Līgas vēsture

2012./2013. gada sezona. Izslēgšanas spēles CSKA labā

Paplašināšanās līdz 20 komandām un pilnvērtīgs play-off formāts, „Krasnije Kriļja”, „Astana” un VEF lidojumi, pirmais triple-double līgas vēsturē, MVP Ērls Roulends un labākais jaunais spēlētājs Sergejs Karasevs, leģendu mačs, jauns apmeklētības rekords, izmisīga cīņa pamatturnīrā, „Lokomotiv-Kubaņ” pirmoreiz finālā, bet CSKA atkal čempionu tronī – tas viss VTB Vienotās līgas ceturtajā sezonā.

Priekšvēsture
Ar katru nākamo sezonu VTB Vienotā līga paplašināja savu ģeogrāfiju un dalībnieku sarakstu. Arī 2012./2013. gada sezona nebija izņēmums. Līgas padomes sēdē Tallinā tika pieņemti jauni klubi un apstiprināts jaunais sacensību formāts – ar pilnvērtīgu play-off un finālsēriju „Final Four” vietā..
„Šīs sezonas dalībnieku pulkā bija astoņi nacionālie čempioni un septiņas Eirolīgas komandas, skaitot arī tā turnīra kvalifikāciju. Mūsu līgas līmenis ir augstāks nekā jebkuram nacionālajam čempionātam. Vēl viens patīkams aspekts – mums ir labākā apdrošināšanas sistēma Eiropā, pat ja salīdzinām ar Eirolīgu. Turklāt līga joprojām sedz visus izdevumus par tiesnešu darbu. Līdzās pagodinošajam čempionu titulam šosezon uz kārts arī ceļazīme uz Eirolīgas kvalifikācijas turnīru 2013. gadā,” norādīja līgas prezidents Sergejs Ivanovs krāšņās jaunās sezonas atklāšanas ceremonijas gaitā Tallinā.

Formāts un dalībnieki
Jaunais formāts paredzēja, ka pamatturnīrā spēlēs 20 klubi, kuri aizvadīs divu apļu turnīru (pa spēlei mājās un izbraukumā) divās grupās. Jaunie klubi, kas tika uzņemti līgā, bija Krievijas „Triumf”, Polijas „Turow”, Lietuvas „Neptunas” un Ukrainas „Doņeck”. Valstu skaits nemainījās – deviņas.
Izlozes rezultātā Tallinā komandas tika sadalītas divās grupās. A grupā bija UNIKS (Krievija), „Himki” (Krievija), „Spartak” (Krievija), „Krasnije Kriļja” (Krievija), „Lietuvos Rytas” (Lietuva), „Astana” (Kazahstāna), „Azovmaš” (Ukraina), „Kalev” (Igaunija), „Turow” (Polija), „Doņeck” (Ukraina).
B grupā: „Minsk-2006” (Baltkrievija), CSKA (Krievija), „Lokomotiv-Kubaņ” (Krievija), „Jeņisej” (Krievija), „Triumf” (Krievija), „Ņižņij Novgorod” (Krievija), „Žalgiris” (Lietuva), „Neptūnas” (Lietuva), „Nymburk” (Čehija), VEF (Latvija).
Pēc pamatturnīra izslēgšanas spēlēs iekļuva pa sešām komandām no katras grupas, turklāt pirmo divu vietu ieguvēji iekļuva uzreiz ceturtdaļfinālā, bet pārējie pretendenti sāka ceļu ar astotdaļfināla stadiju.
Pilnvērtīga izslēgšanas spēļu turnīra parādīšanās bija svarīgs jaunieviesums sezonā. Līdzjutējiem tik iemīļotās izslēgšanas spēles pirmoreiz tika aizvadītas 2011./2012. gada sezonā, taču tad play-off turnīrs bija saīsinātā versijā (divas kārtas ar sērijām līdz divām uzvarām noteica „Final Four” dalībniekus). 2013. gadā čempionāta galvenā stadija pilnībā atbilda visām play-off prasībām.

