Sergejs Karasevs:
Līgā ir daudz talantīgu jauniešu

Krievijas kluba “Triumf” aizsargs Sergejs Karasevs atzīts par labāko jauno spēlētāju šajā VTB Vienotās līgas sezonā. Tas kļuva zināms ceturtdien līgas apbalvošanas ceremonijā Maskavā, kad balvu Karasevam pasniedza līgas prezidents Sergejs Ivanovs un viņa vietnieks, VTB Bankas valdes loceklis Vasilijs Titovs.

Labākā jaunā spēlētāja balvas ieguvēju (ne vecāku par 23 gadiem) šosezon noteica VTB Vienotā līga kopā ar interneta portālu championat.com.

Regulārās sezonas gaitā Karasevs piecas reizes (!) tika atzīts par mēneša labāko jauno spēlētāju (tikai decembrī viņš piekāpās Maksimam Grigorjevam), bet viņa statistikas rādītāji vidēji mačā bija 16,3 punkti (4. rādītājs līgā), 4,3 atlēkušās bumbas, 1,9 rezultatīvas piespēles, 0,9 pārtvertas bumbas un efektivitātes koeficients 14,3.

Karasevs sevi apliecināja kā īsts Piemaskavas „Triumf” līderis, palīdzot komandai iekļūt izslēgšanas spēlēs, kā arī kļūstot par komandas rezultatīvāko spēlētāju. Astotdaļfinālā Ļubercu komanda spēlēs pret Samāras „Krasnije Kriļja”, un šīs sērijas iznākums lielā mērā būt atkarīgs no 19 gadus vecā krieva snieguma.

Atzīstieties – kļūšana par šīs sezonas labāko jauno spēlētāju jums nebija pārsteigums? Jūs tomēr gandrīz vienmēr tikāt atzīts par mēneša labāko jauno spēlētāju.
Tomēr konkurence bija. Mums Krievijā ir ļoti neslikta jaunā maiņa, un arī citās valstīs, kas pārstāv līgu. Iegūt šādu balvu neapšaubāmi ir ļoti pagodinoši. Tā kā paldies treneriem un partneriem par uzticēšanos. Centos, kā varēju, to attaisnot, palīdzēt „Triumf” gūt uzvaras. Iekļūšana izslēgšanas spēlēs ir mūsu kopīgais nopelns. Tagad cīnīsimies par iekļūšanu otrajā kārtā. Uzskatu, ka mums tas ir pa spēkam.

Kurus savus „jaunatnes ceha” kolēģus – tos, kuriem pirms čempionāta sākuma nebija vairāk par 23 gadiem, - jūs iekļautu balvas reālāko pretendentu pulkā?
Neapšaubāmi – Ņikitu Balašovu no „Krasnije Kriļja” un Maksu Grigorjevu no „Lokomotīves”. Andrjuha Zubkovs arī Krasnodarā izskatījās visnotaļ neslikti dažos mačos, kad galvenais treneris Jevgeņijs Pašutins viņam uzticējās. Ceru, ka visi šie puiši nākotnē būs Krievijas izlases atslēgas spēlētāji. Protams, viņiem visiem un man joprojām ir daudz, pie kā strādāt, daudzās lietās vēl jāpieliek. Taču puiši to saprot un strādā tīru sirdsapziņu. Tāpēc domāju, ka tuvākajos gados mums atkal parādīsies jauna un sakarīga valstsvienība.

Nav noslēpums, ka jauniešiem nereti ir grūti nopelnīt sev spēles laiku, it sevišķi vadošajos klubos kā, piemēram, CSKA vai „Himki”. Bet ar nākamo sezonu VTB līgā vēl arī tiks atcelta vienlaicīgi laukumā esošo leģionāru kvota Krievijas klubiem. Jautājums ieinteresētajai personai – vai šis jaunieviesums stipri ietekmēs vietējās jaunās paaudzes basketbolistu perspektīvas?
Neņemos spriest, vai šis lēmums ir labs vai slikts, bet jauniešiem vadošajās komandās patiešām būs daudz grūtāk cīnīties par vietu sastāvā. Kad no komandas gaida augstvērtīgu rezultātu, tai parasti nav iespēju iespēlēt rezervistus. Tātad tagad jaunajiem basketbolistiem būs jāstrādā nevis divas, bet trīs reizes vairāk, lai pierādītu, ka viņi nav sliktāki par ārzemniekiem un arī pelnījuši doties laukumā. Taču, ja patiešām neatlaidīgi censties, tad šīs grūtības var pārvarēt un izaugt par ļoti augstas klases spēlētāju.

2011./2012. gada sezonā „Triumf”, pēc būtības, uzlēca augstāk par jostas vietu – iekļuva spēcīgāko četru komandu pulkā Krievijas čempionātā. Šosezon rezultāts ir pieticīgāks – sestā vieta grupā VTB līgā, taču, atklāti sakot, uz pērnā gada panākuma atkārtošanu diez vai cerējāt?
Visi saprata, ka to izdarīt būs grūti. Vēl jo vairāk tādēļ, ka VTB līga ir sarežģītāks un interesantāks turnīrs. Taču minimālo uzdevumu – iekļūt izslēgšanas spēlēs – mēs izpildījām. Droši vien varējām spēlēt arī labāk: četras spēles zaudējām ar mīnus četri vai mazāk punktiem. Ja būtu uzvarējuši kaut vai pusi no šiem mačiem, būtu varējuši grupā pakāpties uz 4. vietu, garantējot sev sava laukuma priekšrocības astotdaļfinālā. Taču sanāca tā, kā sanāca – cīnīsimies par iekļūšanu ceturtdaļfinālā pret „Krasnije Kriļja”. Viņi ir mums pa spēkam, turklāt nesenā uzvara pār Sanktpēterburgas „Spartak” droši vien būs devusi komandai papildu pārliecību. Visi puiši saprot atbildību – no sērijas iznākuma ar Samāras komandu būs atkarīgs, kuras Krievijas komandas nākamsezon pārstāvēs valsti eirokausos.

