Pusfināls. Kopsavilkums

Mūsu mājas lapa rezumē VTB Vienotās līgas pusfinālu, atceroties tā spilgtākos notikumus un galvenos varoņus.

CSKA – „Himki”. Nostabilizēšanās

Rezultāts sērijā: 3-0

Visrezultatīvākie spēlētāji: CSKA – Milošs Teodosičs (20,3 punkti), „Himki” – Aleksejs Šveds (20,0 punkti)

Sižets
Svarīgākajam faktoram sērijā bija jābūt CSKA stāvoklim pēc triumfālā, bet arī visus spēkus atņēmušā Eirolīgas „Final Four”. „Himki” centās uzreiz uzņemties iniciatīvu. 9-1 pārsvars atlēkušajās bumbām un deviņi precīzi trīspunktnieki pirmās spēles pirmajā puslaikā uzsvēra dzeltenzilo agresīvo noskaņojumu. CSKA, spēlējot trīs dienas pēc Eirolīgas fināla pret „Fenerbahce”, noturējās uz aizsardzības rēķina, plašu rotāciju un Miloša Teodosiča pūlēm. 30 spēlētas minūtes esot zem spriedzes, „armijnieku” komanda ieskrējās brīdī, kad tas bija visvairāk vajadzīgs. Piecās minūtēs ceturtajā ceturtdaļā himkieši guva 2 punktus, bet sarkanzilie ar spēli sajutušo serbu priekšgalā veica izrāvienu, kas dāvāja viņiem uzvaru sērijā (86:83).
Izrādījās, ka pirmā spēle bija izšķiroša. Otrajā mačā toni jau diktēja CSKA, kas atguva ritmu un atjaunoja spēkus. Nu jau „Himki” komandai bija jālabo rezultāts cīņā zem groziem, jāmeklē atslēga „armijnieku” aizsardzībai, apturēt sarkanzilo uzbrukumu, kurā draudīgs bija jebkurš spēlētājs (7 spēlētāji galu galā guva 10 un vairāk punktu). Tas dzeltenzilajiem sanāca tikai epizodiski (99:87).
Trešā spēle atgādināja pirmo. Atkal līdzīga un saspringta cīņa, atkal „Himki” bija stipri atkarīgi no nestabiliem snaiperiem, atkal CSKA izcēlās Teodosičs (šoreiz savā līmenī spēlēja arī no Eirolīgas mačiem atgūt paguvušais Nando De Kolo), atkal viss izšķīrās galotnē. Paralēles var meklēt līdz pat pēdējām sekundēm, kad ar minimālu deficītu dzeltenzilie nespēja pārkāpt noteikumus pret izveicīgajiem „armijniekiem”, kuri ar savlaicīgām piespēlēm prasmīgi pārjoza pāri laukumam un iemeta izšķirošo metienu no groza apakšas bez pretestības (95:92).

Lūzuma brīdis
„Domāju, ka izšķirošs aspekts šajā sērijā bija pirmā spēle, ko mēs aizvadījām ne par visiem simt procentiem no sava potenciāla. Ja tas būtu noticis, iespējams, viss izvērstos citādi.” Duško Ivanoviča vārdi pēc trešās spēles. Neskatoties uz saspringtajām galotnēm sērijas mačos, nepameta sajūta, ka CSKA ir atgriezies un atkal kļuva par nepārspējamu mašīnu, kas samin visu, kas patrāpās tā ceļā. „Himki” nespēja lauzt spēles ritējumu pirmajā mačā, kad „armijnieki” šķita ievainojami, pēc kā sērija aizritēja pēc Dimitrisa Itudisa scenārija.

X-faktors
CSKA sastāva dziļums. „Armijnieki” kompensēja nogurumu pēc „Final Four” un robus sastāvā (pusfinālā nespēlējušajiem Džoelam Frīlendam un Korijam Higinsam trešajā mačā pievienojās arī Ņikita Kurbanovs) ar plašu rotāciju. Katrā no aizvadītajām spēlēm Itudis izmantoja vismaz 11 spēlētāju palīdzību. Otrajā mačā veseli 7 basketbolisti guva vismaz 10 punktus.

