16februāris
21. spēļu nedēļa. Kopsavilkums
Mūsu mājas lapa rezumē VTB Vienotās līgas pamatturnīra 21. nedēļas spēles, atceroties to spilgtākos notikumus un galvenos varoņus.
Revanši
CSKA un “Lokomotiv-Kubaņ” īpaši noskaņojās spēlēm pret, attiecīgi, “Ņižņij Novgorod” un “Bisons”. “Armijnieki” savu vienīgo zaudējumu pamatturnīrā cieta tieši mačā ar voldziniekiem. Bet “Loko” jau kopš pagājušās sezonas ir sevišķi rēķini ar somiem. Krasnodarieši ne tikai zaudēja “Bisons” pirmā riņķa mačā, bet arī kopumā bija ar negatīvu bilanci pret ziemeļniekiem (1-2).
CSKA (98:65) un “Lokomotiv” (95:55) revanšējās visai pārliecinošā veidā un pagarināja savas uzvaru sērijas. Kubaņiešiem tas bija astotais panākums pēc kārtas, bet “armijniekieim” – septiņpadsmitā, pavisam tuvu pietuvojoties “Himki” rekordam.
Rekordi
“Himki” spēlē ar “Astana” uzstādīja rekordu vienā spēlē gūto rekordu ziņā.
Jāsāk ar Jegoru Vjaļcevu, kurš realizēja 12 tālmetienu (iepriekš rekords kopš 2013./2014. gada sezonas piederēja Mariusam Runkauskam). Jegora rēķinā 40 punkti. Aizsargam pietrūka tikai viena punkta, lai atkārtotu absolūto līgas rekordu (Rendija Kalpepera 41 punkts 2013./2014. gadā).
Bez Vjaļceva 40 punktiem un 12 trīspunktniekiem, “Himki” laboja līgas rekordu rezultatīvo piespēļu ziņā (46). 17 no tiem Tairīza Raisu – 4. labākais rādītājs līgas vēsturē. Turklāt Rima Kurtinaiša komanda vēl divreiz izcēlās rekordu sarakstā: otrs labākais rādītājs gūto punktu (128) un trešais – divpunktu metienu realizācijas (81%) ziņā.
Derbijs
Volgas derbijs formātā Saratova pret Kazaņu aizsākās pagājušajā sezonā – visas spēles starp abām komandām allaž bija spraigas. Šoreiz gaitu uzņēmušais UNIKS neatstāja melnibaltajiem nekādas izredzes. Ar ierindā atgriezušos Kītu Lengfordu viesi no Tatarstānas palielināja pārsvaru katrā no ceturtdaļām, bet pēdējā spēles nogrieznī uzvarēja ar 27:12. Uzvara (97:70) kļuva par divpadsmito pēc kārtas UNIKS komandai, bet “Avtodor” neveiksmju sērija ilgst jau četrus mačus.
Raksturs
“Cmoki” pēdējās piecās spēlēs svinēja tikai vienu uzvaru, bet VEF identiskā spēļu nogrieznī vispār ne vienu. Komandas ir ārpus play-off zonas un ar negatīvu bilanci. Pamatturnīra beigās nebūs viegli labot radušos situāciju. Tomēr baltkrievu un latviešu noskaņošanās uz spēli Minskā bija maksimāla – viņi spēlēja tā, it kā uz kārts būtu vismaz iekļūšana finālā. Trešajā ceturtdaļā rīdziniekiem izdevās astoņu minūšu laikā noturēt visus pretinieku uzbrukumus. Pēc tāda sausā perioda varēja salūst ikviena komanda, taču “pūķi” atbildēja ar triecienu uz triecienu un pēdējā ceturtdaļā bija ieguvuši jau divciparu pārsvaru.
Nu bija latviešu kārta demonstrēt savu raksturu. VEF panāca saspringtu galotni. Kaisles kūsāja maksimāli, kad bumba nonāca meksikāņa Francisko Krusa rokās. Lielisks caurgājiens VEF līdera izpildījumā pusotru sekundi pirms mača beigām dāvāja viesiem uzvaru, jo “Cmoki” atbildes uzbrukums līdz ar sirēnu nebija precīzs (75:74). Rīdzinieki priecājās par uzvaru kā mazi bērni.
