MVP. 10 pretendenti „Sezonas vērtīgākā spēlētāja” balvai

VTB Vienotā līga pēc pamatturnīra beigām, kā ierasts, nosauks individuālo balvu ieguvējus dažādās nominācijās. Iepriekš mūsu mājas lapa pieteica pretendentus „Labākā „sestā” spēlētāja”, „Labākā aizsardzības spēlētāja” un „Labākā jaunā spēlētāja” balvām. Tagad pienākusi kārta stādīt priekšā kandidātus galvenajai individuālajai balvai – MVP.

Sastāva dziļums, spēcīgs „soliņš”, saliedēta aizsardzība, sabalansēts uzbrukums – tie visi ir svarīgi faktori panākumu gūšanai. Taču ar to vien ir par maz. Ievērojamas uzvaras gūst tikai tās komandas, kuru sastāvā ir zvaigznes, kuras spēj sev līdzi vest visu komandu un ar savu sniegumu izšķir maču likteņus. Visvērtīgākie spēlētāji.

Mūsu mājas lapa izceļ 10 spēlētājus (saraksts sastādīts alfabētiskā kārtībā), kuri šajā pamatturnīrā pamatoti var pretendēt uz pagodinošo sezonas MVP titulu.

Deriks Brauns, „Lokomotiv-Kubaņ” uzbrucējs

Statistika: 25 spēles (27,6 minūtes), 14,8 punkti, 5,4 atlēkušās, 1,8 piespēles, 1,2 pārtvertās un efektivitātes koeficients 16,4.

Deriks Brauns kļuvis par vienu no „Lokomotiv” galvenajiem spēlētājiem uzreiz pēc pārcelšanās uz Krieviju jau 2012. gadā. Jau pagājušajā sezonā viņš sevi apliecināja kā Krasnodaras komandas līderis un MVP balvas pretendents. Nekas nav mainījies arī šajā pamatturnīrā. Amerikānis ir ļoti lietderīgs abos laukuma galos – ne velti viņš ir arī „misters slēģis” titula pretendents. Deriks laukumā dominē pateicoties Eiropā reti sastopamam atlētiskumam, kas tiek atbalstīts ar teicamu tehniku un pārliecību. Universālais uzbrucējs ir svarīgs ne tikai aizsardzībā, bet ir arī svarīgs izpildītājs Krasnodaras skrienošās komandas uzbrukumā.
Pašreizējais „Loko” ir grūti iedomājams bez Derika. Uzbrucēja prombūtne Eiropas kausa ceturtdaļfināla mačā pret UNIKS noveda kubaņiešus pie izstāšanās no turnīra. Sarkanzaļie tagad ir pilnībā koncentrējušies līgas spēlēs un grasās cīnīties līdz galam. Komandas biedrus sev līdzi cīņā sauks Deriks Brauns – „dzelzceļnieku” rezultatīvākais un efektīvākais spēlētājs pamatturnīrā.

Andrejs Voroncevičs, CSKA uzbrucējs

Statistika: 28 spēles (22,4 minūtes), 8,9 punkti, 5,4 atlēkušās, 1,9 piespēles, 1,0 pārtvertā un efektivitātes koeficients 13,3.

Vienīgais krievs kandidātu sarakstā Andrejs Voroncevičs šosezon mērojis ceļu no lomas spēlētāja līdz neaizvietojamam spēlētājam pašreizējā čempiona un sezonas galvenā favorīta rindās. Šāds progress lielā mērā kļuva iespējams pateicoties jaunam galvenajam trenerim Dimitrisam Itudisam un kapteiņa Viktora Hrjapas savainojumam. Tieši pēdējā nišu arī ieņēma Andrejs. Tiesa, tie visi ir tikai blakus apstākļi, bet radušos iespēju vēl arī vajadzēja izmantot. Un 27 gadus vecais uzbrucējs to izdarīja ar uzviju.
Voroncevičs ir nepiekāpīgs, universāls uzbrucējs, kurš spēj cīnīties veselās trīs pozīcijās priekšējā līnijā. Garais pat pamanās būt ļoti lietderīgs uzbrukums, kur viņa loma ir visai ierobežota. Nenogurdināmais un komandas interesēm pilnībā pakļaujošais, lērumu emociju uz soliņa un laukumā dodošais – tas viss ir par Voronceviču šosezon, kad viņš kļuvis par vienu no atjaunotā CSKA balstiem.

Nando De Kolo, CSKA aizsargs

Statistika: 23 spēles (23,5 minūtes), 14,8 punkti, 3,7 atlēkušās, 3,6 piespēles, 1,5 pārtvertās un efektivitātes koeficients 16,0.

