Georgis Barcjuks:
„Loko” mērķis – realizēt visu savu potenciālu

Neskatoties uz diezgan sekmīgu iepriekšējo sezonu, „Lokomotiv-Kubaņ” vadība izšķīrās veikt pārbūvi. Ambiciozos mērķus kubaņieši apstiprināja ar vairākiem ievērojamiem transfēriem un Georga Barcjuka pieaicināšanu galvenā trenera amatā, un viņš taču ir uzvarējis Eirolīgā ar grieķu „Olympiacos”. Intervijā mūsu mājas lapai „Loko” jaunais galvenais treneris paskaidroja, kāpēc viņam nebūs problēmu ar adaptēšanos Krasnodarā, pastāstīja par to, kā izmantos jaunpienācējus, kā mainīsies komandas spēles stils, kā arī uzteica kubaņiešu līdzjutējus.

Iepriekš jūs nekad nestrādājāt ārpus Grieķija. Vai nebūs problēmu ar adaptēšanos „Lokomotiv-Kubaņ” klubā?
Nedomāju, ka patiešām profesionālās organizācijās, pie kādām noteikti pieskaitāms „Lokomotiv-Kubaņ”, trenerim tāda problēma vispār var rasties. Es vienkārši nesaprotu, pie kā vajag „adaptēties”. Pie darba ar meistarīgiem spēlētājiem, kuri teicami saprot visu, ko no viņiem prasa treneris? Pie labi nokārtoties procesiem klubā, kas padara tavu darbu maksimāli ērtu? Protams, manā ceļā ar „Loko” būs kādas grūtības, taču tikai basketbola ziņā, un tā ir daļa no mana darba. Vienīgais aspekts, pie kā nāksies pierast, ir lielais lidojumu skaits. Diemžēl Krievijas robežās komandai nāksies nemitīgi lidot caur Maskavu, un tas liks ieviest zināmas izmaiņas trenuņu procesā. Taču tie ir objektīvi apstākļi, ar kuriem mums vienkārši jāsamierinās. Bet kopumā nekādas problēmas tam, lai adaptētos, es neredzu.

Pagājušajā sezonā „dzelzceļnieki” bija viena no spilgtākajām komandām līgā. Tomēr sastāvā nebija izteikta centra, kāds ir Kirils Fesenko. Vai „Loko” spēles stilā nu varam gaidīt kardinālas izmaiņas?
Pagājušajā sezonā Sergejam Bazarevičam izdevās lieliski nostādīt spēli ātrajos uzbrukumos, taču reizēm komandas darbības pozicionālos uzbrukumos nebija tik veiksmīgas – pie tā mums gribētos piestrādāt vairāk. Kirils ir lielisks un talantīgs spēlētājs, viņš mums palīdzēs šajā uzdevumā.

Krasnodarieši starpsezonā lieliski pastrādājuši, parakstot virkni pieredzējušu spēlētāju. Kādi mērķi tagad ir izvirzīti komandai?
Galvenais mērķis – realizēt visu mūsu potenciālu. Mēs sapulcējām labu komandu, un ja visi spēlētāji varēs pilnībā atvērties, mūs gaida laba un ilga sezona. Man nepatīk izvirzīt ilgtermiņa mērķus, man vajag, lai komanda katrā nākamajā spēlē darbotos aizvien labāk un būtu gatava savam pretiniekam. Iespējams, jums jau ne reizi vien tā atbildēja uz šādu jautājumu, taču, ticiet man, ka tieši šādu pieeju es uzskatu par saprātīgu.

VTB Vienotajā līgā jau ne pirmo sezonu daudzi sapņo par CSKA gāšanu no troņa. Jums izdevās apspēlēt „armijniekus” Eirolīgā ar „Olympiacos” 2013. gadā. Kāds ir noslēpums panākumam pār sarkanzilajiem? Kādas ir pašreizējā čempiona vājās vietas?
CSKA ir klubs ar grandiozu vēsturi un tradīcijām. Tas izraisa cieņu visiem, kuri spēlē pret „armijniekiem”. Tai pat laikā katrā konkrētā gadījumā CSKA ir arī komanda ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Tu gatavojies spēlei ar viņiem, spēlē maksimāli labi un vari uzvarēt – lūk, arī viss noslēpums. Jeb precīzāk – nav tur nekāda noslēpuma.

„Loko” jaunpienācēji Kriss Singltons un Viktors Klavers spēlē līdzīgā stilā – ātri un atlētiski kombo uzbrucēji, kuri var iejusties arī centra lomā īsajā pieciniekā. Kādas lomas būs katram no viņiem gaidāmajā sezonā?
Viktors un Kriss pavisam nesen pievienojās komandai, taču jau pirmajās treniņu dienās parādīja, ka vēlas strādāt un labi saprot, ko no viņiem gaida. Mūsdienu basketbols ir ļoti ātra un dinamiska spēle, un abi šie spēlētāji teicami atbilst tām prasībām. Līdz sezonas sākumam mēs aizvadīsim vēl divas pārbaudes spēles, labi patrenēsimies un tad arī sapratīsim, kuras no treneru iecerēm vislabāk piedienēs Viktoram un Krisam.

