Līgas vēsture

2010./2011. gada sezona. Kurtinaitis: ierados, ieraudzīju, iekaroju!

Līgas paplašināšanās līdz 12 komandām no astoņām valstīm, sensacionālais “Azovmaš” un tā līderis, pamatturnīra MVP Ramels Karijs, treneru atstādināšanas vadošajos klubos, spilgts “Final Four” Kazaņā un “Himki” triumfs Rima Kurtinaiša vadībā – VTB Vienotās līgas otrajā sezonā.

Priekšvēsture
Promo kauss 2008 un debijas sezona 2009./2010. gadā aizritēja tā, kā tika gaidīts. Jaunais projekts tika atzīts par labu esam un organizatori sāka attīstīt turnīra pamatidejas.
“Esmu ļoti priecīgs, ka VTB Vienotās līgas projekts turpina progresēt un attīstīties. Sākušu laikam jau ar pašu svarīgāko un patīkamāko ziņu turnīra dalībniekiem – līgas budžets ievērojami palielināsies. Gaidāmajā sezonā tas būs 115 miljonus rubļu liels. Turklāt 65 miljonus sarūpēs mūsu titulsponsors – VTB banka, bet pārējos līdzekļus – citi mūsu partneri. Nu un, protams, tā kā mums ir profesionāls komercturnīrs, VTB Vienotās līgas klubi labi pelnīs,” 2010./2011. gada sezonas prezentācijas pasākumā teica projekta galvenais iedvesmotājs Sergejs Ivanovs.

Formāts un dalībniekiem2010./2011. gada sezona bija otrā VTB Vienotās līgas vēsturē. Salīdzinājumā ar debijas sezonu turnīra ģeogrāfija paplašinājās (no piecām līdz astoņām valstīm), tāpat arī dalībnieku skaits (no astoņiem uz 12). Viskuplākā pārstāvniecība bija Krievijai (CSKA, “Himki”, UNIKS), pēc tam sekoja Ukraina (“Azovmaš”, “Dņepr”) un Lietuva (“Žalgiris”, “Lietuvos Rytas”), Pa vienam klubam līgā bija Latvijai (VEF), Igaunijai (“Kalev”), Baltkrievijai (“Minsk-2006”), Polijai (“Asseko Prokom”) un Somijai (“Honka”).
Pirmajā posmā pamatturnīrā visas komandas tika sadalītas divās grupās: A (CSKA, UNIKS, “Lietuvos Rytas”, “Minsk”, “Dņepr”, “Honka”) un B (“Himki”, “Azovmaš”, “Žalgiris”, “Prokom”, VEF un “Kalev”). Izslēgšanas spēlēs, kas atkal aizritēja pēc “Final Four” formāta, pēc divu apļu turnīra iekļuva katras komandas divas spēcīgākās komandas.

Pamatturnīrs
Efektīgs lāzeršovs un spilgts priekšnesums CSKA karsējmeiteņu komandu izpildījumā, skanot VTB Vienotās līgas himnai, oficiāli atklāja līgas otro sezonu USK CSKA zālē. Runājot tieši par basketbolu, “armijnieku” spēle pret “Lietuvos Rytas” izvērtās saspringta: pašreizējais čempions gan spēja diktēt savus noteikumus jaunpienācējam no Lietuvas tikai pēdējā ceturtdaļā.

