Artjoms Vihrovs – “Zenit” X faktors

“Ņižņij Novgorod” duelis ar “Zenit” bija centrālais 28. kārtā. Uzvaru spēlē izcīnīja pēterburgieši, taču tā viņiem nenācās viegli. Spēles liktenis izšķīrās pēdējās minūtēs. Un tajās izcēlās Artjoms Vihrovs.

Tieši jaunais krievu aizsargs uzņēmās līdera nastu galotnē un ar savām aktīvajām darbībām veica būtisku ieguldījumu zilibalto gala panākumā.

Tradicionālajā rubrikā “Spēles analīze” Konstantīns Kučers pievērš uzmanību Artjoma Vihrova darbībām spēles izšķirošajos brīžos.

Spēlē pret “Ņižņij” Sanktpēterburgas kluba aizsargs apliecināja sevi kā daudzpusīgu spēlētāju. Viņš sekmīgi meta no distances, apgādāja ar piespēlēm komandas biedrus, iesāka ātros uzbrukumus un arī pabeidza tos.

Tomēr vislielāko draudu voldzinieku aizsardzībai sarūpēja Vihrova agresīvie caurgājieni. Artjoms regulāri lauzās pretī pretinieku grozam, kur, atkarībā no situācijas, meta pats vai arī atdeva piespēli komandas biedram.

Turklāt krievu nekādi nemulsināja pretinieku aizsardzības ciešie varianti.

Bīstoties no šiem Vihrova caurgājieniem, ņižņijnovgorodieši spēles galotnē izmantoja dažādus aizsardzības variantus.

Viņi mēģināja apturēt aizsargu ar saslēgšanos kopā.

Taču tādos gadījumos bez pieskatīšanas palika Kails Lendrijs. To tad arī izmantoja Vihrovs, apgādājot Kanādas centru ar piespēlēm.

Pirmajā gadījumā viņš izveda Lendriju uz brīvu grozu.

Otrajā reizē Lendrijs, neviena netraucēt, izpildīja pustālo metienu.

Kā pēdējo argumentu pret Vihrova aktivitāti ņižņijnovgorodieši piedāvāja zonas aizsardzību. Taču arī tas nemulsināja krievu. Izšķirošajā brīdī pusotru minūti pirms spēles beigām Artjoms atkal apliecināja sevi no vislabākās puses.

Viņš piesaistīja sev pretinieku aizsardzības uzmanību un piesaistīja sev veselus divus “Ņižņij” spēlētājus.

Pēc tam viņš ar piespēli atrada brīvo Pāvelu Spiridonovu.

Uzbrucējam metiens nebija no vieglākajiem, taču tas tomēr sasniedza mērķi.

Tas precīzais metiens faktiski arī bija izšķirošs. Atlikušajā pusotrā minūtē komandas apmainījās ar precīziem metieniem Voltera Hodža un Terensa Kinsija izpildījumā, taču reāla intriga mačā vairs neatjaunojās.

Var droši apgalvot, ka tieši Vihrova sniegums bija “Zenit” panākumu pamatā mača galotnē. Artjoms nebijās uzņemties iniciatīvu, bija aktīvs un produktīvs. Turklāt tamlīdzīgas kvalitātes jaunais basketbolists demonstrē jau ne pirmo reizi. Visi līdzjutēji pamatoti var gaidīt no Vihrova turpmāku progresu un spilgtu sniegumu arī play-off spēlēs.