir vienkārši ārprāts! Ļoti interesanti vērot tādas epizodes „Clippers” spēlētāju izpildījumā. Lai gan tagad NBA ir ļoti daudz spēlētāju, kuri danko. Man liekas, ka zināmās situācijās jau jebkurš var dankot pāri kāda rokām.

Kāda loma jums vairāk patīk laukumā – līdera, kā tas ir „Krasnij Oktjabrj” klubā, vai lomas spēlētāja statuss kā „Jeņisej”?
Protams, ka tā, kas ir tagad – viena no „Krasnij Oktjabrj” līderu loma. Kad treneris tev uzticas, tu to jūti, nebaidies zaudēt bumbu. Kad ir rīcības brīvība, uzreiz spēlē citādi. Citā situācijā tu vienmēr domā, ka tevi uzreiz nomainīs, ja kļūdīsies. Pavisam citas sajūtas laukumā.

Kad jūs sapratāt, ka basketbols kļūs par jūsu profesiju?
Jau no pirmās klases sāku nodarboties ar basketbolu. Līdz tam es apmeklēju futbola treniņus pāris reižu, biju arī mūzikas pulciņā. Basketbols man uzreiz iepatikās un, būtībā, tā arī sākās mana karjera. Mums bija daudz sacensību: braucām uz Latviju, Igauniju, Somiju – tas viss bija netālu no Sanktpēterburgas. Spēlēju neslikti, 14 gadu vecumā pārcēlos uz „Adamant”, bet pēc tam vienu sezonu nospēlēju „Spartak” jauniešu komandā. Tad mani arī pamanīja un uzaicināja uz „Himki”.

„Krasnij Oktjabrj” pēdējās sezonās spēlēja daudz dažādu leģionāru. Kurš palika atmiņā vislabāk? Kurš bija visjautrākais ģērbtuvē?
Visvairāk atmiņā palika Džahuans Džonsons: viņš bija ļoti efektīvs spēlētājs. Bez visjautrākais ģērbtuvē bija Tonijs Mitčels.

Jums šī ir jau piektā sezona līgā. Kā šī atšķiras no pārējām?
Man ir jauna un svarīga loma klubā. Runājot par pašu līgu, visas komandas šosezon ir ļoti labi nokomplektētas, būs īsta cīņa par play-off. Var atcerēties arī skaļas pārejas, piemēram, tā paša Šveda pievienošanos „Himki” rindām. Kad cilvēki atbrauc no NBA, tas vienmēr nāk par labu čempionātam.