Pirmais francūzis CSKA vēsturē ir spējīgs kontrolēt uzbrukumu, sekmīgi spēlēt otrā numura lomā un cīnīties aizsardzībā divās pozīcijās. „Armijnieku” spēle izbūvēta tā, ka Nando De Kolo mača gaitā iejūtas vairākās lomās un demonstrē visa sava talanta daudzpusību. Galu galā 2013. gada Eiropas čempions ātri un organiski iekļāvās pašreizējā čempiona rindās. Netraucēja pat ar rokas lūzumu saistītā aizkavēšanās sezonas startā. Pretindi De Kolo raksturīgajiem caurgājieniem, šķiet, neatrada neviena komanda ne līgā, ne Eiropā, bet leģionāra aukstasinība un iracionālā pārliecība ļauj viņam nereti vienatnē izšķirt spēļu likteņus.
Pieredze NBA, kur francūzis pastrādāja arī diženā Grega Popoviča vadībā, bet tomēr nespēja realizēt tur visu savu potenciālu, saņemot papildus motivācijas šprici, nebija veltīga. Pašlaik De Kolo ir viens no Eiropas labākajiem aizsargiem un pierāda to katrā mačā sarkanzilajā formas tērpā.

Džerijs Džonsons, „Astana” aizsargs

Statistika: 23 spēles (35,0 minūtes), 15,9 punkti, 1,9 atlēkušās, 8,4 piespēles, 0,9 pārtvertās un efektivitātes koeficients 16,5.

Džerijs Džonsons pievienojās „Astana” pulkam pēc basketbola mērauklas tālajā 2011. gadā. Ritēja sezona pēc sezonas, spēlētāji nāca un gāja, bet viens palika nemitīgi: pirmā numura pozīcijā Kazahstānas čempioniem spēlēja ASV dzimušais Džonsons, kurš progresēja vienlaikus ar savu klubu un pašlaik ir neapstrīdams tā līderis.2013./2014. gada sezonā neapturamais Džerijs kļuva par līgas labāko asistentu. Dzeltenzilo līderis cīnās par šo titulu arī šajā pamatturnīrā, sekmīgi miksējot bumbas saspēli ar punktu gūšanu – Džonsons paralēli ir arī „Astana” labākais snaiperis.

Rendijs Kalpepers, „Krasnij Oktjabrj” aizsargs

Statistika: 22 spēles (32,5 minūtes), 20,4 punkti, 3,2 atlēkušās, 3,04 piespēles, 1,8 pārtvertās un efektivitātes koeficients 15,6.

„Krasnij Oktjabrj” uzbrūkošais aizsargs Rendijs Kalpepers ir īsts enerģijas iemiesojums. Viņš jebkurā brīdī ir gatavs uzsprāgt. Ar savām fenomenālajām darbībām uzbrukumā un nemitīgo tieksmi saasināt spēli viņš spējīgs vai nu noliekt „metalurgu” pretiniekus, vai arī panākt lūzumu jebkurā, pat šķietami bezcerīgā spēlē. Pamatturnīra rezultatīvākais spēlētājs ir ļoti svarīgs gan volgogradiešiem, gan skaistāko epizožu cienītājiem. Rendijs stabili papildina ne tikai komandas punktu bagāžu, bet arī visus iespējamos efektīgāko epizožu vērtus trikus. Kalpepers ir publikas mīlulis un „Krasnij Oktjabrj” galvenais ierocis.

Skots Mačado, „Kalev” aizsargs

Statistika: 29 spēles (33,5 minūtes), 15,4 punkti, 4,3 atlēkušās, 7,9 piespēles, 1,4 pārtvertās un efektivitātes koeficients 15,3.

„Kalev” šosezon veicis galvu reibinošu lēcienu. Komanda pirmajās piecās sezonās VTB Vienotajā līgā summā svinēja tikai 8 uzvaras. Šajā pamatturnīrā milzu progresu panākušie igauņi sen jau pārspēja to rādītāju un atrodas soļa attālumā no vēsturiskas iekļūšanas izslēgšanas spēlēs. „Kalev” panākums sezonas sākumā balstījās uz „lielā trijnieka” Skots Mačado, Rolands Freimanis, Frenks Elegārs aktivitātēm. Freimani janvārī pārcēlās uz UNIKS, bet februārī Tallinu pameta arī Elegārs. Ar ko atbildēja „Kalev” un Mačado? Ar simtprocentīgu uzvaru bilanci martā – četras uzvaras no četrām – kā arī aprīļa pirmajā mačā izšķirošajā spēlē viesos tika uzveikts VEF. Bijušais NBA aizsargs, kurš pavisam nesen tika atzīts par marta MVP, kā arī kļuva par piekto spēlētāju līgas vēsturē, kurš izcēlies ar triple-double, Iagunijas komandā spēlē apmēram tādu pašu lomu, kādu Rasels Vestbrūks Oklahomsitijas „Thunder”. Viņš velk komandu sev līdzi, neskatoties uz jebkuriem šķēršļiem.

Tairīzs Raiss, „Himki” aizsargs

Statistika: 27 spēles (27,2 minūtes), 15,9 punkti, 2,3 atlēkušās, 6,1 piespēles, 1,4 pārtvertās un efektivitātes koeficients 16,0.

