Līgas vēsture

2011./2012. gada sezona. Karaļa atgriešanās

Līgas paplašināšanās līdz 18 komandām no 9 valstīm, kvalifikācijas kārta par iekļūšanu pamatturnīrā, nekaunīgi debitanti un cieša cīņa turnīra tabulas vidusdaļā, pirmais play-off turnīrs, aizraujošs „Final Four” Viļņā, Andreja Kiriļenko triumfālā atgriešanās, Jona Valančūna, Patrika Beverlija un Timofeja Mozgova tramplīns uz NBA, kā arī jauns CSKA čempionu tituls – trešajā VTB Vienotās līgas sezonā.

Priekšvēsture
2011. gadā sākās nopietnā spēle. VTB Vienotās līgas dalībnieku skaitu bija plānots palielināt no 12 līdz 18 klubiem. Pēc līgas prezidenta Sergeja Ivanova vārdiem, bez Austrumeiropas klubu pieaugošās intereses un Kazahstānas kluba iesaistīšanās tika veiktas diskusijas arī par čempionāta apvienošanu ar Krievijas Profesionālo Basketbola līgu pēc sezonas. „PBL klubi savā padomes sēdē pēc sezonas beigām vienbalsīgi izteicās par labu tam, lai sāktu apvienošanu ar VTB Vienoto līgu 2012. gadā. Šo lūgumu es pieņēmu. Vērtēsim, cik tas ir reāli. Mēs izskatām iespējas paplašināt čempionātu līdz 18 komandām. Divas grupas pa 9 klubiem, divi riņķi, izslēgšanas spēles un „Final Four”,” par gaidāmajām izmaiņām sacīja Sergejs Ivanovs.

Formāts un dalībnieki
Masveidīgās līgas attīstības plāni tika arī īstenoti. Salīdzinājumā ar otro sezonu turnīrs paplašināja ģeogrāfiju un dalībnieku skaitu. Turklāt tādu, kas gribētu spēlēt līgā, izrādījās vairāk, nekā pamatturnīrā varēja piedalīties, tāpēc pirmoreiz tika pieņems lēmums rīkot kvalifikācijas turnīru. Tas turnīrs notika no 27. septembra līdz 1. oktobrim Lietuvas pilsētā Šauļos. Seši pretendenti no piecām valstīm (Krievijas „Jeņisej”, „Krasnije Kriļja”, Ukrainas „Dņepr”, Polijas „Anwil”, Lietuvas „Šauļi” un somu „Torpan Poyat”) sacentās par divām ceļazīmēm čempionāta pamatturnīrā. Tās galu galā iekaroja Krievijas pārstāvji – Samāras „Krasnije Kriļja” un Krasnojarskas „Jeņisej”.
Citi VTB Vienotās līgas jaunpienācēji trešajā sezonā bija Krievijas klubi „Lokomotiv-Kubaņ”, „Ņižņij Novgorod”, „Spartak”, kā arī čehu „Nymburk”, Kazahstānas „Astana” un Ukrainas „Budiveļņik”. Lēmums par to klubu iekļaušanu dalībnieku sastāvā un turnīra formāta maiņām (tagad „Final Four” sekoja pēc divām play-off kārtām) tika pieņemts padomes sēdē Rīgā. Turpat notika arī krāšņa prezentācija un jaunās sezonas izloze, kas sadalīja komandas divās grupās pamatturnīrā.

