Aleksejs Vasiļjevs:
"Avtodor" jāspēlē vēl ātrāk un agresīvāk. Kā pagājušajā sezonā

Pirmās izmaiņas uz treneru tiltiņa šosezon notika "Avtodor" klubā. Pie ambiciozo saratoviešu vadības grožiem stājās Krievijas speciālists Aleksejs Vasiļjevs, kurš līdz tam klubā pildīja asistenta pienākumus.

Intervijā mūsu mājas lapai viņš pastāstīja par jaunajām iespējām, izmaiņām "Avtodor" sniegumā, kā arī atbildēja uz jautājumu, kāpēc tieši saspēles vadītāji nereti kļūst par labiem treneriem.

Tagad esat "Avtodor" galvenais treneris. Kas mainījies jūsu darbā?
Nevarētu teikt, ka kaut kas kardināli mainītos. Breds Grīnbergs noteica mana darba virzienu, gatavojoties sezonai, noteica manus pienākumus, un es turpinu tos pildīt. Mainījās vien tas, ka tagad es spēles laikā nesēžu, bet gan stāvu. Pamata problēma bija atbildēšana uz īsziņām, kurās mani apsveica ar iecelšanu galvenā trenera amatā pirms spēles ar VEF (smejas).

Cik gatavi bijāt vadīt VTB Vienotās līgas klubu? Kā līdz šim attīstījās jūsu karjera?
Ja godīgi, pat tagad es vēl ne līdz galam aptveru notikušo. Jā, esmu galvenais treneris, pāris mačus nostāvēju laukuma malā. Neko īpašu pagaidām neesmu paveicis vai uzveicis. Šajā arodā esmu jau desmit gadu. Pēdējos četrus strādāju "Triumf" un "Zenit" klubos kā asistents. Galvenā trenera palīga lomā uzvarēju Kazaņas universiādē. Visu iekrāto informāciju es uzņēmu, apstrādāju, dalījos savā viedoklī ar treneriem, bet viņi konsultējās ar mani.
Sākotnēji nebija nekādu runu par galvenā trenera amatu, es te ierados, lai palīdzētu Grīnbergam, jaunajiem puišiem no Saratovas un visam "Avtodor" kopumā.
Galu galā Vladimirs Jevstafjevičs Rodionovs sagādāja man iespēju, centīšos to izmantot. Domāju, ka esmu gatavs tam. Kā būs patiesībā, parādīs laiks. Turklāt viedoklis, kas nāks no malas, būs daudz svarīgāks par to, ko jutīšu pats.

Kāda ir jūsu trenera filozofija, uz ko liekat akcentu?
Filozofija ir vienkārša - balanss visā, aizsardzībā un uzbrukumā. Man patīk, kad komanda spēlē ātri, taču visam ir jābūt pamatotam. Man patīk agresivitāte basketbolā. Bet, runājot kopumā, esmu vairāk orientēts uz aizsardzību.

Ko jūs mainījāt vispirms, stājoties galvenā trenera amatā?
Daudz ko mainījām. Centāmies palielināt bumbas kustības ātrumu, likām akcentu uz aizsardzību. Aizsardzība bija agresīvāka un daudzpusīgāka. Dodu priekšroku nemitīgai tempa maiņai - reizēm darboties mazliet ātrāk, reizēm lēnāk. Kaut kādās epizodēs nepieciešams nospēlēt mazliet asāk, lai pretinieks neizmantotu vienu un to pašu shēmu visa mača laikā. Taču kopumā "Avtodor" ir jāspēlē vēl ātrāk un agresīvāk. Kā pagājušajā sezonā. Tāds basketbols patīk gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.