Pamatturnīrs
VTB Vienotās līgas ceturtā sezona startēja Astanā. Spēlē starp vietējo Kazahstānas klubu un Lietuvas „Lietuvos Rytas” viss noskaidrojās pēdējās sekundēs: „Astana” saspringtā cīņā izrāva uzvaru pret iepriekšējās sezonas bronzas laureātu – 72:71! Pirmajā B grupas spēlē „Žalgiris” Krasnodarā apspēlēja „Lokomotiv-Kubaņ” – 78:70, revanšējoties par zaudējumu pagājušās sezonas izslēgšanas spēlēs.

Vispār jau pirms sezonas spēku samēri bija tādi, ka A grupa tika nodēvēta par „nāves grupu”, bet B grupā izcēlās mūžīgie pretinieki CSKA un „Žalgiris”. Prognozes attaisnojās.
Pirmā principiālo pretinieku un B grupas favorītu spēle notika jau 4. kārtā Kauņā. Ārprātīga 15 tūkstošu pūļa atbalstīti, kauņieši prata sarūpēt zaudējumu sezonas galvenajam favorītam – 76:66 (tieši tad arī tika uzstādīts līgas apmeklētības rekords, kas ir aktuāls vēl šoblatdien – 15 812 skatītāju).
Pamatturnīra otrajā mačā arī uzvarēja lietuvieši. „Žalgiris” atbildes spēlē izbraukumā apspēlēja CSKA ar 74:68.

Uzvaru gūšana pār pašreizējo čempionu savstarpējās spēlēs ievērojami atviegloja lietuviešu uzdevumu. Pamatturnīra maratonā ciešot tikai divus zaudējumus, „Žalgiris” izcīnīja pirmo vietu (16-2) grupā, atstājot aiz sevis „armijniekus” (15-3). Iepriekšējā „Final Four” dalībnieks „Lokomotiv-Kubaņ” no Krasnodaras apstiprināja savas ambīcijas, izcīnot trešo vietu (12-6). Iepriecināja līgā vienmēr spēlējušais klubs no Rīgas – VEF pirmoreiz ieguva pozitīvu bilanci (11-7) un iekļuva izslēgšanas spēlēs. Divas pēdējās ceļazīmes pavasara stadijā tika „Ņižņij Novgorod” (10-8) un „Triumf” (9-9). 7. vietu ieņēmušais „Jeņisej” bija diezgan tālu (6-12).

„Nāves grupa” attaisnoja savu nosaukumu. Ierastie līgas grandi „Himki” (14-4) un UNIKS (14-4) noskaidroja labāko starp abiem tikai pēc papildus rādītājiem. Superklubi apmainījās uzvarām mājās, taču rezultāta starpība bija labāka Piemaskavas komandai. Sergeja Bazareviča vadītā „Krasnije Kriļja” lidojums (12-6) un pārliecinošais Sanktpēterburgas „Spartak” (12-6) sniegums ļāva viņiem ieņemt, attiecīgi, trešo un ceturto vietu grupā, izvairoties no nežēlīgās cīņas par iekļūšanu grupas labāko sešiniekā. Tā kļuva par visa pamatturnīra krāšņāko rotu.

Par piekto un sesto ceļazīmi uz izslēgšanas spēlēm A grupā cīnījās „Astana”, „Doņeck” un „Lietuvos Rytas”. Ukrainas debitanta nesakarīgais starts lika jau teju uzlitk krustu komandas ambīcijām. Tomēr, tuvojoties pavasarim, „tīģeri” sāka mosties. Pēdējās četrās spēlēs ukraiņi skaistā stilā svinēja četrus panākumus, tostarp arī pēdējā 18. kārtā pār „Spartak”. Doņeckiešu konkurenti spēlēja dienu vēlāk. Pēc „Doņeck” panākuma Viļņas klubs nokļuva solu no katastrofas. Tomēr cerība uz play-off vēl saglabājās. Lai to īstenotu, bija ne tikai jāuzvar „Azovmaš”, bet arī jācer uz „Astana” zaudējumu Tallinā. Kā rāda prakse, tādās reizēs paļauties uz citiem ir neapskaužama situācija. Sarkanmelnie pārspēja Mariupoles komandu, taču Kazahstānas čempions pats izšķīra savu likteni. Spēle Igaunijas galvaspilsētā bija svarīga abām komandām. „Kalev” neveiksme novestu pie pēdējās vietas A grupā, bet „Astana” zaudējums nozīmētu neiekļūšanu izslēgšanas spēlēs. Trilleris beidzās ar kazahstāniešu uzvaru (85:81), un astanieši pievienojās „Doņeck” klubam izslēgšanas spēlēs.