Tādā veidā trešajā VTB Vienotās līgas sezonā piedalījās 18 klubi no 9 valstīm. Vislielākā pārstāvniecība bija Krievijai („Himki”, UNIKS, „Ņižņij Novgorod”, CSKA, „Spartak”, „Lokomotiv-Kubaņ”, „Krasnije Kriļja” un „Jeņisej”), tālāk sekoja Ukraina („Azovmaš”, „Budiveļņik”) un Lietuva („Žalgiris”, „Lietuvos Rytas”). Pa vienam klubam līgā bija no Latvijas (VEF), Igaunijas („Kalev”), Baltkrievijas („Minsk-2006”), Polijas („Asseco Prokom”), Kazahstānas („Astana”) un Čehija („Nymburk”).
Pamatturnīrā dalībnieki tika sadalīti divās grupās: A (UNIKS, „Himki”, „Žalgiris”, „Ņižņij Novgorod”, VEF, „Krasnije Kriļja”, „Astana”, „Budiveļņik”, „Kalev”) un B (CSKA, „Spartak”, „Lietuvos Rytas”, „Lokomotiv-Kubaņ”, „Prokom”, „Azovmaš”, „Nymburk”, „Jeņisej”, „Minsk-2006”). Izslēgšanas spēlēs pēc divu riņķu turnīra iekļuva pa četrām spēcīgākajām komandām no katras grupas. Divu grupu uzvarētāji uzreiz iekļuva „Final Four”, bet vēl divas atlikušās ceļazīmes tika izspēlētas izslēgšanas spēļu turnīrā. Komandas, kuras ieņēma 3. un 4. vietas savās grupās, tikās astotdaļfinālā, pēc kā divi uzvarētāji sacentās ceturtdaļfinālā ar komandām, kas grupās ieņēma otrās vietas. Play-off sērijas ilga līdz kādas komandas divām uzvarām.

Pamatturnīrs
Oficiāli sezona tika atklāta vienlaikus ar Krasnodaras „Basket-hall” prezentēšanu. Mačs notika starp „Lokomotiv-Kubaņ” unj „Lietuvos Rytas”. Mačs beidzās ar viesu uzvaru (78:71). Vēl viens plašu rezonansi izraisījis notikums bija Andreja Kiriļenko atgriešanās CSKA rindās: pateicoties lokautam NBA, kur viņš aizvadīja iepriekšējos desmit gadus, viens no Eiropas spēcīgākajiem basketbolistiem atkal varēja klātienē priecēt basketbola cienītājus savā valstī. Pazīstamais AK-47 debitēja līgā ar maču pret Sanktpēterburgas „Spartak”, kurā, starp citu, viņš sāka savu profesionālo karjeru. Mačs izraisīja nebijušu ažiotāžu un beidzās ar... sensacionālu Kiriļenko un Ko zaudējumu (83:81 „Spartak” labā, kā rindās izcēlās saspēles vadītājs Patriks Beverlijs).

Lēmums par turnīra paplašināšanos, kā varēja redzēt turpinājumā, pilnībā attaisnojās. Līdzjutēji redzēja teicamu čempionātu ar daudz interesantiem mačiem un cīņu dažādās turnīra tabulas daļās. Un arī debitanti nepievīla. „Ņižņij Novgorod” iekļuva izslēgšanas spēlēs kā A grupas ceturtā spēcīgākā komanda. B grupā spēcīgāko četriniekā nokļuva veseli divi jaunpienācēji: „Lokomotiv-Kubaņ” ieņēma ceturto vietu, bet „Spartak” – pat otro!
Vadošajās lomās bija senie varoņi. CSKA un UNIKS turpināja dominēt. Divās iepriekšējās sezonās maskavieši un kazaņieši demonstrēja identiskus rezultātus pamatturnīrā (5-1 un 9-1). Savukārt togad favorītu bilances bija 14-2 un nodrošināja tiem iekļūšanu „Final Four” kārtā pa tiešo. Pašreizējais čempions „Himki” ieņēma otro vietu A grupā, pēc viņiem sekoja „Žalgiris”. Decembra tikšanās starp principiālajiem pretiniekiem Piemaskavā bija Timofeja Mozgova pēdējais mačs „Himki” kreklā. Ja Kiriļenko atgriezās dzimtenē, tad Mozgovs, tieši otrādi, devās iekarot NBA. Taču vakara galvenais varonis palīdzēja savai komandai gūt panākumu (83:72 „Himki” labā). Atbildes spēle starp šīm komandām bija čempionāta odziņa. Spriedzes ziņā fantastiskā mačā Kauņā Lietuvas čempions izrāva uzvaru ar Sonija Vīmsa metienu no augšas pēdējā sekundē – 95:94.

