Līgas vēsture

2013./2014. gada sezona. „Ņižņij” pasaka, CSKA realitāte

Līgas starptautiskā statusa nostiprināšanās un jauniešu čempionāta starts, spilgta „Krasnij Oktjabrj” debija un Rendija Kalpepera rezultativitātes rekords, jaunas sērijas trillerim „Himki” pret CSKA un Piemaskavas kluba 18 spēļu uzvaru sērija, pamatturnīra MVP Endrjū Gaudloka un serbs Milošs Teodosičs, „Ņižņij Novgorod” pasaka un CSKA kārtējais, nu jau ceturtais, čempionu tituls – tas viss piektajā VTB Vienotās līgas sezonā.

Priekšvēsture
VTB Vienotā līga ar katru gadu auga un attīstījās, kas noveda pie formātu maiņas. 2013./2014. gada sezona kļuva par pirmo vēsturē, kad sacensību sistēma un dalībnieku skaits palika nemainīgs. Tiesa, tas nenozīmēja, ka attīstība beidzās. Tieši otrādi. Līga sāka kārtējo sezonu kā Eiropas klubu sacensību oficiālais partneris, FIBA Europe oficiāli atzina VTB Vienoto līgu, kas savukārt pirmoreiz ieguva tiesības rīkot Krievijas čempionātu.
Sezonas prezentācijas gaitā tika stādītas priekšā jaunās individuālās balvas. Iepriekšējām (Pamatturnīra MVP, play-off un mēneša MVP, Labākais jaunais spēlētājs un labākais spēlētājs katrā no 9 dalībvalstīm) tika pievienoti vēl pieci apbalvojumi: labākais snaiperis, labākais aizsardzībā, labākais „sestais spēlētājs” un Gada treneris. Visbeidzot jaunajā sezonā sākās arī VTB Vienotās līgas jauniešu čempionāts, kurā piedalījās 11 krievu komandas.

„Šogad mēs sākam čempionātu jau kā FIBA atzīta līga. Turklāt RFB piešķīra mums tiesības pilnībā bez maksas rīkot Krievijas čempionātu. Valsts čempions tiks noskaidrots no desmit krievu klubiem līgā. Kopumā šogad visus līdzjutējus gaida daudz pārsteigumu. Viens no tiem būs jaunais projekts VTB Vienotā jauniešu līga. Katrai sevi cienošai komandai jābūt arī jauniešu komandai. Mums visiem ir jādomā par basketbola nākotni. Tāpēc mums nepieciešams attīstīties. Tāpat vēlos pievērst uzmanību tam, ka 2013./2014. gada sezonā Krievijas televīzijā būs biežāk redzams basketbols. Mēs parakstījām trīs gadu līgumu ar Krievijas lielāko holdingu VGTRK. Ar katru gadu līga kļūst aizvien labāka, un šī sezona nebūs izņēmums,” prezentācijā sacīja VTB Vienotās līgas prezidents Sergejs Ivanovs.

Formāts un dalībnieki
Tāpat kā iepriekšējā sezonā, pamatturnīrā spēlēja 20 klubi, kuri aizvadīja divu apļu turnīru (pa spēlei mājās un izbraukumā) divās grupās. Vienīgais debitants līgā bija Krievijas „Krasnij Oktjabrj”, kas aizstāja Lietuvas „Žalgiri”. Dalībvalstu skaits gan palika nemainīgs – deviņas.
2013./2014. gada sezonas izloze šoreiz notika Kazaņā – lieliska vasaras vide ar skatu uz Tatarstānas galvaspilsētu burtiski uzsvēra, ka gaidāmais čempionāts būs patiesi saspringts un skaists.

