VTB Vienotās līgas regulārā čempionāta desmit varoņi

VTB Vienotās līgas 2012./2013. gada sezonas regulārais čempionāts jau aizvadīts. Sešu mēnešu maratonā notika lērums zīmīgu notikumu, kuri ir to vērti, lai tos atcerētos vēl un vēl. Mūsu mājas lapa rezumē pamatturnīru un atceras tā galvenos varoņus. 

Viktors Hrjapa

                   

Janvāra spēlē pret VEF Viktors Hrjapa kļuva par pirmo basketbolistu vēsturē, kas VTB Vienotajā līgā izcēlās ar tripple-double. Pavadot laukumā 27 ar pusi minūtes, Viktors divciparu skaitļus sasniedza punktu (10), atlēkušo bumbu (13) un rezultatīvo piespēļu statistikas rādītājos. Šis vēsturiskais notikums lika "armijnieku" kapteini iekļaut sezonas varoņu pulkā. Un tas būtu bijis jādara pat tad, ja viņš visas sezonas gaitā nevienā citā spēlē nemaz nepiedalītos. Taču CSKA uzbrucēja rēķinā šajā sezonā ir 15 mači, kurās viņš nemitīgi demonstrēja savu unikālo un daudzpusīgo talantu. Hrjapa var jebkurā brīdī ar pretinieku aizsardzību uzšķērdošu piespēli apgādāt kādu no saviem brīvajiem partneriem. Vai arī likt lietā savus snaipera lādiņus, kā arī doties zem groza un pabeigt caurgājienu ar sulīgu bumbas triecienu grozā no augšas.
Viens no sezonas galvenajiem favorītiem CSKA regulārajā čempionātā spēlēja ar lielu rezervi un B grupā finišēja tikai otrajā vietā. Izslēgšanas spēlēs no Hrjapas un Ko varam gaidīt vēl lielākus varoņdarbus.

Pols Deiviss

                   

Lai iekļūtu sezonas simboliskajā pieciniekā un pretendētu uz regulārā čempionāta vērtīgākā spēlētāja godu Deivisam pietika ar vidēji 18 spēlētām minūtēm mačā. Amerikāņu garais ir VTB Vienotās līgas efektīvākais varonis. Ar savu sniegumu Deiviss it kā būtu nolēmis ilustrēt, ko nozīmē teiciens "viss ģeniālais ir vienkāršs". Kustīgums un prasmīga kāju darbība komplektā ar labi notēmētu pustālo metienu, kā arī aktivitāti cīņā par atlēkušajām bumbām ātri metošajam centra spēlētājam ļāva sagādāt pamatīgas galvas sāpes visiem pretiniekiem. Deivisu labi raksturo 15. kārtas mačs izbraukumā pret "Kalev". Augumā raženais amerikānis nedevās laukumā pirmajā puslaikā, ko himkieši zaudēja ar 24:31. Pēc pārtraukuma Rims Kurtinaitis atklāja savu slepeno ieroci... Un jau pēc trīs spēlētām minūtēm viņa komanda bija vadībā. Centra spēlētājs guva punktus, piesaistīja sev igauņu komandas aizsardzības uzmanību, dāvājot lielāku brīvību saviem partneriem. Atliek vien izteikt līdzjūtību Pola pretiniekiem izslēgšanas spēlēs - tajās viņš laukumā pavadīs daudz vairāk par vidēji 18 minūtēm mačā...

Nikolass Kalatess

                   

