Pie velna manikīru!

Sveiki visi!

VTB Vienotās līgas sezona ir beigusies. Jaunais turnīra formāts – 16 komandas ar apļa spēlēm bez dalījuma grupās – attaisnoja sevi: pamatturnīrs izvērtās visspilgtākais līgas vēsturē. Čempionu titulu, kā jūs jau zināt, izcīnīja CSKA.

Jā, no play-off daudzi speciālisti varbūt gaidīja vairāk, taču „armijnieku” mašīna ceļā uz finālu sagrāva vispirms „Astana” ar 3-0, pēc tam arī „Ņižņij Novgorod”. Savukārt otrā pusfināla sērijā „Lokomotiv-Kubaņ” un „Himki” sarīkoja īstu drāmu piecās spēlēs. Himkiešu nelokāmais raksturs izpelnījies milzu cieņu. Par spīti savainojumiem, nogurumam un prognozēm, viņi izdarīja to – iekļuva finālā.

Diemžēl izšķirošajai cīņai ar CSKA spēka vairs nepietika. „Armijnieki”, spēlējot tikpat mērķtiecīgi, koncentrējušies un ar milzu motivāciju, pārliecinoši sasniedza savu mērķi – čempionu titulu. Sezona beidzās finālsērijas trešajā mačā Himkos, kur CSKA basketbolisti no visas sirds laistīja zāli ar šampanieti un baudīja uzvaru.

Runājot par šīs sezonas varoņiem, visupirms, vēlos izcelt Andreju Voronceviču. Čempionāta gaitā viņš vairakkārt iekļuva mēneša simboliskajos pieciniekos un tika atzīts par labāko krievu basketbolistu, kļuva par labāko aizsardzības un Krievijas spēlētāju līgā, bet nobeigumā saņēma vēl vienu balvu – izslēgšanas spēļu MVP.

Ļoti patīkami, ka Voroncevičs nodemonstrēja tik augsta līmeņa sniegumu un ir atplaucis visā krāšņumā. Bet jūs sakāt, ka jāsamazina leģionāru limits... Nejauciet futbolu ar basketbolu! Ja spēlētājs ir lietderīgs, rezultatīvs un klausa trenera norādēm, neviens viņu neturēs uz soliņa.

Vēl viens play-off spēļu varonis bija Sergejs Moņa. Arī viņš pierādīja, ka nekādi leģionāri netraucē viņam pavadīt laukumā vairāk spēles laika, kā citiem, iemest izšķirošos metienus un efektīgi bloķēt pretinieku metienus.

Atsevišķi gribas pateikt par Andreju Kiriļenko, kurš sezonas gaitā pieņēma lēmumu atgriezties dzimtenē. Kiriļenko ne tikai pastiprināja „armijnieku” spēli, bet arī ievērojami vairoja interesi par basketbolu un mūsu čempionātu. Atceros, cik ievērojami vairāk bija cilvēku USK arēnas tribīnēs Andreja pirmajā spēlē CSKA kreklā – visi gribēja klātienē redzēt dzīvu leģendu.

Un tāpat mums pietrūks Sašas Kauna, kurš aizvadīja teicamu sezonu, taču pieņēma lēmumu pielikt punktu savām gaitām „armijnieku” klubā.

Izslēgšanas spēlēs VTB Vienotajai līga parādījās arī savs talismans: atsperīgais leopards ar numuru 29 izklaidēja bērnus un pieaugušos, dankoja grozā un rādīja „kubikus” vēdera presē.

Arī man izdevās aprunāties ar līgas talismanu. Pirmoreiz tas notika Krasnodarā, kad pēc darba pusfināla spēlē mēs kopā ar Leo malkojām tēju. Bet otro reizi – Sokoļņiku parkā Maskavā, kur kopā vadījām meistarklases nodarbību.

Kā jūs jau zināt, leopards tika pie vārda Buba – tieši šāds vārds, kas ir „Ņižņij Novgorod” basketbolista Jevgeņija Baburina iesauka, tika piešķirts līgas talismanam, kā arī reāli eksistējošam leopardam, kurš dzīvo rezervātā „Zemļa leoparda”. Ceru, ka mums izdevās pievērst sabiedrības uzmanību šiem retajiem dzīvniekiem – tālo austrumu leopardiem, kā arī fondam, kurš tos aizsargā un uztur.