Izlozes rezultātā komandas tika sadalītas šādās grupās:
A grupa: UNIKS (Krievija), „Lietuvos Rytas” (Lietuva), „Lokomotiv-Kubaņ” (Krievija), „Ņižņij Novgorod” (Krievija), „Jeņisej” (Krievija), „Spartak” (Krievija), „Turow” (Polija), „Nymburk” (Čehija), „Doņeck” (Ukraina), „Kalev” (Igaunija).
B grupa: „Himki” (Krievija), CSKA (Krievija), „Triumf” (Krievija), „Krasnije Kriļja” (Krievija), „Astana” (Kazahstāna), „Krasnij Oktjabrj” (Krievija), VEF (Latvija), „Neptunas” (Lietuva), „Cmoki-Minsk” (Baltkrievija), „Azovmaš” (Ukraina).
Pēc pamatturnīra beigām izslēgšanas spēlēs iekļuva pa sešām komandām no katras grupas, turklāt komandas, kas ieņēma pirmās un otrās vietas savās grupās, uzreiz iekļuva ceturtdaļfinālā, bet pārējie pretendenti sāka savu ceļu no astotdaļfināla stadijas.

Pamatturnīrs
Piektā sezona sākās ar spēli Krasnodarā. Vicečempions „Lokomotiv-Kubaņ” savā laukumā apspēlēja igauņu „Kalev” – 88:74. Mazliet vēlāk pirmās kārtas ietvaros notika spriedzes ziņā neprātīgs mačs starp „Cmoki-Minsk” un „Krasnij Oktjabrj”. Uzvaru pagarinājumā svinēja volgogradieši – 113:112. Volgogradas kluba debija līgā tika izkrāšnota ar Rendija Kalpepera supersniegumu. Tajā mačā tika laboti divi rezultativitātes rekordi: 41 punkts amerikāņa rēķinā un 225 punkti abu komandu izpildījumā. Šīs spēles galotne bija vienkārši neticama.

Viens no pamatturnīra sākuma stadijas svarīgākajiem dueļiem bija 5. kārtas spēle starp UNIKS un „Lokomotiv” – diviem A grupas un visas sezonas favorītiem. Andrea Trinkjeri padotie jau ar pirmajām minūtēm satricināja ar savu apņēmību, noturēja pretiniekus pēc pārtraukuma un svinēja piekto uzvaru pēc kārtas. Jāteic, ka Kazaņas klubs harismātiskā itāļa vadībā izskatījās iespaidīgi un galu galā arī uzvarēja A grupā. Zaļibaltie, kuru līderis bija no NBA atbraukušais Endrjū Gaudloks, pieļāva tikai vienu neveiksmi – mačā ar „Kalev” – un pabeidza pamatturnīru ar lielisku uzvaru un zaudējumu bilanci 17-1. Runājot par „Loko”, dienvidnieki togad debitēja Eirolīgā, un cīņa divās frontēs viņiem nebija viegla. Sarkanzaļie bija nestabili, svinēja 12 uzvaru 18 mačos un palika trešie savā grupā.

Savukārt „Lietuvos Rytas” tamlīdzīga divu turnīru savienošana padevās vieglāk. Lietuvieši ar balancu 13-5 ieņēma otro vietu un uzreiz iekļuva izslēgšanas spēļu ceturtdaļfinālā. Jāizceļ arī „Ņižņij Novgorod” ceturtā vieta grupā. Starpsezonā ņižņijnovgorodiešu sastāvs tika pastiprināts, un tas parasti noved pie ne pārāk patīkamiem rezultātiem sezonas ievadā – basketbolistiem nepieciešams laiks, lai pieslīpētos viens otram. Melnibaltieto apstiprināja, svinot tikai vienu uzvaru pirmajās četrās spēlēs, taču pakāpeniski situācija stabilizējās (11-7). Divas pēdējās play-off ceļazīmes no A grupas tika „Jeņisej” (9-9) un „Spartak” (7-11).

B grupā visa uzmanība tika piesaistīta CSKA un „Himki” sacensībai. Divi principiāli pretinieki 2013. gada izslēgšanas spēlēs aizvadīja piecu maču supersēriju. Pirmā tikšanās starp konkurentiem notika decembrī. Basketbola cienītāji gaidīja šo cīņu kopš brīža, kad kļuva zināms, ka „armijnieki” un himkieši spēlēs pamatturnīrā vienā grupā. Komandas pilnībā attaisnoja cerības. Divi čempionāta favorīti nodemonstrēja visaugstākā līmeņa basketbolu, kurā uzvaru svinēja raksturu parādījušie himkieši (92:87). Tas panākums dzeltenzilajiem bija astotais pēc kārtas, bet „armijnieki” tajā mačā piedzīvoja pirmo zaudējumu sezonā.
Rima Kurtinaiša komanda turpināja uzvaru ceļu. 12. kārtas mačā ar „Neptunas” himkieši Klaipēdā svinēja savu 13. uzvaru pēc kārtas, pārspējot līdz tam CSKA piederošu rekordu (12 uzvaras pēc kārtas 2011./2012. gada sezonā). Pagarināt šo sēriju himkiešiem vajadzēja jau atbildes spēlē pret sarkanzilajiem. Dramatisma pilna cīņa, kurai bija lemts uz mūžīgiem laikiem ieiet basketbola vēsturē, aizritēja līdzīgi un beidzās ar Džeimsa Ogastina precīzo trīspunktnieku līdz ar spēles beigu sirēnu.

