Artjoms Zabeļins:
"Avtodor" var patrokšņot play-off spēlēs!

Saratovas "Avtodor", vairākkārt čempionāta gaitā labojot līgas rezultativitātes rekordus, uzlaboja savu pagājušajā sezonā sasniegto rezultātu līgā un pabeidza sezonu 6. vietā. Pavisam drīz voldzinieki uzzinās savu ceturtdaļfināla sērijas pretinieku, taču jau tagad var teikt, ka "Avtodor" pretiniekiem viegli tajā neklāsies.
Ātrā un rezultatīvā basketbolā saratoviešu izpildījumā daudzi spēlētāji paveras citā gaismā. Arī krievu centrs Artjoms Zabeļins, atguvies pēc nopietnas traumas, "Avtodor" kreklā prata iziet jaunā līmenī, aizvadot teicamu sezonu.
Intervijā mūsu mājas lapai Zabeļins pastāstīja par atgriešanos Saratovā, "Avtodor" rezultativitātes rekordiem, konkurenci ar Artjomu Kļimenko un vēlmi apliecināt sevi Krievijas valstsvienības rindās.

Jūs savu karjeru sākāt "Avtodor" klubā, un tagad, septiņus gadus vēlāk, esat atgriezies dzimtajā klubā, aizvadot labāko sezonu karjerā. Ar ko tas saistīts
Jā, atgriezos mājās. "Avtodor" pieaicināja mani pēc nopietnas traumas, palīdzēja uzņemt formu un iegūt pārliecību par sevi. Nedomāju, ka aizvadu izcilu sezonu, tomēr spēlēju labi. Tajā liels nopelns ir komandai - mums izveidojies teicams kolektīvs.

Neskatoties uz iespaidīgiem gabarītiem, jūs profilā bieži vien tiekat norādīts kā uzbrucējs. Par ko jūs pats sevi uzskatāt: par ceturto numuru vai mūsdienu centru - kustīgu un ar tālmetienu?
Neuzskatu, ka mani vajadzētu noteikt kādā vienā konkrētā pozīcijā. Es varu spēlēt gan centra, gan ceturtā numura lomā, atkarībā no tā, kas konkrētajā brīdī nepieciešams komandai. Nav svarīgi, kādā pozīcijā, vienkārši daru to, ko no manis prasa laukumā.

Ātrā basketbolā "Avtodor" izpildījumā jūtaties kā zivs ūdenī?
Es augu "Avtodor" klubā un, protams, esmu labi pazīstams ar kluba spēles stilu, kas vairāku gadu gaitā paliek nemainīgs. Tas ir spilgts, skatāms stils, patīk līdzjutējiem, piesaista viņus tribīnēm. Turklāt šāds stils strādā, tas var dot vēlamo rezultātu. Varu teikt, ka man tas der. Domāju, ka arī vairumam citu spēlētāju tāpat. Tādā stilā ir vieglāk un patīkamāk spēlēt, mēs labi zinām, kas no mums tiek gaidīts, un darām to.

Kur slēpjas saratoviešu fenomens? Šosezon komanda pamanījās trīsreiz labot līgas rezultativitātes rekordu. Kāpēc šādi panākumi padodas tieši šī gada komandas modelim, nevis, piemēram, tam "Avtodor", kā rindās pagājušajā gadā plosījās Kortnijs Fortsons? Vai "Himki", vai CSKA, kā rīcībā ir vesela plejāde uzbrukumā spilgti spēlējošu vīru?
Droši vien lieta tajā, ka ir izveidojies teicams kolektīvs, kurā neviens nevelk deķi uz sevi. Visi dalās ar bumbu viens ar otru un gūst baudu no kopā spēlēšanas. Tāpēc mēs vienmēr skrienam uz priekšu un neapstājamies pat tad, ja spēles liktenis ir jau izšķirts. Vienalga turpinām spēlēt līdz pašām beigām.

"Avtodor", kas otro sezonu spēlē VTB līgā, uzlaboja savu pagājušās sezonas rezultātu - šoreiz ieņemta 6. vieta pamatturnīrā. Kādas cerības saistāt ar izslēgšanas spēlēm? Kādi ir saratoviešu trumpji salīdzinājumā ar čempionāta favorītiem?
Tas, ka komanda uzlaboja savus rādītājis salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, jau ir panākums. Ir labi, ja klubs progresē. Tagad mūsu komandai ir pa spēkam cīnīties kā līdzīgam ar līdzīgu pret jebkuru komandu līgā. Ar atbilstošu pašatdevi mēs varam kārtīgi patrokšņot izslēgšanas spēlēs.
"Avtodor" galvenie trumpji aizvien paliek tie paši - neprognozējamība un ātrums. Centīsimies pārsteigt pretiniekus un iekļūt pēc iespējas tālāk.

Jūsu pozīcijas konkurents Artjoms Kļimenko droši vien ir viens no jūsu galvenajiem sparingpartneriem treniņā. Kādi ir talantīgā centra galvenie plusi un kā viņam pagaidām vēl pietrūkst"?
Es neteiktu, ka mums ar Kļimenko ir asa konkurence. Mēs apmēram vienādi dalām savu spēles laiku, vienlīdz daudz palīdzam komandai. Nevarētu teikt, ka mēs konkurējam uz vienu pozīciju – ik pa laikam mēs, abi Artjomi, dodamies laukumā vienlaicīgi.
Kļimenko fiziskie dotumi un basketbola IQ ļauj viņam spēlēt visaugstākajā līmenī. Viņš ir jauns spēlētājs un droši vien jāpieliek psiholoģijas ziņā. Artjomam pašam jānotic tajā, ka viņš labāk par visiem citiem spēlēs laukumā.

