Nestandarta veidā. Kā „Ņižņij” uzvarēja „Himki” komandu galotnē

Pamatturnīrs uzņem apgriezienus, bet „Ņižņij Novgorod” kļūst par īstu autoritāšu biedu. Pēc uzvaras pār pašreizējo čempionu CSKA Ainara Bagatska padotie pārspēja arī vicečempionu – Piemaskavas „Himki”. Lielāko spēles daļu voldzinieki bija iedzinēju lomās, tomēr pēdējās sekundēs prata nosvērt svara kausus savā labā.
Tradicionālajā rubrikā „Spēles analīze” Konstantīns Kučers izceļ svarīgākos aspektus mača galotnē, kas ļāva ņižņijnovgorodiešiem izraut uzvaru no favorīta rokām.

Akcents uz Tairīzu Raisu
Viesu sastāvā tovakar galvenais varonis bija Aleksejs Šveds. Tomēr galotnē himkiešu galvenais treneris lika akcentu uz Tairīzu Raisu. Visi dzeltenzilo pēdējie uzbrukumi tika virzīti tieši caur amerikāni. Tāda lēmuma loģika ir acīmredzama. Raiss ir viens no labākajiem spēļu beidzējiem Eiropā. Tomēr tovakar saspēles vadītājam galīgi nevedās spēle. Uz vienu precīzu metienu viņš veica arī divus neprecīzus un pieļāva divas kļūdas.
Tostarp neveiksmīgs izrādījās arī potenciāli izšķirošais metiens pēdējā uzbrukumā. Neskatoties uz neviennozīmīgi vērtējamo galotni, Rims Kurtinaitis tomēr noticēja amerikāņa aukstasinībai un meistarībai, taču kļūdījās. Raiss izkārtoja sev metiena pozīciju, taču viņa metiens mērķi nesasniedza.

Voldzinieku trīspunktnieki pēc situācijas
Pēdējās minūtēs „Ņižņij” nelika akcentu uz tālmetieniem. Tomēr divus trīnīšus viņi realizēja. Turklāt abi tie metieni bija nevis kādas rūpīgi izplānotas kombinācijas sekas, bet gan apstākļu sakritība. Tā tas bija, piemēram, Kaspara Bērziņa uzvaras metiena gadījumā pēc presinga un pārtvertas bumbas.
Līdzīgā stilā iepriekš izcēlās arī Viktors Rads. Pēc atlēkušās bumbas izcīnīšanas pie pretinieku groza Vladimirs Ivļevs lāga nezināja, kur lai liek bumbu. Taču, pamanījis, ka Džeimss Ogastins atkāpās no sava padotā, atdeva bumbu brīvajam Radam.

Amerikāņa metiens no astoņiem metriem izrādījās precīzs.

Ņižņijnovgorodiešu akcents uz divpunktniekiem
Neskatoties uz diviem precīziem tālmetieniem mača beigās, voldzinieki līdz tam ne pārāk bieži izpildīja trīspunktniekus. Pat esot iedzinējos, viņi saglabāja vēsu galvu un centās izspēlēt kombinācijas. Savukārt himkieši gaidīja no pretiniekiem metienus no distances un, ņemot to vērā, izkārtoja savu aizsardzību atbilstošu. Tādu pārrēķināšanos ņižņijnovgorodieši izmantoja vairākās epizodēs.
Piemēram, mājinieki iemeta vienkāršu metienu no groza apakšas minūti pirms finālsirēnas. Turklāt viņiem netraucēja pat slikta piespēle, bumbu ievadot spēlē.

Taču daudz uzskatāmāks šai ziņā bija ņižņijnovgorodiešu nākamais uzbrukums. Tajā viņi veica nelīdzvērtīgu sedzēju maiņu, atstājot Antonovu zem groza pret īso Raisu.

Uzskatāma ir Koponena reakcija.

Soms varēja steigt palīgā Raisam zem groza vai arī iziet uz perimetra pretī savam sedzamajam.

Spēles vidū gandrīz droši vien Koponens steigtu palīgos soda laukumā, taču šajā epizodē palika sargāt perimetru. Tā rezultātā mājinieki nogādāja bumbu Antonovam, kur pret viņu pārkāpa noteikumus Riass. Abi soda metieni krieva izpildījumā bija precīzi.
 

Lamatas Raisam
Tomēr izšķirošā epizode šajā spēlē bija Raisa kļūda pēdējās sekundēs. Tajā epizodē pārsteidza himkiešu negatavība tādam notikumu pavērsienam. Viņi gaidīja no pretinieka taktisko piezīmi, taču mājinieki rīkojās netradicionāli.
Visinteresantākais, ka burtiski iepriekšējā „Himki” uzbrukumā ņižņijnovgorodieši jau mēģināja izmantot tādas lamatas. Toreiz ielencēju lomās bija garie spēlētāji: Rads un Bērziņš.

Kaspars gan nespēja nosegt sānu līniju, un Raiss izvairījās no lamatām.

Voldzinieku nākamais centiens nostrādāja, kā nākas. Amerikāni ielenca nu jau īsie spēlētāji: Dmitrijs Hvostovs un Maksims Grigorjevs. Kopīgām pūlēm viņi iespieda stūrī Raisu.

Kamēr amerikānis gaidīja palīdzību no komandas biedriem, Grigorjevs izsita viņam bumbu no rokām tieši Hvostova rokās.

Tālāk jau pa ķēdītei bumba tika nogādāta Bērziņam, kurš, izmantojot sava sedzēja Ogastina prombūtni, iemeta „Himki” grozā uzvaru nesošo metienu.

„Ņižņij Novgorod” divās spēlēs pēc kārtas apspēlēja sezonas galvenos favorītus – CSKA un „Himki”. Šajos mačos Ainara Bagatska padotie nodemonstrēja raksturu un prasmi spēlēt saspringtās galotnēs. Turklāt savas uzvaras viņi svinēja dažādos veidos. Mačā ar sarkanzilajiem voldzinieki lika pretiniekiem atspēlēties, taču „atmeta asti” papildlaikā. Savukārt spēlē pret „Himki” mājinieki parādīja citu manieri. Nu jau viņi paši bija iedzinēju lomā, taču prata izraut uzvaru no praktiski bezizejas situācijas. Mačos ar favorītiem „Ņižņij” noteikti būs noķēris papildus pārliecību. Galvenais jautājums – vai voldzinieki spēs spēlēt ar tādu pašu pašatdevi arī pret citiem pretiniekiem?

Konstantīns Kučers