Neprātīgais bazera metiens dāvāja Kurtinaiša komandai trīspadsmito uzvaru pēc kārtas (90:87). Himkieši uzstādīja VTB Vienotās līgas jauno rekordu un turpināja ceļu pretī triumfam grupā. Tiesa, Piemaskavas pārstāvji tā arī neizjuta zaudējuma rūgtumu pamatturnīrā – 18-0. CSKA finišēja otrais (16-2). „Triumf” ar pamatturnīra rezultatīvāko spēlētāju Koriju Higinsu priekšgalā pārliecinoši ieņēma trešo vietu (11-7). Savu līmeni apstiprināja arī „Krasnije Kriļja” (9-9) un „Astana” (8-10), kuriem izslēgšanas spēlēs pievienojās arī debitants „Krasnij Oktjabrj” (8-10).

Debija
„Krasnij Oktjabrj” sniegums debijas sezonā ir atsevišķas uzmanības vērts. Kad 2013. gada vasarā klubs tika iekļauts līgas dalībnieku pulkā, daudzi to uztvēra ar skepsi. Volgogradas komanda līgā aizstāja titulēto Lietuvas „Žalgiri”, kas jaunpienācējam piesaistīja papildus uzmanību. Taču komandai nebija bagātas vēstures, tā eksistēja tikai vienu sezonu, kas tika aizvadīta Krievijas basketbola otrajā spēcīgākajā līgā Superlīgā.
Tomēr „metalurgi” bija uzdevumu augstumos un nopelnīja cieņu. Lieliskais, ar savu rezultartivitāti pārsteidzošais Rendijs Kalpepers, ekscentriskais, komandā iemīlējušais spēlējošais prezidents Dmitrijs Gerasimenko, rūpīga leģionāru atlase un lielisks atbalsts tribīnēs: tāds bija „Krasnij Oktjabrj”.

Pēc 15 gadu pārtraukuma lielais basketbols atgriezās pilsētā Vilgas krastos, turklāt vēl kā! Jau savā pirmajā sezonā līgā spilgtais un simpātiskais „Krasnij Oktjabrj” iekļuva izslēgšanas spēlēs un sarūpēja lērumu neaizmirstamu epizožu.

Izslēgšanas spēles
„Oktjabrj”veiksmīgā debijas sezona noslēdzās astotdaļfinālā. „Lokomotiv-Kubaņ” uzvarēja sēriju pret volgogradiešiem divos mačos (2-0), lai gan abos gadījumos titula pretendentam nācās pasvīst ne pa jokam.
Visspraigākais astotdaļfināla duelis bija starp ar katru gadu visvairāk progresējušo „Ņižņij Novgorod” un Kazahstānas „Astana”. Krieviem bija sastāva problēmas, taču pirmajā mačā izbraukumā viņi varonīgi apspēlēja Kazahstānas čempionu ar deviņiem krieviem, kas būtībā arī izšķīra melnibalto uzvaru visā sērijā (2-0).