Tāpat pirmajā kārtā debitantu kaujā “Dņepr” pagarinājumā pārspēja “Honka” komandu. Pamatturnīra pirmās spēles iepriecināja ar bezkompromisa cīņu. Trilleri turpinājās ar dueli Tallinā, kur vietējais “Kalev” pēdējās sekundēs piekāpās principiālajiem pretiniekiem Baltijas derbijā Rīgas VEFam. Visbeidzot, Mariupolē divu valstu čempionu mačā “Azovmaš” spraigā cīņā ņēma virsroku pār “Prokom”.
Sākums bija elpu aizraujošs! Tomēr kopumā turnīra cīņa pamatturnīrā bija mazliet vieglāk paredzama. Spraiga cīņa par ceļazīmi uz “Final Four” izvērtās tikai B grupā. Ar uzvaru sākušie Eirolīgas ceturtdaļfinālisti “azoviešu lauvas” saglabāja uzvaru garšu visa pamatturnīra maratonā. Divreiz apspēlējot 2009./2010. gada bronzas laureātu “Žalgiri”, ukraiņi burtiski izrāva Lietuvas grandam otro ceļazīmi uz turnīra izšķirošo stadiju – abas komandas pabeidza čempionātu ar vienādu bilanci 7-3. Pēdējās 10. kārtas spēle starp abiem konkurentiem bija pielīdzināma finālam. “Azovmaš” ar lielisko Ramelu Kariju priekšgalā Kauņā saspringtā duelī pārspēja “Žalgiri” un garantēja sev dalību “Final Four” kārtā.
Pirmo vietu B grupā ieņēma “Himki”, kas, ciešot pirmajā kārtā zaudējumu pret kauņiešiem, uzvarēja pēc tam visus atlikušos mačus. A grupā himkiešu līmenī bija CSKA un UNIKS.. Apmainoties ar uzvarām izbraukumā, iepriekšējās sezonas finālisti pārliecinoši un bez variantiem okupēja sev pirmās divas vietas turnīra tabulā. “Lietuvos Rytas” savā pirmajā sezonā līgā izskatījās cienījami un pabeidza turnīru ar pozitīvu uzvaru un zaudējumu bilanci, taču nespēja apturēt favorītus.

Pārsteigums
“Azovmaš”. Līgas pirmajā sezonā Mariupoles klubs svinēja tikai divas uzvaras un pat nepretendēja uz izkļūšanu no grupas. Viss mainījās 2010./2011. gada sezonā. Pamatturnīra gaitā “Azovmaš” pa divām reizēm apspēlēja Eirolīgas komandas – Polijas “Prokom” un Lietuvas “Žalgiri”. Kā jau augstāk tika pieminēts, izšķirošo uzvaru, kas garantēja viņiem sensacionālu iekļūšanu “Final Four” kārtā, ukraiņi svinēja Lietuvā, leģendārajā “Sport hall” arēnā. Galvu reibinošs “lauvu” lidojums uzskatāmi nodemonstrēja jaunā klubu turnīra neprognozējamību.

Īpatnība
Sezonas īpatnība bija treneru atkāpšanās. Tas skāra līgas vadošos klubus un notika pēc līdzīga scenārija. Pēc CSKA, “Žalgiris” un “Himki” galveno treneru atstādināšanas no amata tika izvēlēti pienākumus izpildoši speciālisti, un tikai pēc vismaz viena mēneša komandas ieguva sev jaunus trenerus. Viss sākās ar Duško Vujoševiču, kurš bija spiests pamest CSKA 2010. gada novembrī. 6 zaudējumi 14 oficiālos mačos, un pieci no tiem tika pieredzēti Eirolīgā – ko tādu CSKA nevarēja piedot jaunajam trenerim. Par spuerkluba vadītāju kļuva 42 gadus vecais krievs Dmitrijs Šakuļins, kuram bija piebilde “v.i.”. Decembrī “armijnieku” piemēram sekoja arī “Žalgiris” un “Himki”. Kauņiešu lēmums šķirties no Aco Petroviča bija saistīts arī ar zaudējumu “Azovmaš” komandai. Vietas izpildītāja amatā tika iecelts sporta direktors Rimants Grīgs. Visbeidzot, 21. decembrī himkieši paziņoja par Serdžio Skariolo atkāpšanos – itālis bija nostrādājis klubā divus gadus, taču vēlamos rezultātus nebija guvis. Viņu uz laiku aizstāja Oļegs Meleščenko.

Jaunos galvenos trenerus grandi izvēlējās jau 2011. gadā. Janvāra vidū Eliass Zurs pārņēma “Žalgiris” grožus, februāra beigās Jons Kazlausks sāka vadīt CSKA, bet Rims Kurtinaitis pārcēlās uz “Himki” treneru tiltiņu 16. martā – tikai mēnesi pirms “Final Four”. Vēl nesen pazīstamais lietuviešu basketbolists, Seulas olimpiskais čempions 1988. gadā aizvadīja pamatturnīru Latvijas VEF klubā, gūstot trīs uzvaras un apstiprinot savu augstās klases speciālista statusu (starp citu, tieši Kurtinaiša vadībā VEF rindās pirmoreiz par sevi skaļi visas Eiropas kontekstā lika runāt baltkrievu milzis Artjoms Parahovskis). Un viņa pāreja uz paaugstināšanos – uz “Himki” - tika uztverts kā abpusēji izdevīgs darījums abām pusēm. Taču diez vai kāds gaidīja, ka pirmos zelta augļus šis darījums dos jau tās sezonas beigās...