Kā vērtējat to, ka spējāt pārspēt rezultativitātē pašu Makkī, kurš savulaik bija Krievijas čempionāta labākais snaiperis? Vai uzskatāt to par lokālu panākumu?
Jā, varētu teikt, ka „Triumf” komandā starp mums izvērsusies neliela iekšējā duelēšanās. Tai pat laikā es nesauktu Makkī par dzimušu snaiperi. Tas ir lielisks pirmais numurs, kurš ir arī agresīvs uzbrukumā ne tikai ar metieniem, bet arī ar labām piespēlēm. Patīkami, ka izdevās viņu pārspēt. Pagājušajā sezonā „Triumf” uzbrukuma līderis bija Džerijs Džefersons, bet šosezon, varētu teikt, stafetes kociņu nodeva man. Varētu nospēlēt arī veiksmīgāk, bet domāju, ka kopumā ar uzdevumu tiku galā.

Turklāt jūs no visiem „Triumf” spēlētājiem visbiežāk metat soda metienus – vidēji 5,8 spēlē – un realizējat tos ar labāko precizitāti komandā – 88.6%. Vai ilgi nācās slīpēt metienu, lai panāktu šādus rādītājus?
Protams, tas prasīja daudz darba treniņos. Taču, kā izrādījās, ne velti treneri man uztic soda metienus par tehniskajām piezīmēm un partneri uztic man bumbu spraigu spēļu pēdējās minūtēs – ar domu, lai pretinieki, mēģinot atspēlēties, pārkāpj noteikumus pret mani, bet es tikmēr varētu iemest divus no diviem.

Jūsu tēvs un „Triumf” galvenais treneris Vasilijs Karasevs atklāja plānus veltīt vienu vasaru tam, lai attīstītu jūsu saspēles vadītāja iemaņas. Vai joprojām neesat atteikušies no šīs idejas?
Protams, nē. Arī es pats labi saprotu, ka manai karjerai tas būs milzīgs pluss. Prasme spēlēt jebkurā pozīcijā no pirmā līdz trešajam numuram – nudien nav tas pats, kas vienkārši būt gatavam mest pa grozu. Protams, ka priekšā daudz darba – pie vadīšanas, dribla ātruma. Tā kā ar to nodarbojos gandrīz katru dienu. Viegli nav, bet ceru, ka var gūt rezultātus, ja mērķtiecīgi strādā.

„Triumf” komandai spēļu kalendārs sezonas beigās tāds saraustīts – aprīlī tikai divas spēles PBL, bet maijā – VTB Vienotās līgas izšķirošie mači un atkal spraigs spēļu grafiks. Kā izdodas tikt galā ar tādu aritmiju?
Grūti, protams. Vēl nesen spēlējām visos turnīros, bet tagad pēc izlidošanas no Eiropas kausa un virknes PBL spēļu pārcelšanas mēnesī piedalīsimies tikai divos mačos. Cenšamies atgūties, bez trenēšanās iesaistīties arī kaut kādos pasākumos ārpus basketbola laukuma – piemēram, meistarklasēs. Tādā veidā mēs palīdzam gan citiem, gan arī sev. Komanda mums ir jauna, draudzīga, tāpēc visi ar lielu prieku sazinās arī ārpus laukuma. Bet arī par gatavošanos spēlēm neaizmirstam.

Nav noslēpums, ka pirms gada par jums interesējās CSKA, bet tobrīd, pēc jūsu tēva sacītā, nevarēja būt ne domas par klubu maiņu. Vai esat ticis skaidrībā par savu klubu nākamajai sezonai? Un kurš īsti pieņem lēmumu – jūs vai Karasevs vecākais?
Vienmēr konsultējos ar tēvu. Taču tagad vēl nekas nav izlemts – pagaidām vēl domājam, tāpēc ka ir svarīgi izvērtēt visus par un pret, nekļūdoties izvēlē. Man tomēr negribas pāriet uz CSKA un deldēt tur rezervistu soliņu. Man 19 gadu vecumā labāk spēlēt par mazāku samaksu, bet ar lielāku spēles laiku, nekā otrādi. Domāsim – ceru, ka mana karjera nepiedzīvos lejupslīdi.

Nevaru nepajautāt par NBA draftu, kuram piesakāt savu kandidatūru. Kā vērtējat savas izredzes doties pāri okeānam jau nākamajā sezonā? Un kā jūs ietekmē Alekseja Šveda piemērs, kurš jau pirmajā sezonā Minesotā sevi pieteica pietiekami skaļi?
Ļoham tomēr ir cita situācija. Viņam, varētu teikt, paveicās palikt nedraftētam – tāpēc viņam radās iespēja patstāvīgi izvēlēties sev optimālu komandu. Man ir iespēja atsaukt savu kandidatūru šī gada draftam un pieteikties pēc gada. Tā kā viss būs kārtīgi jāapsver un jāizlemj.

Kas šobrīd šķiet ticamāk – ka pārcelsities uz NBA vai uz kādu no Krievijas smagasvariem?
Grūti pateikt. Jārunā ar kluba vadību, kas tevi aicina. Lai gan – droši vien visiem solīs lielu spēles laiku laukumā, lai tikai pierunātu spēlētāju pievienoties savai organizācijai, bet – vai tā būs patiesībā… Plus vēl jāņem vērā, kas šajā komandā jau spēlē tavā pozīcijā. Vispār ļoti daudz kas jāizvērtē. Drīzumā arī pieņemšu galīgo lēmumu.

Championat.com