"Avtodor" otrā spēle jūsu vadībā bija Eiropas kausa ietvaros - tika gūta uzvara pār Vasilija Karaseva "Zenit". Ar to treneri jūs strādājāt kopā gan "Triumf", gan "Zenit" klubos, gan arī Krievijas izlasē...
Jā, es zinu Vasīlija Nikolajeviča metodes un prasības, zinu, kā viņš uzvedas minūšu pārtraukumos. Domāju, man bija priekšrocības, es varēju paredzēt, kā izvērtīsies spēle. Savu lomu nospēlēja arī tas, ka "Zenit" jau spēles gaitā palika bez Artjoma Vihrova, kurš guva savainojumu.
Neslēpšu - uztraucos ne mazāk kā pirms pirmās spēles pret VEF. Taču visas tās sajūtas pazuda uzreiz pēc strīdus bumbas. Es savā priekšā redzēju tikai pretinieku gaišzilos formastērpus. Un vajadzēja laukumā apspēlēt pēterburgiešus.

Parunāsim par komandu! Kāpēc tika nolemts šķirties no Malkolma Armsteda?
Tam ir vairāki iemesli. Ņēmām spēlētāju noteiktiem uzdevumiem un mērķiem, ņemor vērā kluba specifiku. Gribējām paņemt ātru pirmo numuru. Viņš ieradās un tad sākās problēmas ar veselību. Malkolms ir individuāli ļoti spēcīgs spēlētājs, taču nederēja komandas stilam. Mēs ar viņu runājām, domājām, ka viņš ieklausīsies mūsu prasībās, taču galu galā mums nācās no viņa šķirties.

Cik labi "Avtodor" shēmās iekļaujas jaunpienācējs Pols Stols?
Tas ir Meksikas izlases spēlētājs, ļoti ātrs un ar labu metienu. Vissvarīgākais, ka viņam patīk un viņš grib uzvarēt, uzvaru vērte augstāk nekā individuālo statistiku. Viņš var pavilkt bumbu, uzšķērst pretinieku aizsardzibu, turklāt viņš nav skops un labprāt dalās ar bumbu.

Nesen Vitālijs Nosovs, savulaik pazīstams centrs, norādīja, ka netic Artjomam Kļimenko. Kā jūs uzskatāt, vai jaunais centrs spēs progresēt un attaisnot neskaitāmos avansus, kas viņam jau sen tiek dalīti?
Domāju, ka daudz kas būs atkarīgs no Artjoma paša, viņam ir visi dotumi tālākam progresam. Nepiekritīšu Vitālijam Nosovam par to, ka Kļimenko trūkst rakstura. Tieši otrādi, ar to viņam viss ir kārtībā - ambīciju un gribasspēka viņam nudien netrūkst. Artjomam jākļūst nosvērtākam, jāievirza sava enerģija pareizajās sliedēs, un tad viss būs labi. Domāju, ka viņš ir Krievijas izlases nākotne centra pozīcijā.

Tā nu reiz sanāk, ka visi krievu treneri, kuri pašlaik ir manāmi - Jevgeņijs Pašutins, Vasīlijs Karasevs, Oļegs Okulovs, Sergejs Bazarevičs - savulaik bija tieši saspēles vadītāji. Jūs esat izņēmums. Tas ir tikai interesants fakts vai tomēr zināmā mērā likumsakarība?
Ne velti basketbolā saka: "Pirmais numurs ir treneris laukumā." Spēles laikā viņam jāvada komanda, jākontrolē spēles temps un jāsaprot, kuram no puišiem šodien spēle iet no rokas. Pirmajam numuram jāzina viss, viņam jāatceras, kurš, kad un kāpēc atbrīvojas, kāpēc viņam jābūt tur, nevis citur. Tas arī viss noslēpums. Tādiem basketbolistiem pēc tam nav grūti pārkvalificēties par treneriem - ir neslikta bāze un pieredze.

Pēdējo reizi, kad Vladimirs Rodionovs galvenā trenera amatā iecēla līdzšinējo asistentu, tas bija Deivids Blets...
Tas bija jau ļoti sen. Vladmirs Jevstafjevičs strādājis ar daudziem labiem treneriem. Deivids Blets, Focis Kacikiris, Nevens Spahija - vesela plejāde ar skaļiem vārdiem. Ja reiz viņš viņus savulaik redzēja asistentu lomās un izvēlējās par galvenajiem treneriem, tātad viņam ir nojauta.