“Final Four”
Līgas otrās sezonas izšķirošais posms tika aizvadīts Kazaņā. Vietējā UNIKS entuziasmu vairoja ne tikai mājas sienas, bet arī pirms dažām dienām gūtā uzvara citā “Final Four” turnīrā – Eiropas kausā.
Pirmajā pusfinālā tikās CSKA un “Azovmaš”. “Armijnieki”, ņemot vērā neveiksmīgo eksperimentu ar Vujoševiču un paaudžu maiņu, it kā vairs nelikās tik nesaudzīga mašīna, kāda tā bija iepriekšējos astoņus gadus, liekot bailēs trīcēt pretiniekiem, bet “Azovmaš” sevi pieteica kā bīstamu pretinieku grandiem. Tomēr ukraiņi tika līdzi čempionam tikai pirmajā puslaikā. Labi organizētā sarkanzilo komandas spēle ar pieredzējušajiem cīnītājiem Džonu Robertu Holdenu, Viktoru Hrjapu, Matjazu Smodišu, Ramūnu Šiškausku izrādītājs daudz lielāks spēks nekā mariupoliešu leģionāri individuālās darbības – 69:57 – CSKA kā pirmais iekļuva finālā.

Otrais pusfināls izvērtās daudz saspringtāks. UNIKS krāsas tobrīd aizstāvēja veseli četri bijušie himkieši, turklāt trīs no viņiem – Macejs Ljampe, Kellijs Makkartijs un Vladimirs Verjemejenko – bija ļoti svarīgi spēlētāji komandā. Savukārt kazaņiešu līderis pagājušajā sezonā Krešimirs Linčārs visai sekmīgi spēlēja Piemaskavas kluba kreklā. Un vispār sen pazīstamiem pretiniekiem bija grūti pārsteigt vienam otru. UNIKS iesāka ar 8:0 izrāvienu, bet “Himki” ātri atgriezās un turpinājumā mačs aizritēja līdzīgā cīņā. Himkieši otrajā puslaikā pakāpeniski pārtvēra iniciatīvu un ar Vitālija Fridzona palīdzību (27 punkti) nolieca kazaņiešus uz ceļiem mača galotnē (84:78).

Jāpiebilst, ka “Final Four” Kazaņā pārvērtās par īstiem basketbola svētkiem, kuru ietvaros notika vairāki interesanti pasākumi. Piemēram, pirmajā “Basketbola draugu spēlē” tikās līdzjutēju un žurnālistu komandas, kuras vadīja nesenā pagātnē pazīstami spēlētāji Valērijs Tihoņenko un Anatolijs Miškins. Vēl viens diezgan patīkams pasākums faniem bija ielu basketbola turnīrs Final Four' Open. Sacensībās, kas notika pie “Basket hall” arēnas un kas kļuva par lielisku papildinājumu līgas četru spēcīgāko klubu spēlēm, piedalījās vairāk kā simt komandu.

Tālāk sekoja sezonas galveno spēļu kārta. Bronzas medaļas tika UNIKS komandai, kas vienkārši nevarēja atļauties zaudēt divreiz pēc kārtas savā laukumā. Zaļibaltie ātri atguvās pēc neveiksmes pusfinālā un neatstāja “Azovmaš” komandai ne mazāko cerību salmiņu (95:75).
Bet pēc tam bija fināls. “Himki” pret CSKA.
Atklātnē pilnībā dominēja Rima Kurtinaišapadotie. Tas pats Fridzons, piemēram, it kā nemaz nepamestu laukumu pēc pusfināla mača, un visa komanda spēlēja, kā nākas – otrajā ceturtdaļā “Himki” bija pat 14 punktu pārsvars. Tad CSKA pārkārtojās no zonas aizsardzības uz individuālo, kā arī atdzīvināja spēli ar maiņām. Spēku samērs mainījās ātri un kardināli: pēc četru minūšu izrāviena (16:0) CSKA jau bija vadībā – 27:25. Pēc puslaiku pārtraukuma nevienam no pretiniekiem vairs neizdevās iegūt acīmredzamu pārsvaru. Līdzjutēji vēroja klasiskas basketbola šūpoles, kamēr 6 punkti pēc kārtas Lončāra izpildījumā nepadarīja “Himki” par favorītu galotnē. Pēdējos uzbrukumus komandas aizvadīja NBA stilā, visu paildzinot ar taktiskajām piezīmēm un minūtes pārtraukumiem. Cīņa turpinājās burtiski līdz finālsirēnai.
Tieši sekundi pirms mača beigām Džamonts Gordons iemeta trīspunktnieku un dāvāja “armijniekiem” cerību – 65:64 “Himki” labā. Sekoja zibenīga piezīme CSKA izpildījumā. Treviss Hansens aizmeta garām otru soda metienu, taču sarkanzilajiem vairs nepalika laika adekvātai atbildei. Ramūns Šiškausks bija spiests izdarīt metienu no savas laukuma puses, un tas nebija precīzs. “Himki” bija jaunais VTB Vienotās līgas čempions.

