Fināls. Kopsavilkums

Mūsu mājas lapa sagatavoja VTB Vienotās līgas izslēgšanas spēļu kopsavilkumu, atceroties tās spilgtākos notikumus un galvenos varoņus.

1. citāts
CSKA centra spēlētājs Dmitrijs Sokolovs:
„Protams, negribas nomelnot basketbolu ar roku palaišanu. Vispār man tādas lietas galīgi neiet pie sirds. Taču, kad tev sit ar elkoni pa degunu, savaldīt savas emocijas ir ļoti sarežģīti. Sevišķi jau spēles laikā, kad nervi jau tā tiek nospriegoti. To es par gadījumu ar Papadopulusu Krievijas čempionāta finālsērijā 2011. gadā. Tiesa, sērijā ar „Lokomotiv” es komandas biedriem neļaušu darīt pāri. Neiesaku mani provocēt.”
… Finālsērijā CSKA bija jāiztiek bez pamatsastāva saspēles vadītāja un centra spēlētāja: Miloša Teodosiča un Aleksandra Kauna. Abiem bija savainojumi. Tādā situācijā liela atbildība gūlās uz rezerves centra Dmitrija Sokolova pleciem. Viņš pirms izšķirošās spēles sākuma atcerējās savu kautiņu ar „Himki” centru Lazaru Papadopulu nacionālā čempionāta finālsērijā 2011. gadā. Dmitrijs apgalvoja, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavs aizstāvēt sevi un komandas biedrus. Savā ziņā šie vārdi izrādījās pravietiski – Sokolovs tik tiešām iesaistījās cīņā ar pretinieku un nospēlēja svarīgu lomu sērijas izšķirošajā mačā. Bet par visu pēc kārtas…

Pakaļdzīšanās
„Lokomotiv-Kubaņ” šajā sezonā ieguva Eiropas kausu, sperot pakāpienu augstāk spēles kvalitātē. Tomēr finālsērijas pirmā mača gaitā pret Krievijas basketbola flagmani „dzelzceļnieki” bija spiesti likvidēt vāji aizvadītā spēles sākuma sekas. Pirmajās minūtēs krasnodariešu līderi patstāvīgi aizgāja otrajā plānā, un viesi uz draudīgā pretinieka fona izskatījās nepārliecinoši, ļaujot pretiniekiem attālināties jau atklātnē. „Loko” spēja atgūties. Komanda veiksmīgi aizvadīja visu ceturtdaļu galotnes, ik pa laikam pietuvojoties pretiniekam, tā ka pēc sižeta spēles ritējums atgādināja asa sižeta filmu.
Kubaņiešu pakaļdzīšanās gandrīz vainagojās panākumiem. Pietuvojušies pretiniekam viena precīza metiena attālumā, galotnē sarkanzaļie tomēr palaida garām iespēju uzvarēt sēriju pašu kļūdu dēļ – 72:65, un CSKA ieguva vadību sērijā.

2. citāts
CSKA galvenais treneris Etore Mesina:
„Tā bija nervu spēle. Mēs trīs četras reizes ieguvām salīdzinoši lielu pārsvaru, 12-13 punktu apmērā, taču nespējām to nosargāt. Mūsu uzbrukums nebija tik ass, toties aizsardzība, sevišķi otrajā puslaikā, bija teicama. Ceru, ka rīt laukumā darbosimies vēl labāk.”

Pieteikums
Otrās spēles starta nogrieznis atkal nebija Jevgeņija Pašutina komandai labvēlīgs. Spēles pirmajās astoņās minūtēs Valērija Lihodeja precīzais metiens bija vienīgais „dzelzceļnieku” izpildījumā. CSKA ieguva komfortablu pārsvaru, kuru turēja visas spēles gaitā. Spēle izcēlās ar nesteigšanos un zemu rezultativitāti, kas bija parocīgi „armijniekiem”. Trešajā ceturtdaļā viesi spēja pietuvoties CSKA četru punktu attālumā, taču nekam vairāk Krievijas dienvidu galvaspilsētas pārstāvjiem nepietika spēka. Maskavieši teicami aizvadīja ceturtdaļas galotni un kontrolēja spēles gaitu līdz par beigu sirēnai. 64:54 – Mesinas un Ko otrā uzvara sērijā. Sarkanzilie pārliecinoši noveda mājas spēles līdz divām uzvarām un nopietni pieteicās uz uzvaru arī visā izslēgšanas spēļu finālsērijā.