Līdzjutējs
Mācību stunda
Janvārī “Krasnij Oktjabrj” spēlēja ar “Jeņisej” izbraukumā. Volgogradieši pēc pirmā puslaika bija iedzinējos ar 19 punktiem, tomēr izrāva uzvaru. Šoreiz Kirila Boļšakova komanda nolēma neizaicināt likteni un pamēģināja citu ceļu. Voldzinieki aizvadīja divas izcilas ceturtdaļas un pārtraukumā devās ar pārliecinošu pārsvaru 52:26. Sevišķi centīgs bija “Jeņisej” bijušais spēlētājs Džerijs Džefersons, kurš pabeidza spēli ar iespaidīgu statistiku: 32 punkti, 10 atlēkušās, 4 piespēles, 3 pārtvertās un efektivitātes koeficients 37 punkti. Nebija ne miņas par iespējamo atbildes triecienu no krasnojarskiešu puses. “Oktjabrj” svinēja astoto uzvaru sezonā (92:66) un ir galvenais pretendents uz vadošā astoņnieka komandu pozīciju apdraudēšanu.
Atgriešanās
Ģintars Einiķis atkal “Avtodor” klubā! Savulaik pazīstamais Lietuvas centrs pēc 16 gadu prombūtnes atgriezās Saratovas klubā, kurā viņš ne bez panākumiem spēlēja deviņdesmito gadu beigās. Atgriezās jaunā statusā – galvenā trenera palīga lomā. Saratovas līdzjutēji silti sagaidīja seno mīluli, izritinot tribīnēs plakātu: “Ar atgriešanos, Pukas!” (Pukas no leišu valodas tulkojams kā “pūkainais” – Einiķa iesauka kopš spēlētāja karjeras laikiem – aut. piez.).
Diemžēl “Avtodor” bijušā centra klātbūtne uz treneru tiltiņa neglāba komandu no zaudējuma mājas mačā ar UNIKS. Kazaņieši Jevgeņija Pašutina (arī bijušā saratoviešu spēlētāja, Einiķa komandas biedra) vadībā pārliecinoši apspēlēja melnibaltos Volgas derbijā.
Skaitlis
1 – ar tādu starpību “Kalev” apspēlēja “Vita” komandu.
Gruzijas jaunpienācējs vēl nekad nebija tik tuvu panākumam. Mačā ar “Kalev” debitantam pietrūka tikai viena punkta. “Vita” izmisīgi cīnījās ar igauņiem ar Rolandu Freimani (20 punkti, 11 atlēkušās) priekšgalā, bet galotnē samazināja deficītu līdz minimumam, taču ar to nebija pietiekami (77:78). Nākamajā mačā ar “Bisons” Tbilisi klubs droši vien centīsies pārkāpt pēdējai robežai.
MVP
Jegors Vjaļcevs (“Himki”). Aizsargs aizvadīja vienu no labākajiem mačiem karjerā un, uzstādot vairākus rekordus, uz mūžīgiem laikiem ierakstīja savu vārdu līgas vēsturē. Vjaļceva rēķinā 40 punkti (14 no 19 no spēles, ieskaitot 12 trīspunktniekus, kas ir rekords), 1 atlēkusī, 4 piespēles, 1 pārtvertā un efektivitātes koeficients 40 punkti.
Citāts
“Himki” galvenais treneris Rims Kurtinaitis:
“Vjaļcevam ir ļoti laba rakstura iezīme, atšķirībā no vairuma citu spēlētāju. Viņš nesalūst, kad saņem maz spēles laika vai vispār neiziet laukumā, viņam tāpēc nerodas aizvainojumu, neapmierinātība, jautājumu. Jā, es viņu tā arī neizlaidu laukumā pret “Real”, tāpēc ka paļāvos uz citiem, taču Jegoru tas nemaz nesamulsināja, viņš turpināja godīgi strādāt, kā vienmēr to dara, gaidīja savu iespēju. Un, lūk, rezultāts: mačā ar “Astana” viņš teicami izmantoja savu iespēju.
Jau vairāk kā desmit gadus pazīstu Vjaļcevu, kopā ar viņu strādājām Permā 2006. gadā. Tas ir spēlētājs ar uzvarētāja raksturu, un esmu ļoti priecīgs, ka viņš pārstāv “Himki” komandu.”
Epizode
Foto
Tabula