Varonis
Milošs Teodosičs. Nando De Kolo kļuva par Eirolīgas MVP, bet vēlāk ieguva arī „Final Four” vērtīgākā spēlētāja titulu. Pusfinālā izmanīgais francūzis spēlēja vairs ne tik spilgti. Toties viņa biedrs aizmugurējā līnijā sadalīja spēkus prātīgāk un nospēlēja iedvesmojoši. Teodosiča kaisle bija pietiekami liela, lai kļūtu par „armijnieku” uzbrukuma galveno spēku, kā arī regulāri uzlādētu komandas biedrus ar emocijām.

Skaitlis
40 – trīspunktu realizācijas procents „Himki” komandai.
„Dzīvot un mirt ar trīspunktnieku” – tas ir par „Himki” 2016. gada izslēgšanas spēlēs. Divas pirmās uzvaras pār „Lokomotiv” ceturtdaļfinālā sekmēja 16 un 17 precīzi trīspunktnieki. Pret „armijniekiem” Piemaskavas snaiperi no tālās distances, ja ne gluži izgāzās, bet tomēr nebija pietiekami labi, lai uzvarētu. Dzeltenzilie ik pa laikam sajuta trīspunktu metienu, taču vajadzīgākajos brīžos komandas snaiperi pievīla savus biedrus.

Citāts
CSKA galvenais treneris Dimitris Itudis pēc pirmās spēles:
„Pirmkārt, vēlos pateikties līdzjutējiem. Viņi šodien ieradās mūs atbalstīt, un tas bija ļoti svarīgi mums. Šī tomēr bija spēle uz enerģiju, kuras mums šodien tieši trūka. Tam ir iemesli, ir attaisnojumi, un mēs visi tos zinām. Šādos apstākļos līdzjutēji atbalstīja mūs, deva vajadzīgo grūdienu.
Pirmajā puslaikā spēles ziņā mēs, visticamāk, reaģējām uz notiekošo, nevis paši darbojāmies. Trešajā un ceturtajā ceturtdaļā mainījām attieksmi, atdūrāmies no aizsardzības un no spēlētāju sirdīm. Mēs izmantojām 11 spēlētājus, kas bija ļoti nepieciešams. Apscveicu komandu ar pirmo uzvaru, mēs ļoti vēlamies iekļūt finālā, nosargāt titulu. Un es redzu milzu gribasspēku spēlētāju acīs, katrā viņu kustībā.”

Epizode

UNIKS – „Zenit”. Atgriešanās

Rezultāts sērijā: 3-2
Rezultatīvākie spēlētāji: UNIKS – Hoakims Koloms (23,4 punkti), „Zenit” – Raians Tūlsons (17,7 punkti)