Daudzos mūsdienu klubos ir basketbolists, kurš stabili met no tālās distances. Vai tāds ir Raians Brūkhofs? Un vai vispār „Loko” daudz izmantos tālmetienus?
Raians ir ļoti labs basketbolists, un viņa ietekme uz spēli neaprobežosies ar metieniem no distances vien. Viņš ir teicams sakarnieks starp trenera ideju un laukumu, viņš prot paredzēt notikumu attīstīvu un pieņemt patstāvīgus lēmumus. Pirmssezonas gatavošanās posmā mums bija spēles, kurā viņš spēlēja 15 minūtes un neguva ne punkta, taču bija ārkārtīgi lietderīgs ar savām darbībām aizsardzībā, zem groziem un kopējā komandas komunikācijā. Man negribētos, lai „Lokomotiv” paļautos uz kādu vienu konkrētu spēles komponentu, vai tas būtu trīspunktnieks, ātrie uzbrukumi, spēlēšana viens pret vienu... Mums jābūs labiem visos aspektos, lai varētu izmantot pretinieka vājās vietas.

Ar ko rēķinaties no „Loko” jauniešu sastāva?
Mēs pamatsastāvā iekļāvām divus jauniešu komandas spēlētājus Igoru Kaniginu un Ņikitu Zverevu – tie ir puiši ar milzu talantu, labiem fiziskajiem dotumiem, taču pagaidām viņi par basketbolu zina vēl ļoti maz. Sākumā viņi piedalīsies tikai treniņos, taču šādā līmenī arī tas nav viegls uzdevums. Sezonas gaitā viņiem būs iespēja tikt pie spēles laika, taču vispirms viņiem treniņos ir jāpierāda, ka ir tam gatavi.

Malkolms Dileinijs vienā no savām intervijām paziņoja, ka nevēlas pamest Eiropu, jo te maksā lielu naudu. Kā jūs attiecaties pret šādiem paziņojumiem? Vai to var vērtēt kā nevēlēšanos progresēt?
Nevēlēšanās progresēt ir tad, kad spēlētājs nestrādā treniņos, pārkāpj kluba noteikumus un skādē klubam ar savām darbībām. Tam visam nav ne mazākās saistības ne ar vienu no mūsu komandas spēlētājiem. Kāda ir tam motivācija, tad jau ir otršķirīgs jautājums.

„Loko” vadība tiek uzskatīta par vienu no labākajām līgā darbā ar līdzjutējiem un basketbola pasākumu organizēšanu. Vai jūs uzskatāt, ka nepieciešams smags darbs, tostarp arī ārpus laukuma aktivitātes, lai sasniegtu augstus rezultātus?
Saziņa ar „Loko” vadību un kluba prezidentu Andreju Vediščevu ļoti ietekmēja manu lēmumu atbraukt uz Krieviju. Andrejs zina basketbolu, saprot, kādi nosacījumi nepieciešami trenerim un komandai, lai strādātu, viņš mīl klubu, tāpēc ir ļoti prasīgs. Parunājušies mēs ātri sapratām viens otru, sakrita redzējumi par daudzām lietām basketbolā, un es bez šaubām piekritu strādāt ar „Lokomotiv”. Man vēl tikai būs jēpieredz, kā ir spēlēt Krasnodaras līdzjutēju priekšā pārpildītā „Basket-hall” arēnā, taču, lūk, ko es jums teikšu – kad man tikko pienāca piedāvājums no „Lokomotiv”, es centos uzzināt par klubu pēc iespējas vairāk no visiem iespējamajiem avotiem. Un visi mani paziņas, kuri kādreiz spēlējuši Krievijā, strādāja Krievijā, dzima Krievijā – viņi visi teica, ka „Lokomotiv” līdzjutēji ir labākie līgā un visā valstī. Nelielu apliecinājumu tam es jau redzēju atklātā treniņa laikā, kad svētdien, Eiropas čempionāta fināla dienā, vairāk kā trīssimt cilvēku ieradās mūs pavērot. Man tas nebija nekas pārsteidzošs – tā jābūt īstā Eiropas basketbola organizācija. Mūsdienīgs sporta vadītājs saprot, ka kluba attīstība ne tuvu nav tikai komandas panākumi vien, bet arī spēļu apmeklētības palielināšana, līdzjutēju aktivitāte, kluba integrēšana pilsētas dzīvē un savā sabiedrībā. Būt daļai no tāda kluba ir milzu gods katram trenerim.