"Lokomotiv-Kubaņ" aizsargs bija viens no redzamākajiem sezonas pirmajā pusē, ko apliecina arī fakts, ka līdzjutēju balsojumā tieši viņš tika atzīts par regulārā čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Nenogurdināmais grieķu saspēles vadītājs uzņēmās Krasnodaras ekspreša mašīnista lomu. Visaptverošais Nikolass ir labākais savā komandā (esiet pacietīgi - visu to rādītāju uzskaitīšana būs gara) pēc vidējā spēles laika, gūtajiem punktiem, rezultatīvajām piespēlēm, pārtvertajām bumbām un efektivitātes koeficienta rādītājiem. Droši vien daudziem "Lokomotiv-Kubaņ" asociējas ar šī leģionāra tēlu: skaidrs skatiens, nosvērtība, izturība, spītība un koncentrēšanās rezultātam - tieši šādi sevi regulārajā čempionātā apliecināja Kubaņas kolektīvs. Decembra spēlē pret "Neptinas" Kalatess atjaunoja vienu no prestižākajiem VTB Vienotās līgas rekordiem - viņš atdeva 13 rezultatīvas piespēles. Kaut kas liek domāt, ka šajā sezonā tas vēl nav pēdējais varoņdarbs "Loko" saspēles vadītāja izpildījumā.

Čaks Eidsons

                  

Katrā VTB vienotās līgas pēcspēles atkaitē tiek minēts spēles varonis. Čaks Eidsons šādu godu izpelnījās septiņas (!) reizes. Amerikāņa sniegums regulārajā čempionātā lika meklēt visdažādākos salīdzinājumus: no pelēkā kardināla līdz pat Kazaņas Lebronam Džeimsam. Patiesībā uzbrucējs nebūt ne vienmēr bija pamanāmākais spēlētājs laukumā. Taču tieši viņa stabilais un produktīvais sniegums kļuva par UNIKS dzinējspēku. Čaks rādīja priekšzīmi ne tikai ar gūtiem punktiem un izcīnītajām atlēkušajām bumbām, bet arī labi iesaistīja spēlē savus partnerus un neaizmirsa savā rēķina ierakstīt arī vairākas svarīgas pārtvertas bumbas. Visu šo faktoru kopsumma nodrošina pieredzējušajam viesspēlētājam iekļaušanu sezonas galveno varoņu pulkā.

Kšištofs Lavrinovičs

                   

„Žalgiris” pabeidza regulāro čempionātu ar labākajiem rādītājiem starp visiem VTB Vienotās līgas dalībniekiem, teju vai pārspējot pagājušās sezonas CSKA rekordu pēc kārtas gūto uzvaru ziņā. Kauņieši šajā sezonā ir ar ļoti spēcīgu priekšējo līniju, kura lielā mērā ietekmē komandas sekmīgos rezultātus. Lietuvas komandas garo spēlētāju rezultatīvākais spēlētājs, labākais cīņā par atlēkušajām bumbām un pēc efektivitātes koeficienta rādītāja ir Kšištofs Lavrinovičs.
Kšištofs ir bīstams jebkurā laukuma punktā. Milzis ir spējīgs „sabradāt” savu pretspēlētāju soda laukumā un var pārsteigt ar precīzu metienu no tālās distances. Nepiekāpība aizsardzībā un cīņā par atlēkušajām bumbām, kā arī līdera dotumi lieliski papildina centra spēlētāja tēlu. Jāuzsver, ka Lavrinovičs nodemonstrēja varonību rīcību ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Centra spēlētājs varēja kļūt par vienu no tiem, kas pamet komandu finansiālo problēmu dēļ, jo sezonas gaitā viņš saņēma ne vienu vien vilinošu piedāvājumu pārcelties uz citu klubu. Taču viņš nepameta savus biedrus grūtā brīdī. Lavrinovičs noraidīja visus piedāvājumus, piebilstot, ka Lietuvas komanda joprojām var cīnīties par trofejām. Ko lai saka – ar Kšištofu komandas ierindā neviens par to nemaz nešaubās.