3. citāts
„Ņižņij Novgorod” ģenerālmenedžeris Sergejs Panovs:
„Krasnodarieši laikam var glābt sēriju. Tomēr savs laukums, savi līdzjutēji. Pirmajās spēlēs bija redzams, ka CSKA ir labāk noskaņojušies uzvarai. Un tas, principā, noteica divu spēļu iznākumu. CSKA izskatījās labāk saliedēts. Ja „Lokomotiv” spēs mainīt kaut ko savā pieejā, tad viss ir iespējams.”

Darbs pie kļūdām
Sērijas trešais mačs Krasnodarā izraisīja milzīgu ažiotāžu. Spēles dienā kubaņiešu oficiālā mājas lapa ziņoja, ka visas biļetes ir izpārdotas. Pārpildītā „Basket-hall” arēna cerēja ieraudzīt ilgi gaidīto savu atbalstāmo uzvaru pār esošo čempionu (līdz tam abas komandas savā starpā bija aizvadījušas 41 maču, un „Loko” bija uzvarējusi tikai divos no tiem, turklāt pēdējo reizi tas bija vēl trenera Kestūta Kemzuras vadībā).
Sergejs Panovs, tāpat kā citi eksperti, izcēla CSKA noskaņošanos, kurš ļāva Etores Mesinas vadītajai komandai samīt pretinieku maču sākumos un beigās svinēt panākumus. Pirms trešās spēles Jevgeņijs Pašutins – itāļu speciālista skolnieks – ieviesa nepieciešamās korekcijas – šoreiz cīņai noskaņojušies „dzelzceļnieki” pirmajā ceturtdaļā turēja līdzi pretiniekiem, bet pēc tam, sajutuši pārliecību, arī aizvadīja neiedomājami labi 20 minūtes aizsardzībā, pirms pēdējās ceturtdaļas iekrājot 11 punktu handikapu. „Armijnieki” gan centās lauzt spēles gaitu, pārejot uz zonas aizsardzību, bet pēc Džeimsa Beirona trīspunktnieka un Derika Brauna slam-dunk ātrā pretuzbrukumā kļuva skaidrs, ka sērija turpināsies. 69:58 „Lokomotiv-Kubaņ” labā. CSKA paliek Krasnodarā uz vēl vienu spēli.

Epizode

Savainojums
Trešā spēle sarūgtināja CSKA un tā atbalstītājus ne tikai ar zaudējumu, bet arī ar sāpīgu Viktora Hrjapas savainojumu. Pēdējā ceturtdaļā vienā no epizodēm „armijnieku” līderis un kapteinis pēc metienu no tālās distances saskārās ar pretinieku komandas aizsargu Maksimu Grigorjevu un neveiksmīgi piezemējās, izmežģot potīti. Kā noskaidrojās nākamajā dienā, trauma izrādījās visnotaļ sāpīga. Ceturtajā, daudz ko izšķirošajā, finālsērijas spēlē CSKA nācās iztikt bez Hrjapas…