B grupā kompāniju trīs krievu klubiem CSKA, „Spartak” un „Loko” sastādīja vēl viens Lietuvas klubs – „Lietuvos Rytas”. Te cīņa par play-off bija vēl spraigāka. Pietiek pateikt, ka 5. līdz 7. vietu ieņēmušie „Prokom”, „Azovmaš” un „Nymburk” bilance bija 8-8, piekāpjoties krasnodariešiem tikai par vienas uzvaras tiesu.

Pārsteigums
„Nymburk”. Čehijas debitants startēja līgā ar pieciem zaudējumiem, taču nesalūza. „Lauvas” no Nimburkas pēc tam svinēja sešas uzvaras pēc kārtas un līdz pēdējam cīnījās par iekļūšanu izslēgšanas spēlēs, pabeidzot čempionātu ar 50% bilanci. Turklāt viena no astoņām uzvarām tika gūta pret pašu CSKA.

„Armijnieki”, kas pēc starta neveiksmes Sanktpēterburgā nebija zaudējuši ne maču, tika burtiski sagrauts Pardubicē ar simpātisko un cīņas spējīgo Ronena Gīnsburga komandu. Spēles beigās rezultāta starpība bija 19 punkti. Un diez vai to varēja attaisnot ar sezonas galvenā favorīta robiem sastāvā, kurā trūka vairāku līderu.

Notikums
Andreja Kiriļenko atgriešanās. Pēc desmit gadiem, kas pavadīti pasaules spēcīgākajā līgā, viņš uzvilka CSKA kreklu un aizvadīja pilnvērtīgu sezonu (neskatoties uz NBA lokauta beigām un iespēju atgriezties otrpus okeānam) Eiropas sezonā. Karalis atgriezās dzimtenē. Lai uzvarētu un dāvātu prieku basketboila cienītājiem.

AK-47 viegli iekļāvās sarkanzilo sastāvā un kļuva par komandas līderi. Kiriļenko, kā alga tika nodota labdarībai, nodemonstrēja augstu līmeni. Ilggadējais Krievijas izlases līderis pēc sezonas ieguva lērumu individuālo balvu (to vidū arī Eiropas labākā spēlētāja balvu FIBA-Europe un Itālijas laikraksta La Gazzetta dello Sport versijās). Taču runa nebija tikai par uzvarām un jauniem panākumiem. Bez varoņdarbiem laukumā, spēlējot Eiropā un VTB Vienotajā līgā, viņš deva arī milzu ieguldījumu sporta veida attīstībā.

Play-off
Divās play-off kārtās – četrās sērijās līdz divām uzvarām ar sešu komandu piedalīšanos – tika noteikti vēl divi „Final Four” dalībnieki. Izslēgšanas spēlēs mazliet negaidīti triumfēja „Lietuvos Rytas” un „Lokomotiv-Kubaņ”, kas ieņēma, attiecīgi, trešās un ceturtās vietas savās grupās un pārvarēja „Žalgiris” un „Spartak” barjeras. Savukārt „Lietuvos Rytas” klājās grūtāk. Pirmajā kārtā viļņieši diezgan pārliecinoši tika galā ar līgas čempionu un jaunizcepto Eiropas kausa triumfantu „Himki”. Baltieši trīs mačos apturēja draudīgo Krievijas komandu sava bijušā galvenā trenera Rima Kurtinaiša vadībā un panāca to, lai „Final Four” nebūtu pilnīgi krievu.

„Final Four”
Sezonas izšķirošā stadija notika Viļņā. Pirmais pusfināla mačs „Siemens Arena” uzreiz pēc finālsirēnas tika nodēvēts par „krievu trilleri”. UNIKS un „Lokomotiv-Kubaņ” noteica uzvarētāju pēdējās sekundēs. Teicami strādājusī „Loko” smagā artilērija ar Roderiku Blekniju priekšgalā (līdz pēdējās ceturtdaļas sākumam tas realizēja piecus no pieciem, bet visa komanda – 10 no 21) ļāva krasnodariešiem iesākt pēdējo periodu kā līderi (+4). Bet tad pienāca cita varoņa laiks. Lieliskais Henrijs Domerkants pēdējā spēlē guva 17 no komandas 25 punktiem un padarīja kazaņiešus par favorītiem galotnē. Tiesa, 6,4 sekundes pirms sirēnas kārtējais precīzais trīnītis izvirzīja vadībā dienvidnieku (86:85). Taču atbildes uzbrukumā tas pats Domerkants tika prom no Sergeja Bikova ciešajām skavām un iemeta no pustālās distances. Līdz beigām palika tieši 2 sekundes, bet „dzelzceļniekiem” vairs nebija minūtes pārtraukuma opcijas. Keisijs Riverss meta no savas laukuma puses – neprecīzi. UNIKS izrāva uzvaru ar 87:86 un kļuva par pirmo finālistu.