Sergejs Bazarevičs

                   

Vispārpieņemts uzskatīt, ka „Krasnije Kriļja” ir sezonas galvenais atklājums. Rezultatīvais Česters Simmons, universālais Ārons Mailzs, apņēmīgais Andrē Smits… Grozi kā gribi, tā tomēr ir komanda, kurā jūtams stingrs trenera pirksts. Atgriezīsimies mazliet pagātnē! 2012. gada 22. oktobris. „Krasnije Kriļja” savā laukumā negaidīti zaudē „Astana” komandai. Samāras komanda tiek asi kritizēta, un pat sākās runas par Bazareviča atstādināšanu no amata. Taču tieši pēc šīs spēles arī sākās „Spārnu” augstais lidojums. Volgas krastos bāzētā komanda izcīnīja deviņas uzvaras pēc kārtas (visos turnīros) un saglabāja pulveri sausu arī sezonas noslēguma daļai. Samāra līdz pat pēdējai sekundei cīkstējās ar „Himki” par iekļūšanu labāko divu komandu pulkā „nāves grupā”, taču piekāpās un astotdaļfinālā spēlēs pret „Triumf”. Tāpat „Krasnije Kriļja” spēlēs arī Krievijas kausa un Eiropas Izaicinājuma kausa finālturnīrā.
Šī lēciena augstāk par jostas vietu galvenais varonis ir Sergejs Bazarevičs, kurš komandai piešķīra efektīvu spēles rokrakstu. Lai gan samārieši nevar lepoties ar klasisku, uz uzbrukumu tendētu centra spēlētāju, tomēr daudz un labprāt uzbrūk tieši no soda laukuma. Kad viņi neskrien ātros pretuzbrukumos, viņi visi kā viens mērķtiecīgi briest caurgājienam. Ja uzbrukuma noslēguma fāzē kaut kas nesekmējas, „spārnu” neatlaidīgie spēlētāji cīnās par atlēkušo bumbu pie pretinieka groza. Presings un agresīva aizsardzība pretiniekus ietekmē visnegatīvākajā veidā. Ātrais un agresīvais Bazareviča basketbols dod rezultātu – jau tagad var droši apgalvot, ka līgas kartē parādījās vēl viena spēcīga un pašpietiekama komanda.

Mateo Boničioli

                   

Kazahstānas „Astana” ir vēl viens šīs sezonas atklājums un vēl viena komanda, kurā spilgti izgaismojas kvalitatīvs trenera darbs. Dzeltenzilo vadība lieliski sevi apliecināja spēlētāju tirgū, starpsezonā pastiprinot komandu un turpinot to darīt arī sezonas gaitā. Taču Kazahstānas komandas sastāvā ir grūti izcelt kādu līderi, spēlētāju, kurš visus sešus regulārā čempionāta mēnešus būtu aizvadījis vienlīdz stabili. Par saviem panākumiem „Astana” visupirms jāpateicas kolorītajam trenerim Mateo Boničioli, kurš ar otro piegājienu ieveda komandu izslēgšanas spēļu stadijā. Neapstrīdama autoritāte itāļu treneris sakārtoja komandas spēli, bet sezonas gaitā prasmīgi raustīja nepieciešamos diedziņus, izspiežot no saviem padotajiem iespēju maksimumu. Kazahstānas komanda burtiski izrāva līdz ar nagiem pēdējo ceļazīmi uz izslēgšanas spēlē spraigā cīņā ar pagājušās sezonas bronzas laureāti leišu „Lietuvos Rytas”.
„Astana” komandai, protams, vēl ir, pie kā strādāt, taču tās progress šajā gadā ir neapstrīdams. Varenā Boničioli figūra pelnīti ieņem vietu starp VTB Vienotās līgas varoņiem.

Sergejs Karasevs

                   

Sergejs Karasevs ir viens no spožākajiem jaunajiem talantiem Eiropas basketbolā un Krievijas izlases nākotne. Jau trešajā gadā pie profesionāļiem 19 gadus vecais brīnumbērns kļuva par vienu no „Triumf” komandas līderiem. Komandā, kas savā debijas sezonā līgā pamanījās iekļūt izslēgšanas spēlēs. Ļubercu komandas galvenā trenera dēls nodemonstrēja savam vecumam neraksturīgu pārliecību un briedumu, kas komplektā ar agresivitāti un mērķtiecību uz pretinieku groza iekarošanu padarīja viņu par vienu no neērtākajiem sedzamajiem spēlētājiem visā līgā. Ar vidēji mačā gūtiem 16,3 punktiem Karasevs iekļuva piecu labāko snaiperu pulkā čempionātā. Un pelnīti, gandrīz vai jāteic – bez konkurences, kļuva par labāko jauno spēlētāju.
Nesen kļuva zināms, ka Sergejs pieteicis savu kandidatūru NBA draftam. Jau šovasar Karasevs varētu doties pāri okeānam, kur viņam, visticamāk, būs laba karjera. Nevajadzētu aizmirst, ka aizsarga pirmie īstie varoņdarbi sākās tieši VTB Vienotajā līgā.