Triple-double
Pirmais triple-double VTB Vienotās līgas vēsturē tika noformēts tieši 2012./2013. gada sezonā. Eiropai unikālais statistikas gājiens padevās CSKA uzbrucējam Viktoram Hrjapam. 2013. gada 20. janvārī „armijnieku” mačā ar VEF Hrjapa apstiprināja savu universalitāti, ierakstot savā rēķinā 10 punktus, 13 atlēkušās un 10 piespēles.

Pārsteigums
Par patīkamu pārsteigumu kļuva „Krasnije Kriļja” ievērojamais progress. Samāriešu sastāvā izcēlās rezultatīvais Česters Simonss, universālais Ārons Mailzs un uzņēmīgais Andrē Smits. Teicamu darbu paveica arī galvenais treneris Sergejs Bazarevičs.
2012. gada 22. oktobrī „Oktjabrj” savā laukumā negaidīti zaudēja „Astana” komandai. Samāras komanda toreiz tika pamatīgi kritizēta, sāka runāt par iespējamo Bazareviča atstādināšanu... Taču tieši pēc tās spēles sākās voldzinieku lidojums. Komanda uzvarēja 9 spēles pēc kārtas (skaitot arī Eiropas Izaicinājuma kausu un Krievijas kausu) un saglabāja šādu noskaņojumu arī sezonas izšķirošajā stadijā. Līdz pēdējai sekundei Samāra cīnījās ar „Himki” par vietu „nāves grupas” labāko divniekā. Izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā „Kriļja” mērojās spēkiem ar ambiciozo „Triumf”, un apspēlēja to „sausajā” – 2-0. Ceturtdaļfinālā sezonas lielākā pārsteiguma autors tikās pret CSKA. Bazareviča padotie sērijā izskatījās visnotaļ cienījami un pat uzvarēja vienu spēli, tomēr nekam vairāk pret pašreizējo čempionu nebija gatavi – 3-1 „armijnieku” labā.

VTB Vienotajā līgā klubs startēja sekmīgi, bet Izaicinājuma kausā un Krievijas kausā pat triumfēja! Aizkļūstot līdz līgas ceturtdaļfinālam un izcīnot divas trofejas sezonas laikā, „Kriļja” turklāt vēl arī priecēja ar efektīgu un atpazīstamu spēli. Ātrs un agresīvs basketbols Bazareviča gaumē deva vēlamo rezultātu.

Notikums
Kad laukumā dodas savulaik pazīstamo spēlētāji, tas vienmēr ir īpašs notikums. Un ja vēl ir iespēja redzēt darbībā īstas leģendas, tad tie ir patiešām nenovērtējami vēstures mirkļi. Astoņdesmito gadu kulta duelis „Žalgiris” – CSKA atdzīvojās mūsdienīgās arēnās VTB Vienotās līgas sezonas gaitā – vispirms Kauņā, pēc tam arī Maskavā. Leģendu mačs katru reizi bija pirms šo komandu pamatturnīra spēles, un abas reizes sniedza daudz emociju un cīņas.
Uz pārpildīto 15 tūkstošu vietīgo „Žalgiris Arena” Arvīds Sabonis, Vladimirs Tkačenko, Sergejs Jovaiša, Sergejs Tarakanovs, Anatolijs Miškins un citi pazīstamo spēlētāji nolēma atcerēties jaunību un sanāca īsts šovs, kurā bija viss. Ko vien vērts bija Saboņa sniegums! Efektīgi danki, bloki un precīzi trīspunktnieki leģendārā Lietuvas centra izpildījumā lika arēnā esošajam pūlim burtiski eksplodēt. Intriga šajā mačā saglabājās līdz pēdējām sekundēm, kā jau PSRS laika kulta divcīņai pieklājas. Galu galā, pateicoties nenovīstošā Saboņa blokam, ko viņš izdarīja Tarakanova metienam „armijnieku” pēdējā uzbrukumā (!), uzvarēja „Žalgiris” – 46:45.

