Artūrs Milaknis:
Jau bērnībā metu pa grozu labāk par visiem

Šovasar viens no Eiropas labākajiem snaiperiem Artūrs Milaknis. Lietuvas uzbrucējs vēl tikai pierod pie kazaņiešu shēmām, taču viņa nāvējošais metiens vienmēr ir gatavībā – Artūrs realizē 44 procentus tālmetienu līgā.

Intervijā mūsu mājas lapai viņš pastāstīja par adaptēšanos UNIKS klubā un dzīvi Kazaņā, prasīgo, bet iejūtīgo Jevgeņiju Pašutinu, ģimenes cilvēku Kītu Lengfordu, kā arī padalījās iespaidiem par to, kā norit gatavošanās svētdienas mačam pret principiālo pretinieku – Piemaskavas „Himki”.

Artūr, visu karjeru jūs pavadījāt Lietuvā. Cik ātri adaptējāties jaunajā valstī un komandā?
Pierodu diezgan ātri. Pēc Eiropas čempionāta es pametu izlases nometni un pievienojos UNIKS. Mani sagaidīja ļoti silti un priecīgi – kolektīvs šeit ir tiešām teicams.

Daudzus gadus veltījāt Kauņas „Žalgirim”. Vai varat salīdzināt to komandu ar UNIKS?
Man ir grūti salīdzināt, jo Kauņa ir mana dzimtā pilsēta. Tur dzīvo mana ģimene un praktiski visi draugi.Sava mūža lielāko daļu esmu pavadījis tieši tur. Runājot par komandu, galvenā atšķirība laikam ir tajā, ka „Žalgiris” spēlē Eirolīgā, bet UNIKS – Eiropas kausā, taču tai pat laikā VTB Vienotā līga ir spēcīgāka par Lietuvas čempionātu, tāpēc sanāk, ka kazaņiešiem sezonas gaitā ir vairāk saspringtu spēļu.

Cik ātri sapratāt galvenā trenera Jevgeņija Pašutina prasības?
Ziniet, Jevgeņijs ir ļoti labvēlīgs un smalkjūtīgs treneris. Viņš vienmēr meklē kontaktu ar spēlētājiem, interesējas par viņu dzīvi. Viņam rūp mūsu problēmas un pārdzīvojumi. Pašutins ir treneris, kurš darbojas pēc situācijas – kad vajadzīgs, viņš var būt ass, citās situācijās, tieši otrādi, izrāda demokrātiju. Atkārtošos, uzreiz jūtams, ka viņš ir labs cilvēks.

Vai jums patīk Kazaņa?
Atzīšos, mani patīkami pārsteidza šī pilsēta. Agrāk es te biju tikai garāmbraucot kā pretinieku komandas spēlētājs. Vienmēr uzskatīju, ka tā ir parasta Krievijas provinces pilsēta, taču tagad man atklājās pavisam citas puses. Man šeit ir ļoti ērti, Kazaņā ir viss nepieciešamais dzīvei: restorāni, veikali. Pilsēta ir neparasti skaista, mūsdienīga un ērta. Tai pat laikā jaušams arī vēstures gars.

Ar kuru no komandas biedriem UNIKS klubā sazināties visbiežāk?
Mums nav nekādas dalīšanās vai grupējumu. Mēs visi kopā komunicējam vienā bariņā. Mums ir viegli vienam ar otru, visi puiši ir lādzīgi un komunikabli.

Mēs visi zinām, cik labs laukumā var būt Lengfords, bet kāds ir Kīts ārpus laukuma?
Visupirms viņš ir labs ģimenes cilvēks, kurš vienmēr gatavs palīdzēt. Visa viņa ģimene dzīvo Kazaņā, viņam šeit ir viegli un ērti. Tāpēc arī laukumā viņš jūtas atraisīti un demonstrē savu labāko spēli.

Jums ir iedalīta ļoti svarīgā „spot-up shooter” loma. Esat snaiperis, kurš izretina pretinieku aizsardzību un jebkurā laikā var izdarīt metienu no distances. Kurš, jūsuprāt, pašlaik ir labākais šajā ampluā?
Runājot par iepriekšējo sezonu, viens no labākajiem bija Keisijs Kerols no „Real”. Viņš ir lielisks snaiperis ar labi nostādītu metienu.

Tālmetiens ir arī jūsu galvenais ierocis. Pastāstiet, kā jūs to trenējāt!
Domāju, ka tas ir iedzimti. Kolīdz paņēmu bumbu rokās, uzreiz bija jūtams, ka tas ir man. Jau bērnībā metu pa grozu labāk par visiem. Sāku pievērst tam uzmanību, izpildīt daudz metienu no tālākas distances. Tagad es tam veltu stundu pirms treniņa, stundu pēc un vienmēr arī pirms spēles.

Svētdien jums nāksies spēlēt pret vienu no favorītiem „Himki”. Kā norit gatavošanās šai spēlei?
Kolīdz atgriezāmies no Rumānijas, sākām analizēt pretiniekus. Paskatījāmies video un izanalizējām „Himki” spēles zīmējumu. Pretinieku sastāvā ir daudz labu spēlētāju, taču viņus visus ir iespējams neitralizēt.

Savainojuma dēļ izlaidāt vairākas iepriekšējās spēles. Vai spēlēsit pret „Himki” un kādas ir UNIKS izredzes uz panākumu?
Jā, man bija neliels savainojums, taču svētdienas spēlei būšu gatavs. Mēs spēlēsim mājās un nemitīgi progresējam. Mums cieši jāspēlē aizsardzībā un jāsamazina līdz minimumam mūsu kļūdas – esmu pārliecināts, ka tad apspēlēsim „Himki”. Mums ir labas izredzes uz panākumu.