Ceturtdaļfinālā cīņā iesaistījās arī visi grandi, kuri bija pārāki grupu turnīra stadijā. Taču līdzjutēji mīl izslēgšanas spēles tieši tāpēc, ka tajās iespējami visneticamākie sižeta pavērsieni. 2013./2014. gada sezonas pavasara stadijas otrā kārta dāvāja vienu no labākajām sērijām līgas vēsturē. Bija supersensācija. Ilggadējais čempions CSKA, esot iedzinējos sērijā pret „Lokomotiv” ar 0-2 un pārdzīvojot fiasko Eirolīgas „Final Four”, tomēr pārspēja „dzelzceļniekus”. Par to mēs vēl parunāsim atsevišķi. Runājot par sensāciju, „Ņižņij Novgorod” visiem par izbrīnu pārvarēja pamatturnīra labākās komandas „Himki” barjeru, turklāt atstāja līdz tam neuzvarēto Piemaskavas komandu „sausajā” (3-0). Iesākumā it kā nekas neliecināja himkiešiem par draudiem. Maijā dzeltenzilie nevarēja palielīties ar tādu sportisko formu, kāda viņiem bija pamatturnīrā, taču viņi bija ļoti tuvu uzvarai sērijas pirmajā spēlē. Visas kārtis viņiem izjauca Pjots Gubanovs, kurš kļuva par ne tikai tās sērijas, bet visas ceturtdaļfināla stadijas galvenā metiena autoru. „Himki” uzvaru sērija beidzās, bet voldzinieki ieguva neticamu lādiņu un pārliecību par saviem spēkiem. Ņižņijnovgorodieši salauza vēl pavisam nesen šķietami ideāli saliedēto himkiešu spēli un uzvarēja arī otro un trešo spēli!

UNIKS un „Lietuvos Rytas” komandām ceturtdaļfinālā viss izvērtās vieglāk un vienkāršāk – uzvaras trijās spēlēs pār „Krasnije Kriļja” un „Triumf”. Bet „Ņižņij Novgorod” pasaka turpinājās pusfinālā. Gaitu uzņēmusī Zorana Lukiča komanda apspēlēja kārtējo favorītu – nu jau bija „Lietuvos Rytas” kārta (3-1). Un klubs iekļuva finālā, izcīnot ceļazīmi uz Eirolīgu.
Savukārt CSKA pusfinālā superklubu cīņā pārspēja pretendentu no Kazaņas (3-0). Sērijas likteni laikam jau izšķīra pirmā spēle. Viss it kā ritēja pēc UNIKS plāna. Kazaņiešiem taču bija vairāk laika sagatavoties sērijai pēc ceturtdaļfināla, tāpēc viņi pirmajās trīs ceturtdaļās izskatījās pārliecinošāk par „armijniekiem”. Taču pēc tam kazaņieši pārsniegtās piezīmju normas dēļ palika bez Dmitrija Sokolova un Vladimira Verjemejenko, turklāt vienubrīd vairs nesekmējās mājinieku līderim Gaudlokam. Maskavieši sasparojās un ieķērās savā iespējā. Gaudloks turpināja būt neprecīzs, bet sarkanzilie turpināja atspēlēšanos un pēdējās sekundēs pārveda spēli pagarinājumā. Papildus piecminūte aizritēja saspringtā cīņā, taču, kā tas nereti mēdz būt, iniciatīva piederēja tiem, kas galotnē veiksmīgi izglābās. Šoreiz tas bija CSKA. „Armijnieki” nolieca demoralizētā UNIKS pretestīvu un sāka sēriju ar uzvaru (92:90).

Pats par sevi saprotams, neveiksmīgi aizvadītā galotne šķietami uzvarētā spēlē nevarēja neietekmēt Tatarstānas kluba spēlētājus: nākamajā dienā zaļibaltie ilgi nevarēja atgūties. Galu galā tā arī neatguvās. Otrajā mačā ne reizes netika fiksēta vadības maiņa (65:61 viesu labā). CSKA izpildīja maksimālo uzdevumu, pārvedot no Kazaņas divas uzvaras. UNIKS negrasījās padoties, taču psiholoģiskais pārsvars pilnībā bija „armijnieku” pusē. Viņi arī pielika punktu sērijai galvaspilsētā (92:86).

Fināls
Pieredzējušais un trumpjiem bagātais CSKA tika uzskatīts par izšķirošā dueļa neapstrīdamu favorītu. No otras puses, „Ņižņij Novgorod” 2014. gada izslēgšanas spēlēs pierādīja, ka tumšā zirdziņa loma komandu pilnībā apmierina un tikai vairo motivāciju. Sērija līdz trīs uzvarām sākās ar diviem mačiem Ņižņijnovgorodā, kur melnibaltajiem tika garantēts neprātīgs atbalsts. Vietējie līdzjutēji dzina savus favorītus uz priekšu ar tradicionālu saukli: „Aiziet par Ņižņiju!”