Pirms četriem gadiem jūs tikāt uzskatīti par vienu no talantīgākajiem garajiem spēlētājiem Krievijā, taču tā arī netikāt pie iespējas izmēģināt savus spēkus NBA. Ko ieteiksiet Kļimenko un jaunajiem spēlētājiem? Lidot uz ASV pie pirmās iespējas vai tomēr censties nopelnīt šādu iespēju un braukt jau ar garantijām par spēles laiku?
Es uzskatu, ka jābrauc un jāmēģina sevi pierādīt, ja uzrodas piedāvājums no NBA. Atgriezties mājās vienmēr varēs. Bet iespējas uzspēlēs pasaules labākajā līgā tiek piedāvātas nemaz ne tik bieži. Ja ir iespēja, jācenšas to izmantot.

Cik lielu lomu jūsu dzīvē nospēlējis Vladimirs Rodionovs?
Protams, ka Vladimira Jevstafjeviča, mūsu prezidenta, loma manā basketbolista karjerā ir grūti pārvērtējama. Rodionovs deva man ceļu profesionālajā sportā, daudz kam iemācīja, ko tagad protu. Esmu pateicīgs viņam par to.

Jums ir teicams metiens no tālās distances un no soda metienu līnijas. Ko ieteiksit pozīcijas kolēģiem – centriem, kuri visu karjeru mokās pie soda metienu līnijas. NBA pret tādiem pat speciāli pārkāpj noteikumus, lai nekavējoties atgūtu uzbrukumu... Kā jūs attiecaties pret šādu „hack and shaq” taktikas?
Neteiktu, ka labi metu no līnijas šosezon. Laikam sliktāk, nekā citi „Avtodor” centri (aut.piez. – patiesībā Artjoms sevi nenovērtēja, viņam ir vislabākais soda metienu realizācijas procents starp sava kluba piektajiem numuriem – 72,7%). Tāpēc neesmu drošs, ka kaut ko varu ieteikt kolēģiem, pašam labāk jāmet.
Runājot par „hack and shaq” taktiku – pret to attiecos pozitīvi, spēlē visi atļautie līdzekļi ir labi. Ja tā nav rupjība un atļauta spēles noteikumos, kāpēc gan lai neizmantotu šādu iespēju uzvarēt spēlē?

Jūs uzspēlējāt CSKA, „Loko”, Sanktpēterburgas „Dinamo”, „Spartak-Primorje” un „Krasnije Kriļja” – visos šajos klubos vadošajās lomās bieži vien bija leģionāri. Kurš jums palicis atmiņā vislabāk kā profesionālos? Un kurš bija visjocīgākais?
Īsti profi ir Džons Roberts Holdens un Tradžana Lengdons no CSKA. Cilvēki mierīgi paveica savu darbu uz teicami. Aukstasinīgi spēlētāju, kuri neapjuka pat vissarežģītākajās situācijās.
Par visamizantāko varu nosaukt Džuliānu Raitu, ar kuru mani ceļi krustojās „Krasnije Kriļja” klubā – ļoti jautrs un dzīvespriecīgs cilvēks ar neparastu, taču ārkārtīgi efektīvu spēles manieri. Uz pozitīvas nots, kā spēlējoties viņš komandai bija komandai ļoti lietderīgs.

„Avtodor” klubā leģionāri ātri kļūst par savējiem. Čepels, Pītersons, Brūkss, Solls – īsti līdzjutēju mīluļi. Kā tā?
Vēlreiz norādīšu, ka mums ir teicams kolektīvs šajā sezonā. Visi leģionāri ir brīnišķīgi puiši, ar kuriem patīkami spēlēt.
Atmosfēra Saratovas tribīnēs ir sevišķa. To zina jebkurš, kurš kaut reizi bijis „Avtodor” mājas spēlē. Publika liek spēlētājiem skriet uz priekšu un rādīt savu labāko sniegumu. Un par labu spēli atalgo ar savu mīlestību.

Neskatoties uz to, ka Krievijas izlase izlaidīs gaidāmo olimpiādi, daudzi uzskata, ka komandai aug laba jaunā maiņa. Kuru jūs izceltu no jaunajiem spēlētājiem, kuri spēlē VTB Vienotajā vai VTB Vienotajā jauniešu līgā?
Nevarētu teikt, ka es uzmanīgi sekoju jaunajiem spēlētājiem. Dabīgi, labāk zinu tos, ar kuriem spēlēju un trenējos. Tie visupirms ir Artjoms Kļimenko, bet no „Avtodor” jauniešu komandas varu izcelt Juriju Trubinu un Agasiju Tonojanu, kurus piesaista pamatsastāva komandas treniņiem. Zinu, ka viens no labākajiem jauniešu līgas spēlētājiem ir Antons Astapkovičs no CSKA.

Esat iekļauts Krievijas izlases paplašinātajā kandidātu sarakstā. Ar kādu noskaņojumu dosities pie izlases?
Man dažādu iemeslu dēļ līdz šim vēl nav izdevies debitēt Krievijas izlasē. Taču es ļoti gribētu iekļūt tās sastāvā, un izdarīšu visu iespējamo, lai tas notiktu. Ceru, ka konfliktsituācija starp Eirolīga un FIBA atrisināsies un izlase drīkstēs piedalīties Eiropas čempionātā.