Revanša iespējas mačs notika Maskavā – USK CSKA zēlē. Arvīda Saboņa ierašanās Krievijas galvaspilsētā ir atsevišķas sarunas vērts. Slavenais centrs atkal kļuva par varoni gan laukumā, gan ārpus tā. Kas gan nemazina citu laukumā nākušo zvaigžņu nopelnus. Leģendārie basketbolisti Maskavas publikas priekšā izspēlēja īstu izrādi, negaidīti nospēlējot neizšķirti – 28:28. Spēles formāts neparedzēja papildlaiku, un galu galā uzvarēja draudzība. Kauņas un Maskavas laukumos bija ne tikai basketbols – laukumā tikās seni draugi. Neskatoties uz spraigo cīņu, spēles aizritēja nepiespiestā gaisotnē, veterāni daudz jokoja, bet līdzjutēji draudzīgi aplaudēja saviem elkiem. Tādas lietas neaizmirstas!

Play-off
Tātad, pirmo un otro vietu ieguvēji uzreiz iekļuva ceturtdaļfinālā, bet vēl astoņas komandas piedalījās astotdaļfināla stadijā. Jau pirmajā kārtā tika aizvadītas divas aizraujošas sērijas, turklāt rezultāts sērijā starp „Spartak” un „Ņižņij Novgorod”, ja ne gluži bija sensācija, tad pārsteidza jau nu noteikti. Melnibaltie ar katru nākamo sezonu progresēja, taču Sanktpēterburgas klubs ilgu laiku tika iekļauts čempionu titula pretendentu paplašinātajā sarakstā. Sērijas sākums nevēstīja sarkanbaltajiem nekā slikta – pārliecinoša uzvara viesos ar 14 punktiem. Pēc tam komandas pārcēlās uz Ziemeļu galvaspilsētu, kur spēku samērs strauji mainījās. „Ņižņij” vispirms izlīdzināja rezultātu, bet pēc tam izšķirošajā trešajā mačā divos papildlaikos izrāva uzvaru ar 88:85.

Vēl viena sērija, kas piesaistīja lielu līdzjutēju uzmanību, bija VEF pret „Astana”. Jāpiebilst, ka abām komandām 2012./2013. gada sezona bija ar treknu plus zīmi. Latvieši un kazahstānieši ne tikai pirmoreiz iekļuva izslēgšanas spēlēs, bet arī demonstrēja simpātisku sniegumu. Uzvarētāja noskaidrošanai duelantiem bija nepieciešamas visas trīs spēles. Ceturtdaļfinālā iekļuva latvieši ar lielisko Ērlu Roulendu.
Otrajā kārtā cīņā iesaistījās arī grandi, kuri bija labāki grupu turnīra stadijā. Gandrīz visiem no viņiem izdevās apstiprināt, ka sekmīgais sniegums pamatturnīrā nebija nejaušība. CSKA un „Žalgirim” uzvarām pār, attiecīgi, „Krasnije Kriļja” un „Ņižņij Novgorod” bija nepieciešams pa četriem mačiem, „Himki” tika galā ar VEF trijās spēlēs. Savukārt gaitu samazinājušais UNIKS nespēja demonstrēt savu labāko sniegumu un spraigā cīņā piekāpās „Lokomotiv-Kubaņ” (1-3).
Krasnodaras klubs negrasījās apstāties pie jau sasniegtā un turpināja ielaušanos elitē ar skaistu uzvaru pār „Žalgiri” pusfinālā (3-1).

Otrs pusfināls bija daudz dramatiskāks un kļuva par līgas klasiku. Sērija starp CSKA un „Himki” izvērtās maksimāli gara – piecas spēles. Saspringtas maču galotnes, individuāli varoņdarbi un cīņa katrā laukuma centimetrā – tas viss bija slavenajā „armijnieku” duelī ar himkiešiem 2013. gada pavasarī. Dzeltenzilie uzvarēja pirmo spēli, taču nespēja attīstīt savu panākumu, ciešot divus zaudējumus pēc kārtas. Piemaskavas komanda gan nesalūza un noveda sēriju līdz izšķirošajai piektajai spēlei. Tā notika Himkos, tomēr pārpildītā arēna un mājas sienas nepalīdzēja Tima Kurtinaiša vadītajai komandai. CSKA bija neapturams (uzvara 87:64) un iekļuva finālā.