Darius Songaila

                   

Esošais Ukrainas čempions starpsezonā manāmi pastiprināja sastāvi un pirms čempionāta tika uzskatīts par „melno zirdziņu”, kurš būšot gatavs cīnīties ar favorītiem un papildināt to rindas. Šodien pēc regulārā čempionāta beigām var teikt, ka apmēram tā arī sanāca. Bet nu – par visu pēc kārtas. Neticamais „Doņeck” sākums teju lika likt krustu kluba ambīcijām – komanda iestrēga turnīra tabulas lejas daļā. Taču, tuvojoties pavasarim, „tīģeri” sāka mosties. Pēdējās piecās kārtās Ukrainas komanda skaistā stilā guva četras uzvaras un aizķērās A grupas spēcīgākos sešu komandu pulkā. Doņeckiešu panākumam ir vairāki iemesli. Gan treneru maiņa, gan tā sekas ar drastisku efektivitātes palielināšanos uzbrukumā, salīdzinājumā ar sezonas sākumu ērtāks spēļu grafiks un, visbeidzot, arī Diora Fišera, Ramela Karija un Darius Songailas sekmīgais sniegums. Jāuzsver, ka, atšķirībā no saviem partneriem, pazīstamais lietuvietis labā līmenī spēlēja ne tikai sezonas otrajā pusē, bet turēja savu latiņu vienā līmenī visa regulārā čempionāta gaitā. Viņš bija labākais savas komandas rindās tādos svarīgos rādītājos kā gūtie punkti, atlēkušās bumbas un efektivitātes koeficients. Ukrainas klubs un tās līderis centīsies saglabāt uzņemtos apgriezienus arī izslēgšanas spēlēs, lai pierādītu, ka finiša spurts nebija īslaicīgs uzplaiksnījums.

Ērls Roulends

                   

Rīgas VEF līdzās „Krasnije Kriļja” un „Astana” komandām pieskaitāms to komandu pulkam, kas šajā sezonā progresēja visstraujāk. Bez jebkādām šaubām var teikt, ka Latvijas kluba izlaušanās lielā mērā bija iespējama pateicoties spožajai Ērla Roulenda spēlei. Melnibalto saspēles vadītājs pēc savas spēles manieres atgādina savu tautieti Čikāgas „Bulls” rindās Deriku Rouzu. Šī basketbolam neierasti mazā spēlētāja enerģija burtiski satriec iztēli un moka pretspēlētājus visu 40 minūšu laikā. Visa VEF spēle tiek būvēta caur Ērlu, kurš terorizē pretiniekus ar asiem caurgājieniem, kuri tiek noslēgti efektīgā stilā, precīzi met no jebkuras distances un, piesaistījis sev visu aizsardzības uzmanību, sagādā lieliskas iespējas partneriem.
Neskaitot savas spēles augsto produktivitāti, regulārā čempionāta labākais snaiperis un efektivitātes koeficienta īpašnieks Roulends atmiņā palicis arī ar apbrīnojamu aukstasinību: nepratīgie metieni līdz ar spēles beigu sirēnas beigām ne reizi vien glāba Latvijas komandu, kas finišēja 4. vietā B grupā. Varonis, protams, saņēma to, ko nopelnījis: vidēji mačā 17,1 punkts, 5,9 rezultatīvas piespēles, 6,1 atlekusī bumba, 2 pārtvertas bumbas un efektivitātes koeficients 20,8. Ar šādiem rādītājiem VRF virsaitis bija pelnīti atzīts par VTB Vienotās līgas regulārā čempionāta MVP.