Tairīzs Raiss pārcēlās uz „Himki” kā Eirolīgas un „Final Four” MVP. Atbilstošu līmeni viņš demonstrē arī Piemaskavas komandas kreklā, kur ātri vien kļuva par vienu no galvenajiem spēlētājiem. Saspēles vadītājs ir trenera ideju iemiesotājs laukumā un pilnībā kontrolē himkiešu uzbrukumu, pārsteidzošā veidā atrodot balansu starp nepieciešamību saasināt spēli patstāvīgi un komandas biedru iesaistīšanu. Tāpat Raiss neaizmirst atstrādāt arī savā laukuma pusē.
Ne mazāk svarīga Tairīza loma ir maču galotnēs. Pēdējās minūtes un pat sekundes ir mazā nazīša zvaigžņu mirklis. Viņš pastiprināta spiediena priekšā uzlabo savu spēles kvalitāti. Raisa varoņdarbu kulminācija bija uzvaru nesošais trīspunktnieks superspēlē pret CSKA. Turklāt rodas iespaids, ka „Himki” un viņu līderis neparādīja pamatturnīrā visu, uz ko ir spējīgi, un visu interesantāko atstājuši vēlam pavasarim un vasaras sākumam.

Teilors Ročestijs, „Ņižņij Novgorod” aizsargs

Statistika: 23 spēles (30,4 minūtes), 16,0 punkti, 3,5 atlēkušās, 5,7 piespēles, 0,7 pārtvertās un efektivitātes koeficients 17,5.

Neticami precīzi metieni totāli pārliecinātā par sevi mazā spēlētāja izpildījumā kļuva par vienu no „Ņižņij Novgorod” pagājušās sezonas progresa galvenajiem cēloņiem. Vasarā daudzi šaubījās par voldzinieku spēju noturēties iekarotajos augstumos. Šī sezona gan parāda, ka Teilors Ročestijs un Ko ne nejauši spēlēja iepriekšējās sezonas finālā. Ņižņijnovgorodā saspēles vadītājs atrada savu laimi un ieguva harmoniju – amerikānis negaidīti atklāja daudz kopīgā ar Krieviju un kļuva klubam par kaut ko vairāk, nekā vienkārši leģionāru. Pats Teilors jokojot saka, ka ārēji nav diez ko līdzīgs basketbolistam, taču uzdrīkstēšanās, ticēšana saviem spēkiem un snaipera talants padara viņu par vienu no bīstamākajiem spēlētājiem līgā. Ročestijs ir VTB Vienotās līgas vicečempiona galvenais dzinējspēks, kurš ir gatavs vēlreiz pārsteigt basketbola sabiedrību.

Kortnijs Fortsons, „Avtodor” aizsargs

Statistika: 28 spēles (36,6 minūtes), 19,3 punkti, 4,4 atlēkušās, 8,1 piespēles, 1,5 pārtvertās un efektivitātes koeficients 19,3.

Debitants no Saratovas kļuvis par vienu no sezonas galvenajiem atklājumiem. To pašu pelnīti var teikt arī par viņu līderi Kortniju Fortsonu. Kad runa ir par „Avtodor”, prātā uzreiz nāk kolorītais melnibalto saspēles vadītājs. Nav brīnums, jo Kortnijs neizlaida nevienu pašu savas komandas spēli un vidēji mačā pavada gandrīz 37 minūtes – vairāk par visiem VTB Vienotajā līgā. Fortsons katrā spēlē laukumā dodas kā uz pēdējo maču mūžā: liesmainais saspēles vadītājs iesāk uzbrukumus, bezbailīgi meklē kontaktu caurgājienos, nober pretinieku metienu no tālās distances un, piesaistot sev pretinieku aizsardzības uzmanību, ar asprātīgām piespēlēm atrod brīvos komandas biedrus. Čempionāta rezultatīvākās un jestrākās komandas spēles pilnībā ir atkarīga no līgas ātrākā spēlētāja, kurš ir starp čempionāta trīs labākajiem gan gūto punktu, gan rezultatīvo piespēļu, gan efektivitātes koeficienta ziņā.

Volters Hodžs, „Zenit” aizsargs

Statistika: 25 spēles (32,3 minūtes), 17,7 punkti, 2,3 atlēkušās, 6,8 piespēles, 1,8 pārtvertās un efektivitātes koeficients 17,0.

„Zenit” šosezon vajā savainojumi. Kolīdz kāds izraujas no lazaretes, tā no ierindas izkrīt kāds cits – labi, ja vēl tikai viens. Sanktpēterburgas klubs turklāt nemitīgi tur latiņu augstā līmenī un, ne daudz, ne maz, cīnās par trešo vietu pamatturnīrā. Tamlīdzīga stabilitāte bija iespējama lielā mērā pateicoties Volteram Hodžam. Puertorikānis izpilda Vasīlija Karaseva shēmās izšķirošu lomu. Saspēles vadītājs prasmīgi vada savas komandas uzbrukumu un droši uzņemas atbildību izšķirošajā stadijā. Esot sevišķi bīstams caurgājienos, zilibalto līderis pamanās nogādāt bumbu grozā no visneērtākajām pozīcijām vai arī pretiniekam negaidīti mainīt plānu un iesaistīt spēlē brīvus palikušos komandas biedrus. Hodžs ir labākais snaiperis un „Zenit” asistents un abos rādītājos iekļūst līgas labāko piecu pulkā.