Fināls
„Lokomotiv-Kubaņ” 2012./2013. gada sezonā sasniedza kvalitatīvi jaunu līmeni. Klubs uzvarēja Eiropas kausā un uzņēma teicamu gaitu VTB Vienotās līgas izslēgšanas spēlēs. Tomēr apturēt CSKA dienvidnieki nespēja pat neraugoties uz vairākiem savainojumiem „armijnieku” rindās: Milošs Teodosičs un Aleksandrs Kauns finālsērijā nepiedalījās. Sarkanzilajiem bija sava laukuma priekšrocības, un viņi tās prasmīgi izmantoja. Pieredzējušie „armijnieki” kontrolēja maču gaitu abās Maskavas spēlēs un bija gatavi pabeigt iesākto jau Krasnodarā...

Sērijas trešā spēle Krasnodaras „Basket-hall” arēnā notika pārpildītu tribīņu priekšā. Līdz tam pretinieki bija aizvadījuši savā starpā 41 maču, uz „Loko” rēķinā bija tikai divas uzvaras. Pārpildītās tribīnes palīdzēja sarkanzaļajiem iesaistīties cīņā jau pirmajā ceturtdaļā (Maskavas mačos CSKA iekrāja izšķirošo pārsvaru jau pirmajos periodos) un tāpat turpināja līdz pat beigu sirēnai. Uz cīņu noskaņojušies „dzelzceļnieki” parādīja zobus čempionam un vienu maču sērijā atspēlēja (69:58).
CSKA trešajā mačā cieta ne tikai zaudējumu, bet arī šķīrās no komandas līdera un kapteiņa Viktora Hrjapas. Tas nevarēja neietekmēt „armijnieku” sniegumu. Pateicoties Derika Brauna aktivitātei, krasnodarieši ceturtajā mačā spēja izvirzīties vadībā un, kā šķita, ar katru nākamo minūti tuvojās kārotajai uzvarai. Tomēr trešajā ceturtdaļā notika lūzums: asa sadursme starp Alekseju Savrasenko un Dmitriju Sokolovu pārvērtās kautiņā. Sekoja pauze, bet tiesnešiem neatlika nekas cits, kā noraidīt pārkāpējus.

Pēc tā incidenta „Loko” guva vērā ņemamu robu centra pozīcijā un, tā rezultātā, zaudēja savu ritmu, ko mača turpinājumā tā arī vairs nespēja atgūt. Krasnodaras komandas uzbrukums sabruka visu acu priekšā. nevar teikt, ka sarkanzilie būtu spēlējuši spīdoši pretinieka laukuma pusē, tomēr savu punktu bagāžu vismaz kaut kā papildināja. Ceturtajā ceturtdaļā dienvidnieki jau nokļuva iedzinējos... un atkal netika galā ar šo sarežģīto uzdevumu. 59:54 – CSKA VTB Vienotās līgas čempions. Otro sezonu pēc kārtas un trešo – kopumā.
„Šis play-off un viss turnīrs kopumā laikam bija vissarežģītākais manā trenera karjerā, un tas galu galā dāvāja daudz prieka. Domāju, nevienā Eiropas čempionātā nevienam nenākas mērot tik sarežģītu ceļu,” pēc triumfa atzina CSKA galvenais treneris Etore Mesina.

Varoņi
Ērls Roulends. VEF līdzās „Krasnije Kriļja” un „Astana” bija komanda, kas 2012./2013. gada sezonā progresēja visvairāk. Latvijas kluba izlaušanos lielā mērā sekmēja nenomierināmais Ērls Roulends, caur kuru tika būvēta visa komandas spēle. Pamatturnīra labākais snaiperis un visefektīvākais spēlētājs palika atmiņā arī ar apbrīnojamu aukstasinību: viņa neprātīgie uzvaras metieni līdz ar sirēnu ne reizi vien glāba simpātisko Ramūna Butauta komandu. Gūstot 17,1 punktu, 5,9 piespēles, 6,1 atlēkušo, 2,0 pārtvertās un efektivitātes koeficientu 20,8 vidēji spēlē, VEF līderis pelnīti tika atzīts par pamatturnīra MVP.