Otrais pusfināla mačs sākās ar krāšnu „Final Four” atklāšanas ceremoniju, kas deva mājiniekiem vēl vairāk enerģijas un emociju. „Lietuvos Rytas” spēlētāji cīnījās pret CSKA, gluži kā vilku, ko atspoguļo viņu talismans. Un bija tuvu panākumam. Taču galotnē savu spēcīgo vārdu teica Andrejs Kiriļenko. Vispirms zvaig’’znotais uzbrucējs iemeta no tālās distances, pēc tam aukstasinīgi realizēja soda metienus, pēc tam – arī divus ar sodu, bet pēdējā sekundēs, esot „+5”, pārtvēra arī svarīgu piespēli – 79:72 sarkanzilo labā.

Nevar nepieminēt, ka „Final Four” ietvaros līga otro reizi pēc kārtas rīkoja „Basketbola draugu maču”. Šoreiz Viļņā laukumā tikās Krievijas un Lietuvas žurnālistu izlases. Komandu treneri, kā ierasts, bija basketbola cilvēki – nopelniem bagātais Krievijas treneris Sergejs Jelevičs un pazīstamais Lietuvas speciālists Toms Pačess. Spēle, kurai bija draudzības, bet principiāls raksturs, beidzās ar vairāk saspēlējušās Lietuvas komandas uzvaru – 22:10.

Divos iepriekšējos čempionātos tika iedibināta tradīcija: „Final Four” mājinieks zaudē pusfinālā, bet nākamajā dienā saņem spēkus, lai labotos savu skatītāju priekšā. Tā bija ar „Žalgiri” 2010. gadā, ar UNIKS 2011. gadā... Arī šoreiz tas nostrādāja. „Lietuvos Rytas” izkaroja bronzu debitantiem no Krasnodaras (91:83). Un pēc tam sākās sezonas galvenais mačs. CSKA tobrīd spēlēja pieci lietuvieši: galvenais treneris Jons Kazlausks, spēlētāji Ramūns Šiškausks un Dariušs Lavrinovičs, fiziskās sagatavotības treneris Ēvalds Kandratavičus un skauts Bens Matkjēvičs. Lietuvas galvaspilsētā „armijnieki” jutās visnotaļ komfortabli un sāka finālu ar strauju izrāvienu (11:1). Tiesa, UNIKS galvenais treneris Jevgēņijs Pašutins pirms diviem gadiem Kauņā kļuva par čempionu ar CSKA un ļoti labi zina „armijnieku” komandu un vairumu tā spēlētāju, tāpēc nedomāja padoties bez cīņas. Kazaņieši diezgan ātri atguvās: spēles vidus aizritēja līdzīgā cīņā. Taču līdz saspringtai galotnei viss nenonāca.

Izšķirošā perioda pirmajās minūtēs CSKA veica vēl vienu, nu jau pēdējo, spurtu (9:1). „Armijnieki” rezervisti sāka pielaikos sarkanās čempionu cepures jau spēles gaitā. Spēles gala rezultāts – 74:52. CSKA atgrieza sev VTB Vienotās līgas čempionus.

Varoņi
„Himki” nespēja aizstāvēt čempionu titulu, taču palika atmiņā iespaidīgā astoņu uzvaru sērija un teicamais Krešimirs Lončārs. Pavadot laukumā vidēji pa 23 minūtēm mačā, neapturamais horvāts bija otrs efektīvākais spēlētājs līgā un nopietni pretendēja uz MVP titulu.
„Lietuvos Rytas” centrs Jons Valančūns, esot jau izvēlēts NBA draftā 2011. gadā ar piekto numuru, tomēr aizvadīja 2011./2012. gada sezonu Eiropā. Savos 23 gados Valančūns bija viens no drošākajiem un lietderīgākajiem spēlētājiem un palīdzēja „Lietuvos Rytas” iegūt trešo vietu.