„Armijnieki” jau no pirmās spēles sākuma, prasmīgi izmantojot savu pārsvaru gabarītos, pakāpeniski audzēja pārsvaru, kas pēc 30 minūtēm sasniedza jau 17 punktus. Ņižņijnovgorodieši nepadevās un atjaunoja intrigu ceturtajā ceturtdaļā, taču pašreizējais čempions stabilizēja situāciju un neļāva sevi iesaistīt saspringtā galotnē (65:54). Tādā veidā sarkanzilie atņēma voldziniekiem sava laukuma priekšrocības, lai gan Lukiča komanda lika noprast, ka spēj pacīkstēties ar draudīgo pretinieku.
Taču otrajā spēlē „armijnieki” bija nežēlīgi. Tāpat kā finālsērijas pirmajā mačā, sarkanzilie pirmajā puslaikā veica izrāvienu un nostiprināja savu pārsvaru arī trešajā ceturtdaļā. Turklāt maskavieši spēja izvairīties no izgāšanās, kāda bija pirmā mača ceturtajā ceturtdaļā, un galu galā svinēja pārliecinošu panākumu (86:59).

Trešās spēles pirmais puslaiks aizritēja līdzīgā cīņā, taču pārliecinoši aizvadītas trīs minūtes „armijnieku” izpildījumā tieši pirms puslaiku pārtraukuma ļāva mājiniekiem iekrāt 7 punktu pārsvaru. „Ņižņij” nespēja lauzt spēles gaitu. Pēc neilga klusuma brīža sev par prieku spēlējušais CSKA veica izšķirošo čempiona triecienu. Pēc varena izrāviena uz tablo iedegās 72:52. Zorans Lukičs pieprasīja minūtes pārtraukumu, taču bija skaidrs, ka tas vairs neko nemainīs... CSKA pabeidza galveno sēriju trīs spēlēs un trešoreiz pēc kārtas kļuva par VTB Vienotās līgas čempionu.

„Esmu pateicīgs komandai, spēlētājiem. Viņi paveica kaut ko satriecošu. Viņi bija kopā, spēlēja ar degsmi, palīdzēja viens otram un pabeidza šo play-off turnīru ar rezultātu 9-0. Visgrūtākais izslēgšanas spēļu turnīrs manā karjerā... Sezonā mums bija kāpumi un kritumi, taču tās finiša taisnē mēs parādījām stabilu sniegumu, darbojoties kā komanda, ar milzu atbildības slogu un pārvarēja ļoti spēcīgu pretinieku pretestību,” ar gandarījumu pēc uzvaras izšķirošajā finālspēlē konstatēja CSKA galvenais treneris Etore Mesina.

Pārsteigums
Protams, „Ņižņij Novgorod”! Vēl nesen voldzinieku sekmīgākais panākuims bija 2010./2011. gada sezonā gūtā uzvara Izaicinājuma kausa kvalifikācijā, dalība Krievijas kausa „Final Four”, piektā vieta valsts čempionātā un Zorana Lukiča balva kā labākajam trenerim. Pēc tam „Ņižņij” nostiprinājās turnīra tabulas vidusdaļā, lai gan 2012./2013. gada sezonā beidzot guva kaut ko vairāk. Melnibaltie sekmīgi spēlēja līgas izslēgšanas spēlēs, kur saspringtā sērijā pārspēja Sanktpēterburgas „Spartak” un līdz pēdējam cīnījās ar spēcīgo Lietuvas „Žalgiri”.
Taču tas viss ir ziediņi, ja salīdzinām ar 2013./2014. gada sezonu. Komanda vasarā tika atjaunota, un jaunais sastāvs ilgi meklēja kopīgu valodu, taču vajadzīgajā brīdī komanda uzņēma teicamu formu, noķēra pārliecību un vienojās kopīgiem varoņdarbiem. „Ņižņij” pārvērtās par īstu monolītu, ko nespēja apturēt ne atsevišķu spēlētāju savainojumi, ne pretinieku problēmas un statuss. Stingrais un prasīgais Zorans Lukičs, uzticamais Semjons Antonovs, saspēlējies kodols, disciplīna, noskaņošanās un spēcīga aizsardzība, spēli saasinošais Teilors Ročestijs – mozaikas gabaliņi tika salikti kopā, un „Ņižņij” sāka samīt visu, kas patrāpījās tā ceļā.