Varoņi
Neapstrīdams sezonas atklājums bija “Azovmaš”. Galvenais dzinējspēks Ukrainas komandā bija Ramels Karijs. Teicams sniegums pamatturnīrā (vidējie rādītāji – 18,4 punkti, 4,6 atlēkušās, 2,8 piespēles, 2,7 pārtvertās un efektivitātes koeficients 20,4) dāvāja amerikānim čempionāta MVP balvu.

Tāpat kā līgas pirmajā sezonā, viens no visbīstamākajiem spēlētājiem bija UNIKS pārstāvis Marko Popvičs – labākais asistents un trešais labākais snaiperis pamatturnīrā. Kazaņiešu priekšējā līnijā pretiniekus izmisumā dzina varenais Macejs Lampe, kurš galu galā iekļuva čempionāta efektīvāko spēlētāju pieciniekā. Taču pat uz tāda fona sevišķi izcēlās poļa izcilais sniegums otrā riņķa mačā pret “Honka” komandu: 36 punkti, 15 atlēkušās un efektivitātes koeficients 46.
Tradžans Lengdons aizvadīja karjeras pēdējo sezonu, taču, kā jau pieredzējušam veterānam pienākas, deva piemēru ne tikai ģērbtuvēs, bet arī laukumā. Amerikānis bija “armijnieku” komandas rezultatīvākais spēlētājs, “Dņepr” svinēja tikai divas uzvaras, tomēr komandas līderis Stīvens Bērts bija neapturams. Aizsargs nemitīgi radīja problēmas saviem sedzējiem, ieņemot otro vietu gan pēc vidējās rezultativitātes rādītājiem, gan pēc rezultatīvajām piespēlēm.
Martins Gecēvičs nopelnīja viena no sezonas labākā tālmetienu speciālista titulu. 55,8% realizēti trīspunktnieki un 16,8 punkti vidēji spēlē no nesaudzīgā snaipera puses lielā mērā sekmēja “Lietuvos Rytas” sekmīgo sniegumu.
Vitālijs Fridzons kļuva par vienu no izšķirošajiem faktoriem “Himki” komandas triumfā. Snaiperis saudzēja spēkus pamatturnīrā, vidēji mačā aizvadot 22 minūtes spēlē, taču galvenajos mačos atklājās visā krāšņumā. Pusfinālā Fridzons iemeta 27 punktus, bet finālmačā komandas punktu bagāžu papildināja ar 11 punktiem un 7 atlēkušajām bumbām, kļūstot otrs labākais efektivitātes rādītājā un labākais plus/mīnus rādītājā. Krievs pelnīti tika pie “Final Four” MVP balvas.

Skaitlis
116. “Lietuvos Rytas” nespēja patraucēt Krievijas favorītiem CSKA un UNIKS iekļūt “Final Four”, taču skaļi aizcirta durvis pamatturnīra pēdējā spēlē. Mačā ar “Dņepr” lietuvieši kopīgiem spēkiem iemeta 116 punktus – šāds rezultativitātes rekords turējās līdz pat 2014./2015. gada sezonai.

Notikums
Rims Kurtinaitis pārņēma “Himki” vadības grožus, parakstot līgumu līdz sezonas beigām ar opciju pagarināt to uz vēl vienu gadu. Krievijas grands nolēma vispirms izlūkot speciālistu, un tas izmantoja savu iespēju ar uzviju. Kurtinaiša “Himki” uzreiz izcīnīja čempionu titulu: netraucēja ne līdera Kīta Lengforda savainojums, ne principiālais un ārkārtīgi neērtais pretinieks CSKA finālā.

Kurtinaitis līdz pat šai dienai ir dzeltenzilo treneris un viens no visautoritatīvākajiem speciālistiem līgā.

Video

Kopsavilkums