Kā UNIKS pagarināt finālsēriju?

Finālsērijas pirmajās divās spēlēs UNIKS neizdevās pārspēt CSKA. Tomēr Jevgeņija Pašutina padotie pierādīja, ka nav statisti duelī pret Eiropas labāko komandu. Pašlaik sērija pārceļas uz Kazaņu, kur mājinieki centīsies revanšēties. Konstantīns Kučers rubrikā “Spēles analīze” izceļ UNIKS galvenos trumpjus, kas varētu palīdzēt komandai panākt lūzumu sērijā.

Trīspunktnieki
CSKA aizsardzība finālsērijā koncentrēja uz Lengforda un pašu soda laukuma nosegšanu. “Armijnieki” zemu nosēžas pie sava groza un atdod UNIKS komandai daudz vietas uz perimetra.

Savukārt kazaņieši neslikti kustina bumbu uz perimetra. Lielāko daļu trīspunktnieku šajā sērijā viņi iemet bez pretestības.

Maskavā tālmetienu realizācijas procents viesiem nebija tas labākais. Taču Kazaņā savi grozi var palīdzēt UNIKS snaiperiem.

Lengfords
Pastiprināt spēli uzbrukumā kazaņieši var, paaugstinot savas galvenās zvaigznes un pamatturnīra rezultatīvākā spēlētāja Kīta Lengforda efektivitāti. Finālsērijas pirmajās spēlēs amerikānis tikai epizodiski atgādināja pats sevi. Vairumā gadījumu viņš darbojās taisnveidīgi, centās viens pret vienu apspēlēt sedzēju.
Dimitris Itudis pret pretinieku līderi izlika Demetrisu Nikolsu. Uzbrucēja neļāva sevi apspēlēt kājās. Un arī mest Lengfordam nācās ar augstu trajektoriju. Un tas viņa metienu precizitāti ietekmēja ne tai labākajā veidā.

Divās dienās pirms trešās spēles UNIKS treneru korpuss droši vien ieviesīs sava līdera spēlē. Variantu nav nemaz tik maz. Var provocēt “armijniekus” uz nelīdzvērtīgu sedzamo maiņu, pēc kurām Lengfordu segt vajadzētu CSKA mazajiem spēlētājiem. Fridzonu, Džeksonu un Higinsu Lengfords pirmajos mačos apspēlēja diezgan pārliecinoši.

Tāpat var regulāri izmantot kombinācijas ar Kīta izvešanu metiena pozīcijā.

Turklāt Lengfordu vēl biežāk var izmantot arī kā piespēlētāju. Viņš prot sev piesaistīt vairāku pretinieku uzmanību un tādā veidā atbrīvot no sedzēja savu komandas biedru.

Pikenroli
Lengforda tālmetieni un izolācija ir bīstami perspektīvā, bet pikenroli kazaņiešiem strādā neslikti jau tagad. “Armijnieki” izmēģināja dažādus aizsardzības modeļus, taču neviens no tiem tiktāl vēl nav strādājis 100% droši. Tāpēc UNIKS pikenroli būs visai efektīvi arī gaidāmajās spēlēs. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Jevgeņija Pašutina rīcībā ir gan dažādi saspēles vadītāji (Ponkrašovs un Koloms), gan arī prasmīgi centri (Parahovskis un Viljamss).

Atlēkušās uzbrukumā
Pirmās divas spēles apliecināja kazaņiešu pārākumu gabarītos. Tas izpaudās arī cīņā par atlēkušajām bumbām. Sevišķi pamanāms tas bija otrajā mačā. Tad UNIKS pie pretinieku groza savāca par 40% vairāk atlēkušo (19 no 34 – 42,2%). Daļa no tām pārvērtās gūtos punktos.

Aizsardzība pret pikenroliem
Pirmajās divās spēlēs Pašutina padotie neļāva sajust metienu sarkanzilo līderiem De Kolo un Teodosičam. Toties problēmas sagādāja “armijnieku” pikenroli. Hainss un Korobkovs guva vieglus punktus no groza apakšas. Otrās spēles gaitā kazaņiešiem izdevās tomēr atrast pretindi Maskavas kluba centriem. Viņus glāba piesedzēju biezoknis zem groza.

Jā, tāda taktika dāvāja sarkanzilajiem brīvību uz perimetra, taču viņi ne vienmēr paguva nogādāt bumbu brīviem snaiperiem.

Mājas sienas
Sērija ar “Zenit” parādīja, ka UNIKS komandai sava laukuma priekšrocības ir nozīmīgs faktors. Maskavā Pašutina padotie izskatījās cienījami, tomēr viņu spēlē trūka emociju. Kazaņā tribīnēs valdošais troksnis šo trūkumu, jādomā, novērsīs. Mājinieki jau noticēja, ka var apspēlēt CSKA. Savukārt līdzjutēji dos viņiem papildus spēkus. Ar to grūdienu viņiem vajadzētu pietikt, lai pagarinātu finālsēriju.

Konstantīns Kučers