Voldzinieki 2013./2014. gada sezonā kļuva par Eiropas kausa pusfinālistiem un aizkļuva līdz VTB Vienotās līgas finālsērijai, papildinot kluba trofeju klāstu arī ar Krievijas čempionāta sudraba medaļām. „Ņižņij Novgorod” spēra milzīgu soli uz priekšu un kļuva par vienu no Krievijas klubu basketbola līderiem.

Notikums
Izci;a ceturtdaļfināla sērija CSKA – „Lokomotiv-Kubaņ”, kuras gaitā Krievijas basketbola flagmanis nonāca, iespējams, vissarežģītākajā situācijā jaunāko laiku vēsturē. Vispār jāteic, ka CSKA nezaudēja nevienu izslēgšanas spēļu sēriju pēdējos 12 gadus. Pirmās spēles otrajā ceturtdaļā „armijnieki” bija vadībā ar 22 punktiem, parādot, ka ir gatavi turpināt sev ierasto tradīciju. „Loko”, kam tobrīd bilance mačos ar CSKA bija 3:42 un kas nekad vēl nebija uzveicis sarkanzilos Maskavā, paveica nelielu brīnumu. Krasnodarieši vispirms stabilizēja stāvokli, bet pēc tam, izmantojot pretinieku atslābināšanos, pietuvojās pieņemamākā distancē (-11). CSKA acīmredzami nogulēja to brīdi, kad sarkanzaļie ne tikai atgriezās spēlē, bet arī atguva pārliecību par saviem spēkiem. Apturēt ieskrējušos kubaņiešus apmulsušie „armijnieki” tā arī nevarēja – 83:89, pārsteidzoša „Loko” uzvara.

CSKA nevarēja atgūties arī nākamajā dienā. Mesina un viņa padotie pilnībā nekontrolēja situāciju un zaudēja, kā saka, bez variantiem (66:81). Pēc tam bija slavenā preses konferencē, kurā itāļu treneris apšaubīja komandas vadāmības iespēju, kā arī ārkārtīgi sāpīga neveiksme Eirolīgas „Final Four”. Sliktāku scenāriju bija grūti iedomāties...
Taču nedrīkst nenovērtēt čempiona raksturu! Gandrīz pēc divām nedēļām (kurām pa vidu bija „armijniekiem” neveiksmīgais Eirolīgas „Final Four”) CSKA varonīgi laboja situāciju Krasnodarā, kur pārpildītās zaļās tribīnes pieprasīja ilggadējā čempiona gāšanu no troņa. Te nu tev bija! Sarkanzilie divreiz uzvarēja spēles, kuras grūti aprakstīt dažos teikumos. Pirmajā (76:73
un otrajā (79:78) laukumā valdīja neaprakstāma spriedze, un viss izšķīrās galotnēs, kur ļoti svarīgs bija katrs punkts.

Pēc divām neveiksmēm mājās krasnodariešu darbībās bija manāma nolemtība sērijas piektajā mačā. Grūtā brīdī izturējušais CSKA, tieši otrādi, pārvērtās par nežēlīgu un nepielūdzamu spēku. Pirmajā puslaikā „Loko” vēl kaut kā turēja līdzi čempioniem, taču trešanā ceturtdaļā kārtējais izrāviens salika visus punktus uz i. Galu galā – 84:65, sarkanzilo varonīga uzvara, un turpinājumā viņi izslēgšanas spēlēs neveiksmes vairs nepieļāva.

Varoņi
Endrjū Gaudloks. Uguņošana no trīspunktu metienu līnijas, aukstasinība izšķirošajos brīžos, iespaidīgi metienu līdz ar sirēnu: neapturamais amerikānis paša uzstādīto latiņu noturēja tajā pašā augstumā visa pamatturnīra gaitā, pelnīti saņemot sezonas MVP balvu.