Sezonas beigās man izdevās divreiz iejusties treneres lomā – divās ļoti interesantās komandās. Vispirms bija komanda „labestības #like”, kuras sastāvā piedalījās Krievijas sporta zvaigznes, aktieri un politiķi. Tā bija labdarības spēle, visi saziedotie līdzekļi tika nosūtīti bērnunamu bērniem. Esmu ļoti priecīga, ka man radās iespēja piedalīties akcijā, ko organizēja Goša Kucenko, palīdzēt bērniem un patrenēt tik zvaigžņotu komandu.

Mana otrā spēle trenera statusā notika jau tradicionālā VTB Vienotās līgas „Basketbola draugu mača” ietvaros. Pirms play-off finālmača CSKA mājas arēnas galvenajā laukumā sacentās žurnālistu izlase pret līgas vadības izlasi. Man kā VTB Vienotās līgas darbiniekam tika otrā komanda. Tās sastāvā bija īstas zvaigznes: Jirži Zideks, Toms Pačess, Pāvels Astahovs, Sergejs Kuščenko, Oļegs Fokins...

Dienu pirms spēles mēs aizvadījām treniņu spēli, un kad es iegāju „armijnieku” zālē, kur laukumā vientuļi stāvēja grozs ar bumbām, pirmoreiz divu gadu laikā izjutu vēlmi uzspēlēt basketbolu. Labi ļaudis uzreiz man atrada treniņtērpu, un es aizvadīja savu pirmo treniņu ilgā laikā. Kamēr es iejutos spēlē, žurnālisti mani nesaudzēja, sedza cieši un grūstījās, toties pēc tam, kad es sajutu metienu, man sāka padoties šis tas uzbrukumā, un es atcerējos savus trumpja gājienus aizsardzībā. Tad manikīrs varēja pagaidīt!

Atmiņu pietika visiem: gan saskrāpētajiem pretiniekiem, gan man, tāpēc ka es guvu lielu baudījumu no spēles. Nākamajā dienā, jau oficiālā spēlē, es nolēmu neiet laukumā un... nožēloju to. Mēs galotnē zaudējām, kad Ņikita Zagdajs atteicās no neizšķirta – 45:45 – un pēc bumbas atsišanās pret kāju sānu iemetiena vietā viņš maksimālā ātrumā aizmuka izrāviena un uzvarēja. Metiens tika ieskaitīts, mēs nepieprasījām video atkārtojumu un ar cieņu pametām laukumu. Tomēr... bija sāpīgi zaudēt pat draudzības spēlē.

Šosezon mans pienākumu loks tika paplašināts, un kopā ar Jirži Zideku es pārstāvēju VTB Vienoto līgu Eirolīgas, ULEB un FIBA sanāksmēs. Bija daudz interesantu komandējumu un lietderīgas komunikācijas, pateicoties kam es guvu neatsveramu pieredzi profesionālajā jomā.

Priekšā ir kārtējā sēde FIBA un Eirolīgas birojos.Klubu sezona ir beigusies, bet starpsezona būs ne mazāk karsta. Eiropas klubu basketbolā, kā vienmēr, pietiek problēmu. Tiesa, par to jau citā reizē...

Nevajadzētu aizmirst par dāmu basketbolu! Tagad pašā plaukumā ir Eiropas čempionāts. Mūsu komanda sekmīgi startēja, pārliecinoši apspēlējot Horvātiju un Lielbritāniju. Sevišķi priecīga es biju par otro uzvaru, jo ar britiem mums ir sevišķi rēķini...

Nedaudz nepaveicās trešajā kārtā ar Latviju, bet kurš gan teica, ka būs viegli?! Šogad mums ir ļoti interesanta komanda, pieredzes un jaunības sakausējums. Uzskatāms piemērs ir centra spēlētāju Osipova-Vadejeva saikne. Irina joprojām neļauj brīvi elpot pretiniecēm trīssekunžu zonā un dominē zem groziem, bet Maša, kurai ir tikai 16 gadu, ar savu lietderīgo spēli ļoti atgādina savu pazīstamo priekšgājēju Stepanovu.

Grupu turnīra pēdējās kārtas mačā Krievija ar 24 punktu starpību sagrāva Serbiju, savācoties pēc sāpīgā zaudējuma un nodemonstrējot teicamu sniegumu.

Novēlēsim mūsu meitenēm veiksmi! Jau pēc dažām dienām es došos uz Ungāriju atbalstīt mūsu basketbolistes. Ticu, komandai viss sanāks.

sports.ru