Niks Kalatess. Eiropas kausa MVP, līgas pamatturnīra MVP līdzjutēju versijā, neapturamais Kalatess uzcēla latiņu mākoņu augstumā. „Lokomotiv-Kubaņ” grieķu saspēles vadītājs spēja noturēties vajadzīgajā līmenī arī izslēgšanas spēlēs, apstiprinot savu klātbūtni sezonas galveno varoņu pulkā. 12,6 punkti, 3,9 atlēkušās, 6,5 piespēles, 1,4 pārtvertā vidēji spēlē. 2013. gada izslēgšanas spēļu efektīvākajam spēlētājam tamlīdzīgi skaitļi bija norma. Grieķis aizvadīja teicamu sezonu un palīdzēja „Loko” nostiprināties elitē, pēc kā devās iekarot NBA.

Kšištofs Lavrinovičs. „Žalgiris” centrs kļuva par vienu no pamatturnīra varoņiem, bet izslēgšanas spēlēs turpināja to, ko darīja sezonas pirmajā pusē. Kšištofs, neskatoties uz Kauņas kluba finansiālajām un sastāva problēmām, demonstrēja iedvesmojošu spēli un veda līdzi visu komandu.

Semjons Antonovs. „Ņižņij Novgorod” aizvadīja savu labāko sezonu, bet kluba kapteinis tika atzīts par komandas labāko spēlētāju. Antonovs izcēlās brīžos, kad to visvairāk vajadzēja – izslēgšanas spēlēs. Ņižņijnovgorodieši piedalījās divās bezkompromisa kaujās: pārspēja Sanktpēterburgas „Spartak” un piekāpās „Žalgirim”. Krievijas izlases uzbrucējs centās ietekmēt komandas spēli ar visu, ko var nomērīt ar statistikas lineālu: 13,0 punkti, 4,7 atlēkušās, 3,0 piespēles un 1,0 bloks vidēji spēlē.

Sergejs Karasevs. „Triumf” aizsargs apliecināja sevi kā viens no spilgtākajiem talantiem Eiropas basketbolā un kā Krievijas izlases nākotne. Jau trešajā profesionālajā sezonā 19 gadus vecais brīnumbērns izvirzījās Piemaskavas kluba vadošajās lomās, bet „Triumf” savā debijas sezonā iekļuva izslēgšanas spēlēs. Ar rādītāji 16,3 punkti vidēji spēlē Karasevs iekļuva turnīra rezultatīvāko piecu spēlētāju pulkā un saņēma čempionāta „Labākā jaunā spēlētāja” balvu.

Andrejs Voroncevičs. Tieši viņš kļuva par „armijnieku” X-faktoru izslēgšanas spēlēs. Sezonas pirmajā pusē Krievijas uzbrucējs bija ēnā, taču, saņēmis savu iespēju pēc CSKA neveiksmes Eirolīgas „Final Four”, kļuva par vienu no vadošajiem spēlētājiem Etores Mesinas rīcībā sezonas izšķirošajā stadijā.

Viktors Hrjapa. Galvenais iemesls, kāpēc „armijnieki” nosargāja titulu, bija nelokāmais kapteinis. Uzbrucējos kopš 2011. gada Eiropas čempionāta spēlēja praktiski bez atpūtas. Pamatturnīrā „armijnieku” vadonis bija viens no labākajiem, ierakstot savā rēķinā arī vēsturisku triple-double. Neskatoties uz savainojumiem un ne optimālu funkcionālo gatavību, Hrjapa, atadis rezerves spēkus, sezonas izšķirošās spēles aizvadīja visaugstākajā līmenī. Tā rezultātā viņš saņēma izslēgšanas spēļu MVP balvu līdzās CSKA čempionu zeltam.

Skaitļi
15 812 skatītāju spēlē starp „Žalgiri” un CSKA Kauņā tika uzstādīts līgas apmeklējuma rekords.

49 minūtes un 26 sekundes – „Neptunas” aizsargs Deivids Makklūrs spēlē pret „Jeņisej” aizvadīja rekordilgu spēles laiku.
25 piespēles – „Himki” mačā pret VEF uzstādīja līgas rekordu.
22 pārtvertās – „Triumf” spēlē pret „Nymburk” izkaroja sev pirmo vietu uz vēl ilgu laiku līgas vēsturē šajā rādītājā.

Video

Kopsavilkums