„Spartak” aizsargs Patriks Beverlijs ir vēl viens spēlētājs, kuram varoņdarbi VTB Vienotās līgas spēlēs palīdzēja saņemt ceļazīmi uz pasaules spēcīgāko līgu. Sanktpēterburgas klubs aizvadīja teicamu pamatturnīru, bet Beverlijs bija labāko asistētāju (4,4 vidēji spēlē) pulkā un starp efektīvākajiem (16,1 vidēji spēlē).

„Nymburk” bija viens no čempionāta galvenajiem atklājumiem. Komandas līderis bija Česters Simonss. Starp amerikāņa varoņdarbiem sevišķi izcēlās viņa uzstādītais 2011./2012. gada sezonas rezultativitātes rekords (35 punkti mačā pret „Minsk-2006”) un neticami 50 punkti divos mačos pret CSKA.
2011. gadā dibinātā „Astana” uzreiz parādīja sevi kā spēcīgu un pašpietiekamu komandu. Kazahstānas kluba līderis komandas debijas sezonā bija Rouls Maršals, kurš ar rādītāju 16,8 punkti vidēji spēlē kļuva par rezultatīvāko spēlētāju.
Nu, un, protams, Andrejs Kiriļenko. Eiropas basketbola zvaigzne un labākais Krievijas spēlētājs jauno laiku vēsturē apstiprināja savu augsto klasi. Atgriešanās CSKA kreklā un Eiropas basketbolā var tikt dēvēta par triumfālo. CSKA čempionu tituls ar divām MVP balvām (pēc pamatturnīra un „Final Four”) liecina pašas par sevi.

Īpatnība
Tā nu sanāca, ka vesela virkne basketbolisti, kuri spēlēja VTB Vienotajā līgā 2011./2012. gada sezonā, sezonas gaitā vai pēc tās pārcēlās uz NBA. Bez jau pieminētājiem Timofeja Mozgova, Patrika Beverlija un Jona Valančūna (starp citu, visi viņi izrādījās gana spēcīgi pasaules spēcīgākajā līgā), otrpus okeānam devās Aleksejs Šveds, Dehuans Bleirs, Donāts Motejūns, Sonijs Vīmss, Kriss Kvins un Mikaels Želabaļs. Trešās sezonas galvenais varonis Andrejs Kiriļenko 2012. gadā arī atgriezās NBA.

Līdzjutēji
2011./2012. gada sezonā bija trīs no četrām vislabāk apmeklētajām spēlēm līgas vēsturē. Tās visas notika „Žalgiris Arena”, kur savus pretiniekus uzņem ilggadējais Lietuvas čempions. Spēli starp „Žalgiri” un „Astana” klātienē apmeklēja 13 105 līdzjutēji – pašlaik tas ir otrs labākais rezultāts (pirmajā vietā arī ir Kauņas mačs: principiālā spēle pret CSKA 2012. gada oktobrī uz tribīnēm piesaistīja 15 812 cilvēku). Trešajā vietā spēle „Žalgiris” – „Krasnij Kriļja” (12 500), ceturtajā vietā – mačs „Žalgiris” – „Himki” (12 220).

Skaitļi
38. Marta mačā „Lietuvos Rytas” – „Minsk-2006” (112:86) lietuviešu uzbrukums bija uzdevumu augstumos. Pēdējā ceturtdaļā viļņieši kopīgiem spēkiem guva 38 punktus – labākais rādītājs līgas vēsturē, kas citām komandām bija pa spēkam tikai atkārtošanai (VEF un divreiz „Avtodor”).

7. Aleksejs Trostiņeckis no „Minsk-2006” veica 7 pārtvertās bumbas janvāra mačā ar CSKA, kā arī dala pirmo vietu šajā rādītājā (kas tamlīdzīgs padevās Frederikam Hausam un Āronam Mailzam).

Video

Kopsavilkums