Sižets
Ļoti svarīga bija pirmā spēle arī otrajā pusfināla pārī. Tajā bija divi pilnīgi dažādi puslaiki. Pirmajā „Zenit” sanāca viss, bet pēterburgiešu pārsvars sasniedza 18 punktus. Otrajā puslaikā zenītieši spēlēja jau bez savainojumu guvušā Raiana Tūlsona. Lai gan komandas galvenā problēma bija ne jau tajā, bet gan UNIKS lieliskais duets Kīts Lengfords – Hoakims Koloms. Kīts ar 17 punktiem trešajā ceturtdaļā kaldināja kazaņiešu pakaļdzīšanos, bet spānis parādīja, kāpēc tieši viņam pasniedza labākā „sestā” spēlētāja balvu. 26 punkti, 6 atlēkušās, 7 piespēles, 2 pārtvertās un uzvaru nesošie trīs punkti galotnē, kad tikai minūtes laikā pirms spēles beigu sirēnas UNIKS varonīgi atspēlējās no -9 (94:93).
Jāuzteic gan arī „Zenit”, kas pēc izlaistās uzvaras sava līdera Tūlsona prombūtnē (pēterburgiešiem spēlēšana bez līderiem ir ierasta lieta) nesalūza. Viss atkal nonāca pie galotnes, kurā kazaņieši labāk izmantoja savas iespējas: 6 soda metieni no 6 sasniedza mērķi, Kosta Kaimakoglu precīzais metiens un Jāņa Timmas neprecīzā atbilde nekavējoties padarīja mājinieku pārsvaru par komfortablu – 7 punktu apmērā (97:91).
Trešajā mačā UNIKS teju nekļuva par vēl vienas brīnumainas atspēlēšanās autoru. Pēc pārtraukuma kazaņieši atspēlējās no -20 līdz -2, taču šoreiz „Zenit” rīcībā bija Tūlsons un Antons Puškovs, turklāt arī pašiem zaļibaltajiem vairs nebija spēku izšķirošajām minūtēm (82:67). Pēc divām dienām raksturu nodemonstrēja jau Ziemeļu galvaspilsētas pārstāvji. Kazaņieši bija apņēmības pilni pabeigt sēriju un pārliecinoši bija vadībā vēl trešajā ceturtdaļā (rezultāta starpība pieauga līdz 15 punktiem), taču pēdējā ceturtdaļā tribīņu atbalsts palīdzēja „Zenit” organizēt izrāvienu 10:1. Pārtverot iniciatīvu, zilibaltie nolieca pretinieku (85:82).
Tiktāl saspringtākā sērija 2016. gada izslēgšanas spēļu turnīrā atgriezās Kazaņā. Kā noskaidrojās, sava laukuma priekšrocības šajā divu līdzvērtīgu pretinieku kaujā bija izšķiroša. Visas uzvaras sērijā svinēja mājinieki. Vēl viena raksturīga iezīme: svarīgu lomu atkal nospēlēja trešā ceturtdaļa, ko UNIKS uzvarēja ar dubultu pārsvaru (28:14). Pēc tam Tatarstānas klubs pavisam palielināja pārsvaru (79:70) un pēc četriem gadiem atgriezās finālā, kā arī saņēma tiesības spēlēt Eirolīgā. Līgā tikai otro sezonu spēlējušajam „Zenit” pirmoreiz vēsturē izdevās iegūt bronzas medaļas.

Lūzuma brīdis
Sērijā bija vairākas pārsteidzošas atspēlēšanās, kas panāca lūzumu. UNIKS neticamā atspēlēšanās pirmajā spēlē, bez atkāpšanās ceļa palikušā „Zenit” divas uzvaras Sanktpēterburgā un, visbeidzot, otrais puslaiks piektajā mačā, kas aizritēja kazaņiešu zīmē.

X-faktors
Mājas laukuma priekšrocības. Sērija ievilkās uz maksimāli iespējamajām 5 spēlēm. Visas uzvaras svinētas savos laukumos.

Varoņi
Kīts Lengfords un Hoakims Koloms. Ja „Zenit” centās spēlēt kā komanda, nemitīgi kustinot bumbu uzbrukumā, tad UNIKS komandā neslēpa, ka spēlē caur saviem līderiem. Lengfords un Koloms ir Kazaņas uzbrukuma Alfa un Omega. Abi spēlētāji vilka visu komandu un ievilka finālā, nodrošinot tiesības nākamgad startēt Eirolīgā.

Skaitlis
5 – tik maču bija garākajā un saspringtākajā izslēgšanas spēļu sērijā 2016. gadā.

Citāts
„Zenit” galvenais treneris Vasīlijs Karasevs pēc piektās spēles:
„Šodien mēs pabeidzām sezonu, uzskatu to par sekmīgu. Piektajā spēlē pret UNIKS izdarījām visu, ko varējām. Vienkārši šodien nebija mūsu laimīgā diena. Vēl par agru mums spēlēt Eirolīgā. Atkārtošos. Nevienam no spēlētājiem nevaru neko pārsmest. Visi cīnījās līdz pēdējam, taču uzvarēt šodien bija ļoti sarežģīti.”

Epizode

Pusfināla MVP

Hoakims Koloms (UNIKS).
Kopā ar Lengfordu veidojot UNIKS triecienspēku, Koloms ne tikai iemeta svarīgus punktus, bet arī bija atbildīgs par spēles organizāciju, kā arī uzņēmās iniciatīvu galotnē, pelnīti kļūstot par vērtīgāko un lietderīgāko savas komandas spēlētāju. Piecās spēlēs spānis guva 23,4 punktus vidēji spēlē, savāca 3,8 atlēkušās, 5,4 piespēles, 1,8 pārtvertās un efektivitātes koeficientu 23,4 punkti. Bet viņa precīzais metiens ar sodu pirmās spēles pēdējās sekundēs bija iespējams svarīgākais moments visā sērijā.