Korijs Higinss. „Triumf” gausi iesāka sezonu, tomēr pakāpeniski palielināja apgriezienus. Ļuberciešiem oktobrī pievienojušais Higinss izveda komandu jaunā līmenī. Piemaskavas komanda galu galā priekšlaikus garantēja sev trešo vietu grupā, bet Higinss – pirmā vijole Vasīlija Karaseva diriģētajā orķestrī – kļuva par čempionāta rezultatīvāko spēlētāju (21,5 punkti vidēji spēlē).

Rendijs Kalpepers. Tikai uz groza iekarošanu tendētais ugunīgais mazais ātri kļuva par regulāru dalībnieku spilgtāko epizožu topos. Pār pretiniekiem lērumu metienu bērušais Rendijs, kurš ik pa laikam aizmuka ātrajos uzbrukumos, ieviesa līgā „show-time” elementus, ar ko palīdzēja nesaspēlētai Volgogradas komandai iesaistīties cīņā par vietu izslēgšanas spēlēs. Snaipera rēķinā bija vairākas spilgtas spēles, bet virsotne laikam ir līdz šim brīdim nepārspētais līgas rezultativitātes rekords – 41 punkts mačā ar „Cmoki-Minsk”.

Aleksandrs Kauns. Sezonas labākā aizsardzības spēlētāja Kauna gadījumā jāpiemin arī viņa partneris Nenads Krstičs. Varenā dueta pārstāvji atsevišķi neizcēlās ar iespaidīgu statistiku katrā izslēgšanas spēļu mačā, toties nepieciešamības gadījumā teicami papildināja un piesedza viens otru. Ja spēle nevedās Kaunam, priekšplānā izvirzījās Krstičs, bet kad serbs nespēlēja, kā ierasts, biedram palīdzēja krievs. Dominējošā priekšējā līnija kļuva par svarīgu faktoru, kas palīdzēja „armijniekiem” izcīnīt kārtējo čempionu titulu.

Teilors Ročestijs. Amerikāņu aizsargs savu labāko sniegumu sāka demonstrēt izslēgšanas spēlēs, kļūstot par „Ņižņij Novgorod” uzbrukuma svarīgāko spēlētāju. Teilors regulāri papildināja komandas punktu ražu un teicami apliecināja sevi atbildīgākajos brīžos, kļūstot par vairāku svarīgu metienu autoru. Ročestija lomu „Ņižņij Novgorod” panākumā grūti pārvērtēt.

Milošs Teodosičs. Serba iedvesmotie „armijnieki” uzvarēja divus ārkārtīgi sarežģītus mačus Krasnodarā, bet pēc tam no nebūtības atgriezusies komanda vairs nebija apturama. „Armijnieku” trešā čempionu titula pēc kārtas simbols bija neloģiski, taču tāpēc vien ne mazāk bīstami pretiniekiem trīspunktnieki serba izpildījumā. Teo meta iekšā, atrada ar savām neparedzmajām un estētiskajām piespēlēm brīvus partnerus, kā arī samazināja kļūdu skaitu līdz minimumam, restartējot sarkanzilo uzbrukumu un liekot tam strādāt uz maksimāliem apgriezieniem. Izslēgšanas spēļu MVP tituls šosezon pelnīti tika piešķirts Teodosičam, kura individuālo balvu saraksts jau tā ir garš.

Skaitļi
18 uzvaru 18 spēlēs – „Himki” uzstādīja mūžīgo rekordu, sasniedzot 100 procentu rādītāju pamatturnīrā uzvaru ziņā. Rima Kurtinaiša padoto spīdošais rezultāts turpmāk var tikai tikt atkārtots.
41 punkts – Rendijs Kalpepers no „Krasnij Oktjabrj” savā un komandas debijas mačā līgā pret „Cmoki-Minsk” uzstādīja jaunu rezultativitātes rekordu. Kalpepera panākums aizvien ir nepārspēts.
225 punkti – tajā pašā, 2013. gada 14. oktobra mačā Minskā tika uzstādīts arī vienā spēlē kopā gūto punktu rekords. Volgogradas klubs uzvarēja ar 113:112.
66,9 procentu realizācija metienos no spēles – „Doņeck” centrs Marko Kilingsvords reti atļāvās kļūdīties metienos, nodemonstrējot 15 aizvadītos mačos izcilu metienu realizāciju.

Video

Kopsavilkums