Atrisinājums
Finālsērijas priekšvakarā „Lokomotiv-Kubaņ” centra spēlētājs Aleksejs Savrosenko paziņoja par to, ka pēc šīs sezonas liks punktu basketbolista karjerai. Pēc neveiksmes pirmajās divās spēlēs Jevgeņijs Pašutins iesaistīja veterānu starta sastāvā – trešā spēle jau bija „Loko” komandai labvēlīga. Ceturtajā spēlē viss it kā arī ritēja pēc kubaņiešu scenārija. Pirmajā puslaikā mājinieki ieguva iniciatīvu, kamēr pretiniekiem acīmredzami pietrūka ārpus pieteikuma palikušā Viktora Hrjapas.
Pateicoties Derika Brauna aktivitātei krasnodarieši spēja iegūt pārsvaru un, kā jau šķita, ar katru minūti viņi aizvien straujāk tuvojās kārotajai uzvarai. Savas karjeras pēdējās spēles trešajā ceturtdaļā Savrosenko, kurš pazīstams ar drošu spēli aizsardzībā, negaidīti aktivizējās uzbrukumā. „Loko” centrs pēc Nika Kalatesa uzmetiena rūpīgi pabeidza alley-oop un atdeva elegantu piespēli Simam Jasaitim. Bet tad notika kas nelabojams…
Trešdaļas beigās spēles pavedienu sajutušais centrs iesaistījās cīņā par atlēkušo bumbu ar Dmitriju Sokolovu. Spēlētāju nervi, sevišķi Savrosenko, acīmredzami neizturēja spriedzi. Rezultātā – asa saķeršanās, kas pārauga īstā kautiņā uz laukuma…
Sokolovs neliekuļoja, kad teica, ka nemīl palaist rokas. Bet dažkārt emocijas ņem virsroku pār saprātu. Noturēt divus viens otram uzmetušos gigantus nemaz nebija tik viegli. Sekoja pauze, kaislības sita augstu vilni, bet tiesnešiem neatlika nekas cits kā noraidīt abus pārkāpējus. Pēc šī incidenta „Loko” palika ar nozīmīgu robu centra spēlētāja pozīcijā. Tā rezultātā mājinieki zaudēja savu ritmu un turpinājumā tā arī vairs nespēja to atgūt. Krasnodariešu uzbrukums juka un bruka – neprecīzi metieni pat nebija sliktākais uzbrukuma noslēgums, jo aizvien biežāk „dzelzceļnieki” vienkārši pieļāva kļūdas, līdz metienam pat netiekot. Nevarētu gan teikt, ka sarkanzilie pretinieka laukuma pusē spēlētu spīdoši, bet, lai gan pieticīgi, tomēr papildināja savu punktu bagāžu. Vispirms jau pateicoties Sonijam Vīmsam. Ceturtajā ceturtdaļā dienvidnieki pēkšņi attapās iedzinējos… un atkal netika galā ar sarežģīto uzdevumu – atspēlēties. „Armijnieki” galotnē noturēja pārsvaru. 59:54 – CSKA kļuva par VTB Vienotās līgas čempionu. Otro reizi pēc kārtas un trešo reizi vēsturē.

4. citāts
CSKA galvenais treneris Etore Mesina:
„Šīs izslēgšanas spēles un viss turnīra laika bija viens no sarežģītākajiem manā karjerā un tas dod vienu no lielākajiem gandarījumiem. Kā jau zināms, mēs spēlējām bez saviem vadošajiem spēlētājiem Teodosiča, Kauna, bet izšķirošajā mačā arī bez Hrjapas. Turklāt mēs spēlējām izslēgšanas spēlēs uzreiz pēc Eirolīgas Final Four. Ceļā uz triumfu mēs apspēlējām Izaicinājuma kausa ieguvējus "Krasnije Kriļja", Piemaskavas "Himki" komandu, kas šajā sezonā iekļuva Eirolīgas Top-16 kārtā, kā ari Eiropas kausa ieguvēju "Lokomotiv-Kubaņ". Domāju, ka nevienā Eiropas valstu čempionātā nevienam nav nācies mērot tik grūtu ceļu pretī titulam.”

Varonis
Viktors Hrjapa. CSKA kapteinis sezonas gaitā pelnīti izpelnījās neskaitāmus sev adresētus epitetus. Piebilst par viņu kaut ko jaunu nav viegli. Lai apjēgtu uzbrucēja nozīmību, var likt lietā salīdzinājumu. 2012./2013. gada sezonā līdzjutēji redzēja veco labo Timu Dankanu, kurš atkal ir Sanantonio „Spurs” komandas NBA čempionu titula ambīciju garants. Neskatoties uz atšķirīgajām pozīcijām, Hrjapa un Dankans savas komandas ietekmē līdzīgi: abi ir sistēmveidīgi spēlētāji. To sauc par fundamentalitāti – Viktors un Tims ir vienlīdz svarīgi un noderīgi abos laukuma galos. Jāteic, ka basketbolisti ir līdzīgi arī raksturā – mierīgi, pārliecināti par saviem spēkiem, koncentrējušies spēlei un mērķa sasniegšanai līderi. Viņu komandas biedriem atliek vien sekot viņu parādītajam piemēram. Izdaudzinātais teksasiešu garais spēlētājs ved sev līdzi komandu pie kārtējā titula, bet Hrjapa to jau izdarīja. CSKA atkal ir čempions – pateicoties savam kapteinis, izslēgšanas spēļu vērtīgākajam spēlētājam un finālsērijas galvenajam varonim.

Video:

                     

Foto